Pirmais Latvijas skaistumkopšanas salons, kas ieviesis norēķinus kriptovalūtā

Kristīne Krama | 2024.06.14

Atsaucoties ārvalstu viesu un ceļotāju pieprasījumam, skaistumkopšanas salons Vecrīgā “SIBI salons” ieviesis iespēju norēķināties kriptovalūtā. Šobrīd tas ir pirmais skaistumkopšanas nozares uzņēmums Latvijā, kur nodrošina šādu norēķinu veidu. Uzņēmuma īpašniece Kristīne Krama atzinīgi vērtē ieceri ieviest jaunu finanšu instrumentu nozarē un saskata tajā iespējas attiecībā uz ārvalstu klientiem.

 “Liela daļa salonu klientu ir ārvalstu viesi no dažādām valstīm. Daudz un plaši tiek diskutēts par to, kā Vecrīgā atgriezt dzīvību un padarīt tur esošo uzņēmumu piedāvājumu saistošu ārvalstu ceļotājiem. Tajā pašā laikā kriptovalūta kā norēķinu veids daudzviet pasaulē ir salīdzinoši populārs norēķinu veids par precēm un pakalpojumiem. Mēs nolēmām apvienot abas šīs lietas un sekmēt gan ārvalstu, gan pašmāju patērētāju interesi, piedāvājot kriptovalūtas norēķinus,” stāsta K.Krama.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aivars Gudrais un Zane Gudrā Valmierā

9.novembrī, 18:00 ielūdzam uz latvisku un ikvienam tuvām un mīļām melodijām piepildītu pirmssvētku koncertu, kuru mums dāvās Zane Gudrā un Aivars Gudrais.

EUR 15 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Uzņēmēja piebilst, ka “nav noslēpums, ka liela daļa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju darbojas t.s. pelēkajā zonā, izvairoties no nodokļu maksāšanas. Turpretī, norēķiniem kriptovalūtā nav īpaša regulējuma - darījumiem un norēķiniem ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu) ir piemērojami nodokļu normatīvie akti vispārējā kārtībā. Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāaprēķina eiro. Pirms pieciem gadiem bijām vieni no pirmajiem nozarē, kas ieviesa tiešsaistes rezervācijas sistēmu, kas tolaik vēl bija retums Latvijā. Šobrīd esam gatavi būt pirmie, kas ievieš šādu norēķinu veidu, turklāt, daudziem Latvijas iedzīvotājiem jau ir iegādāta virtuālā valūta, bet daļa vēl nav atradusi tai pielietojumu. Kāpēc gan pielietojums nevarētu būt ieguldījums savā labsajūtā?”

Jāpiezīmē, ka komercdarbību regulējošie normatīvie akti neierobežo iespējas par sniegtajiem pakalpojumiem norēķināties ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu). Virtuālā valūta (kriptovalūta) nav centrālās bankas vai citas valsts iestādes izdota, nav arī piesaistīta bezseguma valūtai, bet ir atzīta fizisko un juridisko personu starpā kā apmaksas līdzeklis un var tikt pārskaitīta, uzglabāta vai elektroniski tirgota.

Salona pārstāve skaidro, ka norēķini ar virtuālo valūtu ir daudz vienkāršāki, nekā varētu šķist – klientiem tikai jānoskenē QR kods, nosūtot samaksu par attiecīgo preci vai pakalpojumu uz uzņēmuma virtuālo kontu. Jaunais norēķinu veids ir arī iespēja sekot līdzi inovācijām ne tikai nozarē un tehnoloģiskajos risinājumos, bet arī pieejamo finanšu instrumentu jomā. Veicot pārskaitījumus ar kriptovalūtu, transakcija noris dažu minūšu laikā.