Balvu novads aicina: VI Starptautiskais tautu deju festivāls «Eima, eima»

Ineta Bordāne | 2024.06.01

Pēc piecu gadu pārtraukuma Balvu novadā atgriežas Starptautiskais tautu deju festivāls “Eima, eima", kas šogad svin savu 15. gadadienu. Pirmais festivāls notika 2009. gada 30. maijā. Šogad festivālā padalīsies viesu kolektīvi no Igaunijas, Lietuvas, Jelgavas un Gulbenes, kā arī 12 Balvu novada kolektīvi.  

FESTIVĀLA NORISE

Raksts turpinās pēc reklāmas

Šūpoļu festivāls

Latvijā vienīgais Šupoļu festivāls, kas aicina ļauties priekam un piedzīvot neparastas šūpoles visa festivāla maršrutā.

Siguldas novada TIC

1. jūnijā plkst. 16.00 (visās vietās vienlaikus) aicinām skatītājus uz festivāla ieskaņu koncertiem Kubulos, pansionātā ''Balvi" un Bērzkalnes estrādē. Uz ieskaņu koncertiem ieeja bez maksas.

Plkst. 18.30 festivāla dalībnieku gājiens uz Balvu pilsētas parka estrādi no Balvu Kultūras un atpūtas centra laukuma.

Plkst. 19.00 Balvu pilsētas estrādē festivāla ‘’Eima, eima’’ lielkoncerts ‘’Caur sidraba birzi gāju”. Piedalās visi kolektīvi. Koncertu vada Dagmāra Laicāne un Sandis Mesters. Ieejas maksa uz koncertu 5,00 euro.

Plkst. 22.00 Balvu estrādē vasaras sezonas atklāšanas zaļumballe kopā ar  grupu "Ginc un Es”. Ieejas maksas uz balli – 5,00 euro. Festivāla dalībniekiem ieeja  bez maksas.

2. jūnijā plkst. 14.00 Viļakas estrādē VI Starptautiskā tautu deju festivāla “Eima, eima" izskaņas koncerts.

Festivāla mākslinieciskais vadītājs - Balvu novada deju kolektīvu virsvadītājs Agris Veismanis.

Festivālu organizē Balvu novada Kultūras pārvalde sadarbībā ar Balvu Kultūras un atpūtas centru, novada  kultūras iestādēm, pilsētu un  pagastu pārvaldēm.

Festivāls guvis atbalstu  Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursā “Latgales kultūras programmas 2024”,  ko administrē Latgales reģiona attīstības aģentūra.

JAUNIEŠU DEJU KOPA "SIUH JA VIUH "- IGAUNIJA

Kolektīvs ar ļoti bagātu starptautisko pieredzi, uzstājies Austrijā (2010), Grieķijā (2011, 2022), Ungārijā (2015), Maķedonijā, Amerikas Savienotajās Valstīs (2016), Horvātijā (2018) un  Indonēzijā (2023). 2023. gadā Igaunijas skolēnu deju festivālā „Tilti” kolektīvs tika atzīts par labāko tautas deju kolektīvu 5 - 6. klašu grupā. Jaunieši  vēlas būt labākie un viņiem ļoti patīk dejot. ‘’Mīlestība pret savu tautu, tās kultūru un  tradīcijām, dzimto pilsētu un savu valsti  Igauniju  ir savienojusi dalībniekus ar draudzības saitēm, bet dejošana ir radījusi vienotības sajūtu kolektīva dalībnieku sirdīs. Piedaloties festivālos, dalībnieki iepazīstas ar citu tautu kultūru, bet vietējais skatītājs  gūst izpratni  par Igauniju. Viņi ir mīļi visur, kur viņi dodas’’, tā par savu kolektīvu stāsta vadītājs Andre Laine.

VIDĒJĀS PAAUDZES DEJU KOLEKTĪVS "ŠĖLTINIS" - LIETUVA

Lai patīkami un lietderīgi pavadītu brīvo laiku, 1998. gadā Ustukiai ciema kultūras centrā (Pasvale) izveidojās vidējās paaudzes deju kopa. Šis ir vienīgais vidējās paaudzes deju kolektīvs Pasvales rajonā, un tajā darbojās dažādu profesiju pārstāvji. Viņi ir tautas mākslas entuziasti, kas popularizē Lietuvas dejas un ciena Lietuvas tradīcijas. Kolektīva “Šėltinis” koncertprogrammās ir lietuviešu etnogrāfiskās dejas un skatuviskās dejas, kuras veidojuši slaveni Lietuvas horeogrāfi.  Deju kolektīvs uzstājies gan rajona un valsts kultūras pasākumos, gan projektos, kā arī koncertējis ārzemēs. Pēc veiksmīgas atlases, kolektīvs 2024. gada jūlijā plāno piedalīties tradicionālajos Lietuvas Dziesmu svētkos "Kad giria žaliotų”, kuriem šogad apritēs 100 gadi. Kolektīva  dalībnieki ir radoši, un viņu darbošanās neaprobežojas tikai ar  dejošanu. Viņi aktīvi piedalās nacionālajos festivālos un kopienas pasākumos, rādot piemēru jaunajai paaudzei. Kolektīvu vada Nida Sakalauskienė.

TAUTAS DEJU ANSAMBLIS "DIŽDANCIS" – JELGAVA

Jau 1975.gadā Jelgavas rajona kultūras namā Zemgales deju ķēņiņš Vilis Ozols izveidoja jauniešu deju kolektīvu, kuram 1978. gadā piešķīra Tautas deju ansambļa “Diždancis” goda nosaukumu. Pēdējos gados deju ansamblis viesojies Slovākijā, Tatarstānā, Turcijā, Izraēlā, Polijā, Sicīlijā, Ķīnā, Serbijā, Albānijā - par saviem koncertceļojumu galamērķiem izvēloties pēc iespējas netradicionālākas valstis. “Diždanča” dejas stilu raksturo ārkārtīgs vieglums, draiskais raksturs, joku un labdabīgā humora mīlestība, bet līdzās raksturdeju dejošanai, kolektīvs spēj koncentrēt uzmanību arī cēlām un klasiskā dejā balstītām dejām. "Diždancis" ir vairāk kā kolektīvs – tas ir bariņš aizrautīgu, draiskulīgu un dejas mīlošu cilvēku. Ja Diždancis būtu dejotājs, tad tam, noteikti, acīs dzirkstītu prieks, uz lūpām būtu visplatākais smaids un dejas solis celtu nedaudz virs zemes. Ne velti  "Diždanča" moto - “ķeram kaifu” – ir kā simbols līdzestības, dzīves un pāri visam dejas baudīšanai. Ikviens, kurš kļūst par daļu no Dižo saimes, sev sirdī atstāj skaistas atmiņas, pieņemtības sajūtu un latvietības apliecinājumu", tā kolektīvs un vadītāja Ieva Karele stāsta par sevi.

GULBENES KULTŪRAS CENTRA JAUNIEŠU DEJU KOLEKTĪVS

Pavisam jauns kolektīvs, kurš 2023. gadā izveidojās no vidusskolas jauniešu deju kolektīva pamatsastāva. Pirmās sezonas laikā, kolektīvs jau uzstājies koncertā "Vērdiņš ripo!", V. Reinsona piemiņas kausa volejbolā apbalvošanas pasākumā un Gulbenes novada kāzu jubilāru godināšanas pasākumā Stāmerienas pilī. "Atraktīvi, smaidīgi, jautri - mēs esam ne tikai kolektīvs, bet gan lieliska draudzības un mūzikas kopiena, kurā katra kustība un smaids atspoguļo mūsu dzīvesprieku un degsmi par deju un tās izpildījumu, mēs rodam prieku dejā un priecājamies par kopā pavadīto laiku. Dejošana ir sirdslieta. Mīlam deju, dzīvi, skatītājus!", tā kolektīvs un vadītāja Dace Freimane raksturo sevi.

BALVU NOVADA TAUTISKO DEJU KOLEKTĪVI

"Balvu vilciņš", vadītāja Zane Meiere;  "Nebēda", "Rika"B, "Rika"D, vadītājs Agris Veismanis (Balvi), "Pāris", vadītāja Diāna Astreiko (Briežuciems), "Kubuliņš", vadītāja Zita Kravale (Kubuli), Švirksts", vadītāja Astrīda Circene; "Rugāji", vadītāja Lucija Bukša (Rugāji), "Bitīt`matos", vadītāja Diāna Astreiko; "Dēka", vadītāja Akvilina Jevstigņejeva (Viļaka), "Palazdītes", vadītāja Daiga Lukjanova (Tilža), Piesitiens", vadītāja Gunta Grāmatiņa (Vīksna).