Kā veidot uzticības pilnu un efektīvu komunikāciju digitālajā laikmetā?

Marta Mackeviča | 2024.06.04

Tīklošanās mūsdienās kļuvusi par neatņemamu profesionālās attīstības sastāvdaļu, kas palīdz paplašināt gan klientu, gan sadarbības partneru loku, atrast jaunus darbiniekus un arī jaunas karjeras iespējas, tomēr patiesībā tikai nelielai daļai cilvēku dabiski padodas tīklošanās un jaunu attiecību veidošana. Tehnoloģiju attīstība ļauj mums viegli iepazīt jaunus cilvēkus no visas pasaules, neskaitāmus cilvēkus katru dienu, tāpēc aizvien aktuālāks kļūst jautājums – ar ko veidot attiecības, kāpēc un kā? Jo vieglāk veidot jaunas attiecības, jo grūtāk saprast, kā tās veidot jēgpilnas un uzticamas? Viedokli pauž Uzņēmēja, tīklošanās eksperte Daria Goļebovska – Tataja (Daria Gołębiowska-Tataj).

Tīkloties, lai pārdotu, dalītos vai motivētu

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dublina - cena no 499 eur !!!

EUR 499 | Itaka Latvia

Pavasarī viesojoties Latvijā, piedaloties Ekonomikas un kultūras augstskolas zinātniskajā konferencē un seminārā par tīklošanos, kā arī kopīgi ar augstskolas ekspertiem izstrādājot īpašu studiju kursu tīklošanās prasmju attīstībai, atkal un atkal uzsvēru, cik svarīga ir tīklošanās, domājot par uzņēmējdarbības un tautsaimniecības kopējo attīstību. Domājot par veiksmīgu biznesu, bieži pieminām Silīcija ieleju ASV, bet šī vieta taču sākotnēji nemaz nebija biznesa meka, tā izveidojās tieši pateicoties uzņēmēju un dibinātāju vēlmei un spējai tīkloties. Piecus gadus kopā ar kolēģiem esam pētījuši, kā veidot uzticības pilnu un efektīvu komunikāciju digitālajā laikmetā. Lai atbildētu uz šo jautājumu, primāri nepieciešams saprast, kādu mērķu vadīti cilvēki tīklo? Lai pārdotu, dalītos, sadarbotos un motivētu. To, kurš no šiem mērķiem mums ir svarīgāks, visbiežāk ietekmē tieši profesionālā darbība, taču, ja vēlamies attīstīties un profesionāli augt, tīklošanās ir svarīgi ikvienam – gan studentiem, gan pasniedzējiem, gan uzņēmējiem u.c.

Vai plašāks tīkls vienmēr ir labāk?

Domājot par tīklošanos, jāizšķir divi būtiski virzieni – tīklošanās ar šauru cilvēku loku, bet ļoti aktīvi iesaistoties, vai arī tīklošanās ar ļoti plašu cilvēku loku, iesaistoties mazāk. Arī tas, kuru veidu izvēlēties, lielā mērā atkarīgs no mūsu profesijas, karjeras mērķiem un tā, ko vēlamies panākt ar tīklošanos. Un tas ir atkarīgs arī no mūsu tīklošanās inteliģences koeficienta – tas ir tīklošanās inteliģences mērs, kas parāda vai un kā spējam izmantot komunikāciju (gan klātienē, gan digitāli), lai attīstītos, iegūtu informāciju, dalītos resursos vai pārdotu. Un, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, bet daudziem cilvēkiem tas ir liels izaicinājums. Labā ziņa – šīs prasmes var attīstīt.

Tautsaimniecības izaugsmes iespējas

Tīklošanās ir svarīga prasme, ne tikai domājot par mūsu individuālo izaugsmi un attīstību, bet arī runājot par organizāciju (uzņēmumu, iestāžu) vai pat valsts un reģionu kopējo attīstību. Jā, tīkloties var ne tikai cilvēki, bet arī organizācijas un valstis. Eiropas Savienībā ir reģioni, kuri attīstās ļoti dinamiski un to ekonomiskā izaugsme ir ļoti strauja, bet ir arī reģioni, kuri atpaliek, un tīklošanās ir viens no risinājumiem.

Lielāka elastība un gatavība pārmaiņām

Tīklošanās nozīmē ātrāku piekļuvi informācijai un jaunai pieredzei, kā arī zināšanu apmaiņu, kas, savukārt, nozīmē lielāku elastību un gatavību pārmaiņām – šie aspekti noder gan cilvēkiem dažādos karjeras attīstības posmos, gan uzņēmumiem, gan nacionālajām ekonomikām. Vienlaikus jāatzīst, ka pandēmija un straujā tehnoloģiju attīstība ir būtiski ietekmējusi mūsu komunikācijas prasmes un spēju tīkloties, tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka augstskolas pievērš šim jautājumam pastiprinātu uzmanību.

Augstākās izglītības iestādes ir pārmaiņu virzītāji, kuru ietekme uz ekonomiku un tautsaimniecību tikai pieaugs. Ja jaunieši jau studiju laikā apzināsies, cik svarīgas ir komunikācijas un tīklošanās prasmes, apvienojumā ar profesionālajām kompetencēm, mēs iegūsim spēcīgu un ilgtspējīgi domājušu uzņēmēju, juristu, komunikācijas ekspertu, IT speciālistu, pasākumu organizatoru un citu profesiju pārstāvju paaudzi, kas sniegs ieguvumu visas valsts ekonomikai.