Aivars Mackevičs: 10 lietas, kas tūristam būtu jāzina par Setu zemi Dienvidigaunijā

Aivars Mackevičs | 2024.05.05

Lielākajai daļai Latvijas tūristu Setu zeme ir pazīstama tikai nosaukuma līmenī, bet reti kurš ir devies apzinātā ceļojumā uz šo Dienvidigaunijas reģionu pie Pleskavas-Peipusa ezera. Dažādos interneta resursos var lasīt, ka seti ir neliela somugru etniskā grupa, kas dzīvo Dienvidigaunijā (Pelvas apriņķis un Veru apriņķis) un Krievijā pie Igaunijas robežas (Pečoru apkārtne). Igaunijā dzīvo aptuveni 13 000 setu. Setiem Rīga ir daudz tuvāk (200 km) nekā Tallina (300 km).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Liepājas 18. gadsimta hronikas druka

17. janvārī, Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā “Hoijeres kundzes viesu nams” Kungu ielā 24 notiks Jirgena Šmita Liepājas hronika drukas atklāšana.

Liepājas reģiona TIB

Setu tradīcijas ir cieši saistītas ar viņu reliģisko piederību pareizticīgo baznīcai. Seti atzīmē dažādus pareizticīgo svētkus, taču ikdienā ir saglabājuši arī daudzas pagāniskās tradīcijas. Setu dzīvēs ir divi svarīgākie notikumi - kāzas un bēres. Setu tautastērpi ir atšķirīgi no igauņu tautastērpiem, populārākās krāsas tautastērpos ir melna, balta un sarkana. Sievietēm ap kaklu ir sudraba monētu virtenes, bet pie krūtīm liela sudraba sakta, kas ir katras precētas setu sievas lepnums un parāda sievietes statusu sabiedrībā un finansiālo stāvokli.

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors, uzņēmējs un ģeogrāfs. Pēc 3 dienu ceļojuma ir radušās pirmās 10 atziņas, kas manā apziņā uz kādu laiku būs dominējošās. 

10 lietas, kas tūristam būtu jāzina par Setu zemi Dienvidigaunijā

1) Vienkāršā skaidrojumā varētu teikt, ka seti Igaunijā ir kā latgaļi Latvijā - viņu valoda nedaudz atšķiras no igauņu valodas, bet galvenā atšķirība ir reliģijā, proti, seti ir pareizticīgie un tamdēļ daudzas sadzīviskas tradīcijas ir atšķirīgas, nekā citur Igaunijā. Latgales latviešu jeb latgaļu etnisko pašapziņu būtiski ietekmējusi katoļticība. Igauņiem setus pieņemt ir bijis daudz grūtāk, jo pareizticība zemapziņā tiek sasaistīta ar Krievijas ietekmi.

2) Setu kultūrvēsturiskā zeme ir burtiski sadalīta starp divām valstīm (Igauniju un Krieviju), un lielāka daļa teritorijas atrodas Krievijas teritorijā, taču tā ir jau gandrīz zaudēta setu kultūrai, jo ir stipri pārkrievota. Tā setiem ir milzīga traģēdija un sāpe, kas aizsākusies jau Otrā pasaules kara laikā. Līdzīgi kā Abrene Latvijā, Pečoru apvidu, neilgi pēc tā otrreizējās okupācijas, 1944. gada 23. augustā pievienoja KPFSR.

3) Līdzīgi kā Igaunijas pilsētai Narvai arī setiem ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju (Pleskavu), taču pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā šobrīd valsts robeža ir slēgta un Setu zemes tūrisma organizatori meklē jaunus ceļotājus. Atšķirībā no citiem Igaunijas reģioniem seti brīvi runā krievu valodā un arī daudzi pakalpojumi primāri tiek sniegti krieviski, taču ar iespēju pāriet arī uz angļu valodu.

4) Latviešiem ir maldīgs uzskats par igauņiem un setiem, domājot, ka tās ir mazas tautas un viņiem ir daudz grūtāk saglabāt savu kulturālo identitāti. Setiem un igauņiem kā somugru etnosa pārstāvjiem ir iespēja apvienoties ar 25 miljonu lielo somugru etnosu, kurā ietilpst lībieši, igauņi, voti, somi, ižori, karēļi, vepsi un netiešā veidā arī mordvieši, marieši, komieši, udmurti, hanti, mansi un ungāri. Baltu etnosā ir tikai 4 miljoni. Tā ir būtiska atšķirība, lai igauņi un seti savā pašapziņā nejustos pabērna lomā. Seti ļoti labi zina, kas ir latgaļi vai suiti.

5) Mūsu ceļojums bija aprīļa sākumā, tāpēc bija sajūta, ka lielākā daļa tūrisma pakalpojumu aktivizējas tikai tūristu grupu apkalpošanai. Vasaras sezonā varētu būt cita situācija, kad gandrīz visos tūrisma objektos un mājas restorānos var iekļūt arī individuālie tūristi. No savas pieredzes ieteiktu ceļojumā uz Setu zemi pirmo reizi doties grupas braucienā ar zinošu gidu, jo tas pavērs daudzas zināšanu lādes, parādot, kas mums, latviešiem, būtu jāzina par saviem ziemeļu kaimiņiem. Vakariņās pie vietējās ''šmakovkas'' glāzītes seti lepni pastāstīs, ko viņi domā par igauņiem un dzīvi pierobežā.

6) Lielu daļu laika aizvadījām Verskas ciemā, kur ir tikai 400 iedzīvotāju un reizi trīs gados notiek setu dziesmu festivāls. Lai gan ciems ir mazs, tūrisma piedāvājums ir milzīgs. Tas saistāms ar Verskas sanatoriju un akvaparku, garšīgo un ārstniecisko Verskas minerālūdeni, Igaunijas ģenerāļa Nikolaja Rēka māju (piedalījās 1919.gada Cēsu kaujās), Verskas setu lauku muzeju, Sv. Jura pareizticīgo baznīcu un garšīgām pusdienām tējas mājā «Seto Tsäimaja».

7) Tūristu ceļveži iesaka apciemot Repinas muižas parku ar Sillapē pili, bet industriāla tūrisma cienītājiem noteikti ir jāapmeklē Igaunijā vecākā un līdz šim strādājošā papīrfabrika, kuras ēka ir viens no Eiropas unikālākajiem industriālās arhitektūras paraugiem. Setu zemē noteikti ir jādodas uz Obinitsa ciemu, kas ir viens no lielākajiem setu ciematiem Igaunijā. 2015.gadā Obinitsa bija ieguvusi somugru kultūras galvaspilsētas statusu. Setu zemnieku sētā «Taarka Tarõ Köögikõnõ» jānobauda maltīte, kas gatavota krāsns podos, bet Obinitsas Setu muzejā jāpiemēro setu līgavas tērps. Setu mākslas galeriju Obinitsā var noklausīties dažādus ikdienas stāstus un piedalīties meistarklasēs. 

8) Setu zemē ir diezgan daudz dažādu muzeju, kuros notiek arī aktīva suvenīru tirdzniecība. Ceļotājus no Latvijas uzrunā dažādi ievārījumi, medus, ziepes, mājas vīni, rotaslietas, keramika, koka mājsaimniecības preces, bērnu rotaļlietas, linu izstrādājumi un…

9) Ļoti interesants fakts Setu zemē ir Krievijas robežas šķērsošana ceļa posmā (178) uz Versku, kur oficiāli ar dažādiem ierobežojumiem, bet bez vīzām braucam pa Krieviju. Ārvalstu tūristiem tas ir nervus kutinošs piedzīvojums. Tūristiem bez liekas birokrātijas ir iespēja klātienē apmeklēt Igaunijas - Krievijas robežu un dažu metru attālumā redzēt abu valstu robežstabus. Pierobežā Igaunijā visi par drošību atbildīgie dienesti brauc policijas spēkratos, lai vietējiem un tūristiem nejauktu galvu ar dažādiem spēka struktūru atribūtiem.

10) Dabas objektu cienītājiem noteikti jādodas uz Piusas alu apmeklētāju centru, kas ir unikāla vieta Baltijas reģionā. Proti, Piusas alas ir lielākās mākslīgi veidotās alas Igaunijā, kas ir radušās stikla smilšu ieguves rezultātā no 1922. līdz 1966. gadam. Alās ziemo lielākā sikspārņu kolonija Austrumeiropā. Noteikti jāapmeklē Peipusa-Pleskavas ezers, kas ir ceturtais lielākais ezers Eiropā pēc Lādogas ezera (Krievija), Oņegas ezera (Krievija) un Vēnerna (Zviedrija). Jāpiezīmē, ka cauri Setu zemei iet arī Mežtakas maršruts.