Fizioterapeits Kārlis Mazurs: Šūpošanās ir veselīga nodarbe, ja to dara prātīgi!

Laura Ikauniece | 2024.03.31

Viena no Lieldienu tradīcijām, kuru cenšas ievērot gan lieli, gan mazi, ir šūpošanās. Par to, vai šī nodarbe palīdzēs īstenot ticējumos solīto – lai katrs spriež pats, bet Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeits Kārlis Mazurs atzīst – šī aktivitāte var sniegt daudz ieguvumu veselībai: trenē koordināciju, relaksē, nomierina un bērniem veicina motorikas attīstību.

Jāšūpojas arī pieaugušajiem

Raksts turpinās pēc reklāmas

VIN: Ilgritīga saimniekošana tūrismā

23. februārī no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 Vidzemes Augstskolā Tērbatas ielā 10, Valmierā notiks seminārs “Ilgritīga saimniekošana tūrismā un viesmīlībā”.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Šūpošanās ir viena no visbiežāk īstenotajām Lieldienu svētku tradīcijām un ticējumi sola, ka tas palīdzēs gan izvairīties no knišļiem vasarā, gan no miegainības visu nākamo gadu. KRC “Jaunķemeri” fizioterapeits Kārlis Mazurs teic, ka grūti izskaidrot, kā tieši šūpošanās Lieldienās varētu atvairīt odus vasarā, bet skaidrs ir tas, ka šī patīkamā aktivitāte kopumā nāk par labu organismam un ir ieteicama: “Šūpošanās šūpolēs stiprina vestibulāro un proprioreceptīvo aparātu, citiem vārdiem – māca ķermenim un smadzenēm darboties sinhroni, veicot vairākas secīgas darbības vienlaikus, tieši tāpat kā iešana, skriešana vai lēkāšana,” saka fizioterapeits. Kā bērniem, tā pieaugušajiem šūpošanās uzlabo koordināciju, līdzsvara sajūtu, veicina ķermeņa apzināšanos un koncentrēšanās spējas.

Bērniem attīsta sociālās prasmes

Ja pieaugušajiem šūpošanās primāri būs izklaidei un relaksācijai, tad bērniem šī aktivitāte nāk par labu arī dažādiem attīstības procesiem. Skaidro rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeits Kārlis Mazurs: “No vienas puses arī bērni šūpoles uztver kā izklaidi, bet no otras – šī izklaide veicina smadzeņu attīstību, motorās prasmes, trenē rokas satvērienu, koordinētas kāju un roku darbības, reakcijas ātrumu. Brīdī, kad bērns izlec no šūpolēm, tiek trenēta un attīstīta sava ķermeņa apzināšanās telpā kopā ar līdzsvara sajūtu un koordināciju. Šūpošanās bērniem attīsta arī kognitīvās prasmes, veicina fantāziju un nāk par labu arī socializēšanās procesiem. Ja jūsu atvasei ir grūtības iejusties sabiedrībā, vienaudžu vidū, ir sarežģīti atrast ar citiem bērniem kopīgu valodu, vērts apmeklēt gan publiskos rotaļu laukumus, gan doties šūpoties piemājas šūpolēs, kur pulcējas arī citi bērni. Šeit bērns apgūs sadarbības prasmes, mācīsies dalīties, apzināties arī citu vēlmes un tādā veidā notiks sociālā mijiedarbība.”

Muskuļiem ieguvums – minimāls

Gan bērniem, gan pieaugušajiem šūpošanās kustība sniedz nomierinošu efektu, palīdz atslābināties, relaksēties, raisa patīkamas emocijas. “Šūpojoties šūpolēs sēdus pozīcijā, tiek iesaistīta vēdera muskulatūra. Ja izvēlamies lielās šūpoles, kur pa vidu var iesēdināt bērnu un divi pieaugušie šūpojas kājās stāvot katrs savā šūpoļu pusē, nedaudz darbībā iesaistās arī kāju muskulatūra. Tomēr es neieteiktu šūpošanos uztvert kā nopietnu fizisku slodzi vai lolot ilūziju, ka šāda izklaide varētu aizstāt pilnvērtīgu treniņu. Vai šūpošanās dos vēlamo pienesumu muskulatūras stiprināšanā? Visticamāk – nē, bet kā fizioterapeits teikšu tā – jebkura fiziskā aktivitāte vienmēr būs daudz labāka nekā nedarīt neko,” uzsver Kārlis Mazurs.

No odiem neizvairīties, bet no traumām gan var

Ja Lieldienu rītā pamosties ar galvas sāpēm vai reiboni, savas veselības labā no šūpošanās vēlams atturēties vai atlikt to uz citu reizi. Savukārt, ja Lieldienās pašūpoties šūpolēs vēlas kāds vecāka gada gājuma tuvinieks, to var darīt, tikai piederīgajiem vienmēr jābūt līdzās un jāatceras pēc šūpošanās pasniegt roku, palīdzot senioram izkāpt no šūpolēm. “Vestibulārais aparāts uz neierasto kustību var reaģēt saasināti, uz brīdi radot nestabilitātes sajūtu, it kā stāvētu uz kuģa klāja, kas šūpojas,” saka fizioterapeits un ikvienam, baudot Lieldienu priekus, atgādina par piesardzību: “Ar šūpošanos šūpolēs visbiežāk tiek saistītas tādas traumas kā nobrāzumi, sasitumi, smagākos gadījumos arī lūzumi, galvas traumas. Turklāt biežāk traumas gūst nevis tas, kurš šūpolēs sēž, bet tas, kurš šūpo otru vai neapzināti gadās šūpolēm ceļā.”’

Lieldienās šūpojoties, nepārspīlējiet ar augstumu, jo no odiem vasarā pilnībā izvairīties tik un tā nav iespējams, toties no traumām, kas atveseļošanās periodā prasa ilgstošu rehabilitāciju - to gan var!

Rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” ir daudzprofila rehabilitācijas centrs, lielākā privātā stacionārā ārstniecības iestāde Latvijā, kas savā ikdienas praksē apvieno mūsdienu rehabilitācijas tehnoloģijas ar vēsturiskām kūrorta ārstēšanas tradīcijām – dūņu un minerālūdens procedūrām. Ik gadu rehabilitācijas pakalpojumus pie mums saņem aptuveni 12 tūkstoši pacientu.