Pēdējie no klasisko apvidnieku cilts: katrs otrais pircējs izvēlas SUV

Velocita.lv | 2024.03.06

Saskaņā ar DataCenter datiem 2023. gadā katrs otrais (51%) Baltijas valstīs pārdotais jaunais auto bija apvidnieks jeb tā dēvētais SUV. To tirdzniecība vairāk nekā trīskārtīgi pārsniedza otras populārākās izvēles – hečbeka – noietu (15%).
Šī paradoksālā tendence daudzus gadus vērojama visā Eiropā. Paradoksāla tāpēc, ka vairums eiropiešu nebūt nebrien dubļus, bet brauc pa pilsētu un pa labiem reģionālajiem un vietējiem ceļiem.

Guntars Pulss, žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors un ilggadējs konkursa Latvijas Gada auto žūrijas loceklis, skaidro, kāpēc tā: “Šis fenomens radās tāpēc, ka cilvēkiem ļoti patika dažas moderno SUV priekšteču iezīmes, piemēram, praktiskums, robusts dizains un augstāks klīrenss, taču viņus gandrīz nemaz neinteresēja bezceļa braukšana un tehniskie risinājumi, kas to nodrošina.”

Raksts turpinās pēc reklāmas

🇬🇷 𝐑𝐎𝐃𝐀𝐒 𝐒𝐀𝐋𝐀

Ceļo uz pasakaino Rodas salu Grieķijā! Izbaudi vēsturiskas ainavas un krāšņu kultūru. Rezervē ceļojumu jau tagad!

EUR 485 | Latvia Tours

Mūsdienu cilvēki priekšroku dod ērtiem SUV, kas aprīkoti ar moderniem vadītāja elektroniskajiem palīgiem un drošības sistēmām un kas uz ceļa uzvedas tāpat, kā parasti vieglie pasažieru auto.

“Zīmoli pieskaņojas pieprasījumam un cenšas to arī veidot, līdz ar ko vecās skolas apvidnieki vairs nav ekonomiski izdevīgi. Pat tie modeļi, kurus vēl salīdzinoši nesen slavēja kā visurgājējus, nu ir pārvērtušies par luksusa preci, kas priekšteču atstāto mantojumu drīzāk ekspluatē mārketinga nolūkos,” uzskata Guntars.

Tomēr pilnīga iznīcība klasiskajiem apvidniekiem nedraud. Pirmkārt – pasaulē joprojām netrūkst vietu, ko nav iespējams izbraukt ar parastu auto. Otrkārt – pietiekami daudzi cilvēki klasisko apvidnieku modernā izpildījumā uzskata par lielisku braucamo vai hobiju. Pie tādiem pieskaitāmi, piemēram, KGM Rexton, Ford Bronco un Jeep Wrangler.

Galvenās priekšrocības

Automobiļiem ar nesošo rāmi ir daudzas desmitgades sena vēsture. Līdz pat pagājušā gadsimta vidum, tieši izmantojot rāmi, tika būvēts vairākums spēkratu. Šis rāmis izskatījās kā trepes, un pie tā stiprināja visus elementus – balstiekārtu, spēka agregātu, transmisiju un, protams, virsbūvi ar salonu. “Šīs konstrukcijas galvenais trumpis ir izturība. Automobiļi ar rāmi ir daudz noturīgāki pret vibrācijām un spēcīgiem triecieniem, tāpēc tos var izmantot smagos apstākļos un bezceļa maratonos,” skaidro Guntars.

Protams, rāmja konstrukcija pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi daudz pārmaiņu un pastāvīgi tikusi modernizēta. Ir parādījušies arī X formas rāmji un tādi, kas atgādina mugurkaulu. Turklāt papildu pārgājībai šī konstrukcija ļauj vilkt arī smagu piekabi un nodrošināt augstu klīrensu.

Šeit izceļas septiņvietīgais krosovers KGM Rexton, kura klīrenss ir 22,4 cm. Toyota Land Cruiser gadījumā no šasijas zemākā punkta līdz zemei ir 22,5 cm, bet Jeep Wrangler – 24,6 cm. Rexton spēj arī vilkt līdz 3000 kg, un, salonā esot pieciem braucējiem, bagāžas telpas tilpums ir 820 litri. Četru durvju Wrangler bagāžas ietilpība ir 548 litri, Ford Bronco – 471 litrs.

Rāmja konstrukcija ļauj inženieriem iegūt arī citas apvidniekiem būtiskas īpašības, piemēram, lielu uzbraukšanas un nobraukšanas leņķi.

Kam vajadzīgs rāmis?

Pieprasījumu pēc klasiskajiem SUV ietekmējušas ne tikai automobilistu vajadzības un vēlmes, bet arī kāds tieši ar pašu braucamo nesaistīts faktors – arvien labāka Eiropas ceļu kvalitāte. 20. gadsimta izskaņā 95% krosoveru no asfalta tā arī nekad nenobrauca.

Taču liela nozīme ir arī uzbūves īpatnībām. “Pašlaik dominējošais risinājums ir tā saucamā nesošā virsbūve, kas rāmi un virsbūvi apvieno vienā konstrukcijā. Tai ir daudz priekšrocību – automobiļi iznāk ietilpīgāki, vieglāki, tajos ir vienkāršāk iestrādāt neatkarīgo balstiekārtu, kas ir svarīgs priekšnoteikums labai gaitai un vadāmībai uz ceļa,” saka Guntars.
Savulaik interesantu virsbūves un rāmja hibrīdu radīja Land Rover, kad veidoja trešās paaudzes Discovery, taču pat leģendārajam Land Rover Defender tagad ir nesošā virsbūve. Tiesa, pēc transformācijas modelis nu ieskaitāms luksusa klasē.

“Savukārt SUV segmenta vieglākā frakcija jeb krosoveri, kas faktiski ir nedaudz augstāki vieglie auto, paļaujas uz nedaudz paaugstinātu klīrensu un pretbuksēšanas sistēmu vai, labākajā gadījumā, braukšanas režīmiem, kas domāti sniegam vai dubļiem. Šiem automobiļiem visu riteņu piedziņa bieži vien nav pieejama, bet balstiekārta nav piemērota lielai slodzei,” stāsta Guntars.

Līdz ar to tehnikas un tirgus attīstībā daudz kas ir mainījies, taču šis tas ir palicis pa vecam. Ja vēlas izturīgu, bezceļam piemērotu automobili – joprojām jāskatās uz automašīnu ar rāmi.

Atlikuši tikai daži varianti

Ja uzskaita tirgū pieejamos rāmja apvidniekus ar līdzīgām īpašībām, var pietikt ar vienas rokas pirkstiem. Tie ir amerikāņu Ford un Jeep, kas Eiropā piedāvā tikai daļu savu modeļu, un Dienvidkorejas augstas veiktspējas auto ražotājs KGM, kas agrāk bija pazīstams kā SsangYong (nosaukums mainījās, kad zīmolu iegādājās nozares milzis KG Group).
Varētu teikt, ka bezceļa pārgājības spējas un izturību piedāvā arī pikapi, taču klientiem, kuri meklē SUV, parasti ir augstākas prasības pret komfortu un salona ietilpību, un tas atspoguļojas arī aprīkojumā. Piemēram, Bronco standartā ir 360 grādu kamera ar īpašiem bezceļa pārrraudzības punktiem. Wrangler gadījumā ir deviņu skaļruņu Alpine audio sistēma ar 12 kanāliem, 552 vatu pastiprinātāju un zemo frekvenču skaļruni. Savukārt visos Rexton ir viedtālruņa bezvadu lādētājs, 12,3 collu centrālais displejs un apsildāmi ādas sēdekļi gan pirmajā, gan otrajā rindā.