Mazkustīgs darbs: Kādi ir pārlieku ilgas sēdēšanas riski?

Inga Supe | 2024.03.17

Mazkustīgs darbs ar pastāvīgu vai ilgstošu sēdēšanu ir ergonomisks risks, kas ilgtermiņā ietekmē skeleta muskuļu sistēmas veselību, kā arī var negatīvi iespaidot sirds un asinsvadu sistēmu, mentālo labsajūtu un produktivitāti. Kā mazināt sēdoša dzīvesveida veselības riskus, iesaka Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča.

“Pārlieku ilgstoša sēdēšana darbā ir tāds pats ergonomiskais risks kā citi, jau ierasti un zināmāki, piemēram, smagumu celšana un pārvietošana, atkārtotas roku kustības, nogurdinošas un neērtas pozīcijas, strādājot tupus vai virs galvas paceltām rokām. Saskaņā ar statistikas datiem sēdošs darbs ir viens no biežāk atzīmētajiem ergonomiskajiem riskiem Eiropas Savienībā – ar to saskaras 61 % iedzīvotāju, turklāt Latvijā tas ir vēl lielāks iedzīvotāju skaits – 68 %*. Biroju darbiniekiem, transportlīdzekļu vadītājiem, klientu apkalpošanas speciālistiem un daudziem citiem strādājošajiem darbs nemainīgā, sēdošā pozīcijā var veicināt dažādu veselības problēmu riskus,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ventspils džeza klubs

Piektdien, 28. novembrī, plkst. 19.00 koncertzāles “Latvija” Mazajā zālē uz tikšanos un jaunu emociju kokteili aicina Ventspils bigbends un Renārs Lācis.

Ventspils TIC

Kā sēdošs dzīvesveids ietekmē veselību?

Pārlieku mazkustīgs, sēdošs darbs var palielināt sirds un asinsvadu slimību, vēža, otrā tipa diabēta, kā arī skeleta muskuļu sistēmas veselības problēmu riskus. Tāpat var pastiprināties nogurums, samazināties kognitīvās spējas un produktivitāte, sēdošs darbs var izraisīt muguras sāpes, kakla stīvumu, plecu saspringumu un galvassāpes. Mazkustīgums nenāk par labu asinsritei, tāpat arī, sēžot ar sagumušu muguru, elpošanas sistēma nedarbojas pilnvērtīgi saspiestā krūškurvja dēļ. Mazkustīgums sekmē organisma novecošanos, novājināšanos, kā arī aptaukošanos un viscerālo tauku uzkrāšanos.

Kā iekārtot darba vietu un sēdēt pareizi?

Darba vietas iekārtojumam būtu jābūt ergonomiskam, drošam un ērtam. Lieliski, ja pieejams galds ar regulējamu augstumu, kas ļauj strādāt gan sēdus, gan stāvus. Biroja krēslam jābūt piemērotam ilgstošam darbam un jānodrošina labs atbalsts – ar ērtu atzveltni, vēlams arī ar galvas un roku balstiem. Tāpat, rūpējoties par pielāgojamību, ne tikai krēsla sēdvietas augstumam, atzveltnei un balstiem, bet arī sēdvietas dziļumam būtu jābūt regulējamam. Datora ekrānam jābūt acu augstumā.

“Papildus atbilstoši iekārtotai darba vietai jāpiedomā arī pie tā, kā sēžam. Pēdām jābūt novietotām taisni uz grīdas, ceļgali saliekti 90 grādu leņķī, mugura taisna, atbalstīta pret krēsla atzveltni. Jāpieskata, lai nesēžam saliekušies uz priekšu, saliektu muguru un sakumpušiem vai uzrautiem pleciem. Tāpat ieteicams sēdēt nesakrustotām kājām, citādi tiek traucēta pilnvērtīga asinsrite. Pats svarīgākais ir ķermenim veselīgi strādāšanas ieradumi un pozas, tomēr gadījumos, kad rodas sūdzības par muskuļu spazmām, saspringtiem muskuļiem un sāpēm, var noderēt sildošas vai atvēsinošas ziedes. Tāpat ieteicams rūpēties par organismam nepieciešamo minerālvielu un vitamīnu uzņemšanu, muskuļu sāpju profilaksei līdz magnijs, kalcijs, D vitamīns, B grupas vitamīni, kā arī dzelzs un cinks,” atgādina farmaceite.

Kā darbā kustēties vairāk?

Nelielās izkustēšanās, ko būtu noderīgi veikt vairākkārt dienā, mēdz dēvēt par “vingrojumu uzkodām” (“exercise snacks”) – ja sporta zāles apmeklējums būtu vesela ēdienreize, tad šādas regulāras 1 līdz 10 minūšu izkustēšanās pauzes visas dienas garumā ir uzkodas, proti, pavisam vienkāršs veids, kā mazināt sēdoša dzīvesveida sekas. Darba dienu var dažādot vairākos veidos, piemēram,:

    • centies katras 30 minūtes piecelties, pastaigāt vai vismaz izstaipīties. Lai neaizsēdētos, var viedierīcē iestatīt atgādinājumus par to, ka laiks kustībām;

    • dienas gaitā regulāri maini darba pozu – sēžot, stāvot vai pastaigājot, piemēram, telefonsarunu laikā;

    • strādājot klātienē, ja situācija to ļauj, izmanto iespēju e-pasta vai zvana vietā aiziet ar kolēģiem aprunāties klātienē;

    • turklāt arī darba tikšanās var organizēt kā “pastaigu sanāksmes” svaigā gaisā;

    • konferences zvaniem var izmantot bezvadu austiņas vai skaļruni, lai sanāksmes laikā varētu pastaigāties pa telpu;

    • ja darbu veic attālināti, tad izkustēšanās iespējas mājās ir vēl plašākas – kaut deju vai sporta minipauze;

   • pārvieto ikdienā nepieciešamās lietas, piemēram, printeri un atkritumu tvertni, tālāk no darbagalda, lai katru reizi, pēc tiem sniedzoties, būtu jāpieceļas;

    • ievies regulāras telpu vēdināšanas pauzes uz dažām minūtēm – būs svaigs gaiss un izkustēsies;

    • lifta vietā izvēlies kāpnes un arī pusdienu pauzi centies neieturēt pie darba galda;

    • dzer ūdeni, jo pietiekama šķidruma uzņemšana līdz ar regulāru izkustēšanos uzlabos prāta spējas un mazinās galvassāpju risku.