Ēriks Lingebērziņš: Starptautiskā tūrisma pavasari gaidot

Ēriks Lingebērziņš | 2024.04.07

Šī gada sākumā Pasaulēs tūrisma organizācija (UNWTO) publicēja šī gada starptautiskā tūrisma prognozi, nosaucot 2024.gadu par brīdi, kad pasaulē kopumā tūrisma apjoms (primāri skaitot starptautisko tūristu skaitu), pārsniegs 2019.gada (līdz šim labākais gads starptautiskā tūrisma vēsturē) par 2%. Tieši ārvalstu tūristu skaitu ir pieņemts analizēt kā globāli atpazīstamu indikatoru, lai novērtētu nozares veselīgumu, tūrisma galamērķu pārvaldības organizācijām, šīs rādītājs ļauj novērtēt to darbības efektivitāti, sasniegtos rezultātus un tūrisma pakalpojumu eksporta apjomu un pienesumu kopējā eksporta bilancē, savukārt tūrisma uzņēmējiem lemt par savas uzņēmējdarbības attīstību, nepieciešamajām un iespējamām investīcijām, cilvēkresursu vadību un citiem stratēģiskiem lēmumiem. Viedokli pauž Biznesa augstskolas “Turība”, Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis, Dr. Oec. Ēriks Lingebērziņš.

Jau minētā Pasaules tūrisma organizācija (UNWTO) norāda, ka Eiropa ir starp tiem pasaules reģioniem, kur 2023.gada nogalē starptautisko tūristu skaits bija 88% apmērā no 2019.gada apjoma un turpmākai izaugsmei ir vairāki svarīgi priekšnoteikumi – stabils pieprasījums ASV tirgū, pasaules uzmanība Eiropai saistībā ar vasaras Olimpiskajām spēlēm, Šengenas zonas paplašināšanās, tajā uzņemot Bulgāriju un Rumāniju, mērena inflācija eiro zonā, kas garantē stabilas cenas un Ķīnas izejošā tūrisma tirgus atjaunošanās, saistībā ar atvieglotiem izceļošanas nosacījumiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aktuālās izstādes Ventspilī

Iepazīsties ar aktuālajām izstādēm oktobrī!

Ventspils TIC

Tomēr kopējā pozitīvā noskaņojuma fonā, daudz mazāk iepriecinoši ir pavisam nesen publicētie Centrālās Statistikas Pārvaldes dati par ārvalstu viesu uzturēšanos viesnīcās un citās tūristu mītnēs šī gada pirmajā mēnesī – janvārī. Lai gan janvāris pēdējo nu jau vismaz 10 gadu laikā nav bijis īpaši noslogots mēnesis, publicētie dati nerada pamatu optimismam par ievērojamu situācijas uzlabošanos Latvijas ienākošajā tūrismā, vismaz pagaidām. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, kad Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā ietekme uz Latvijas, tāpat kā citu Baltijas valstu galamērķa tēlu tik tiešām joprojām bija aktuāla un līdzīgā situācijā atradās arī pārējās mūsu kaimiņvalstis, gada laikā (2023.gada janvāris, salīdzinot ar 2024.gada janvāri), esam spējuši apkalpot tikai par 3761 ārvalstu tūristu vairāk.

Joprojām kopējais apkalpoto ārvalstu tūristu skaits ir tikai 60% no 2020.gada janvārī apkalpoto tūristu skaita. Tas nozīmē, ka situācija Latvijā joprojām ievērojami atšķiras no Eiropas tendencēm. Vēl sliktāks rādītājs ir pavadīto nakšu skaits – tas veidot tikai 50% no 2020.gada janvārī pavadīto nakšu skaita. Iespējams pārsteidzīgi secināt un gada nākamie mēneši nesīs pozitīvus pārsteigumus, tomēr šobrīd, kad eksports ir deklarēts kā galvenais Latvijas ekonomiskās attīstības pamats ir tūrisma attīstībai ir nepieciešams stratēģisks, ilgtermiņa redzējums, atbilstošs rīcības plāns un valsts tēla un starptautiskā mārketinga finansējums. Kopējos tūrisma pakalpojumu eksporta radītos ieņēmums ir iespējams vismaz divkāršot, nodrošinot tūrisma ekonomiskās ietekmes pieaugumu.

Latvijas tūrisma nozares profesionālās asociācijas jau vairākkārt ir norādījušas uz gatavību un ieinteresētību sadarboties Latvijas ekonomiskās attīstības veicināšanā, iesaistoties un līdzdarbojoties. Katrs tūrists, kurš ierodas Latvijā un ir gatavs tērēt savu naudu būtu uzskatāms par mikro-investoru Latvijas tūrisma un viesmīlības pakalpojumos. Mūsu interesēs, ir radīt apstākļus, kad katra tūrisma uzturēšanās ilgums Latvijā ir pēc iespējas garāks, palielinot vidējos tēriņus un kopējo atstāto naudas daudzumu.

Mums ir nepieciešams pārliecināti atgādināt, ka Latvija un tās pilsētas ir daļa no Eiropas – pasaules drošākā un uzticamākā tūrisma reģiona, kur iespējam plānot un organizēt darījumu un motivējošos pasākumus, nodrošinot paaugstinātu ienākumu apjomu no katra darījumu tūrista, kas ierodas Latvijā.

Dabas resursi, labjūtes un tūristiem pieejamais veselības aprūpes piedāvājums ir pietiekams, lai nodrošinātu labjūtes un veselības tūrisma piedāvājumu. Tie ir tūristi, kuri izmantotais pakalpojumu grozs ir vēl plašāks un daudzveidīgāks, nekā atpūtas vai darījumu tūristiem.

Stratēģiskā priekšrocība visiem ceļojumiem uz Latviju ir Rīgas lidosta, kura nodrošina ērtas nokļūšanas iespējas, pateicoties Latvijas nacionālajai aviokompānijai, kuras attīstība ir katra Latvijas iedzīvotāja interesēs. airBaltic var būt pamats Latvijas tūrisma izaugsmei un ievērojamam ārvalstu tūristu skaita kāpumam.

Tomēr, tik ilgti, kamēr šos un vēl citus labumus un ieguvumus nav iespējams pastāstīt plašākai auditorijai, izmantojot risinājumus, ko piedāvā tūrisma galamērķa mārketinga risinājumi, jo Latvijas valsts finansējums valsts tēla veidošanai un starptautiskā tūrisma mārketingam ir vismazākais Baltijas valstīs, tikmēr Latvijas tūrisma nozares iespējas līdzdarboties ekonomiskās izaugsmes un pakalpojumu eksporta bilances vairošanā saglabājas ārkārtīgi ierobežotas un faktiski balstās tikai uzņēmēju iniciatīvā, radošās pieejās, paļaujoties uz kaimiņvalstu budžeta finansējumu. Tūrisms ir eksports un eksports ir Latvijas ekonomiskās attīstības prioritāte.