Arī taksometru nozarē kaimiņi priekšā: administratīvais slogs veicina Latvijas pārvadātāju iesaisti ēnu ekonomikā

Nikola Kovaļevska | 2024.06.14

Kā liecina kopbraukšanas platformas “Bolt” dati, prasības, lai reģistrētos pasažieru pārvadāšanas pakalpojuma sniegšanai Latvijā, administratīvo prasību dēļ ik mēnesi nevar izpildīt 40 % no reģistrācijas procesu uzsākušajām personām, kas tādējādi tiek pakļautas riskam iesaistīties ēnu ekonomikā. Kaimiņvalstu līmenī novērojamas būtiskas atšķirības – līdz ar nepietiekamu licencētu vadītāju un transportlīdzekļu skaitu, Latvijā vidējā cena par vienu braucienu ir augstākā Baltijā. Savukārt kopējais taksometru braucienu skaits Rīgā ir attiecīgi par 29 % un 26 % zemāks nekā Tallinā un Viļņā. Kā mazināt riskus ēnu ekonomikas attīstībai pasažieru pārvadājumu nozarē un palīdzēt Latvijai pietuvoties kaimiņvalstu līmenim?

“Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa stāsta, ka Latvijas taksometru nozare šobrīd atrodas ļoti nepateicīgā situācijā, jo vadītājiem tiek likti dažādi birokrātiskie šķēršļi, kas liedz legāli uzsākt pasažieru pārvadājumus. “Mūsu dati liecina, ka no reģistrācijas procesu uzsākušajiem vadītājiem 13 % nevar izpildīt licences prasības, jo vadītājam nav B1 valodas prasmju līmeņa apliecinoša dokumenta. Vairāk nekā piektā daļa (22 %) vadītāju atbirst, jo viņiem nav iespējas vai vēlēšanās uzņēmumu reģistrā reģistrēt atbilstošu uzņēmējdarbības formu. Aptuveni 2 % neatbilst prasībām, lai reģistrētos vadītāju reģistrā, piemēram, personai ir mazāk nekā trīs gadu stāžs vai soda punkti CSDD sistēmā. Savukārt vēl 3 % no reģistrācijas procesu uzsākušām personām saskaras ar problēmām licences kartītes iegūšanai. Tādējādi mēs nonākam situācijā, kur 40 % vadītāju ir pakļauti riskam iesaistīties ēnu ekonomikā.” Kā piebilst “Bolt” pārstāve, nereti arī reģistrācijas procesu izgājušie vadītāji, uzsākot darbu un pirmo reizi saskaroties ar nozares ierobežojumiem, var tikt “iesūkti” ēnu ekonomikā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Augšdaugavas novada septembra pasākumi

TAKA

Latvijā – skaudrākā situācija Baltijā

Kā liecina pērn veiktā pētījuma  “Digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā” dati, Latvijā ir nepietiekams licencētu vadītāju un transportlīdzekļu skaits. Tādējādi šobrīd pakalpojumu sniedzējiem nav iespēju apkalpot vairāk nekā 100 000 braucienu mēnesī, līdz ar to vidējā cena par braucienu Latvijā ir augstāka nekā kaimiņvalstīs.

Latvijā taksometru nozare atpaliek vairākos būtiskos aspektos – tā, piemēram, unikālo partneru (vadītāju) skaits Viļņā ir 3,3 reizes augstāks nekā Rīgā, savukārt Tallinā unikālo partneru ir teju 2 reizes vairāk. Runājot par kopējo taksometru braucienu skaitu, Rīgā tas ir attiecīgi par 29 % un 26 % zemāks nekā Tallinā un Viļņā.

“Nozarē ir zema rentabilitāte, augsts administratīvais slogs un sarežģīts nodokļu režīms, kā rezultātā uzņēmējdarbības aktivitāte ir zemāka, salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām. Jāpiebilst, ka šie apstākļi ierobežo arī nepilna laika un sezonālu nodarbinātību, piemēram, studentu, tālbraucēju un citu interesentu iesaisti nozarē ar vēlmi gūt papildu ienākumus. Ja skatāmies uz pakalpojuma sniegšanas izmaksām un uzņēmumu darbības modeli, pastāv apjomīgs administratīvais slogs pakalpojuma sniegšanai. Tas ne vien bremzē nozares attīstību, bet arī samazina iekasēto nodokļu apjomu,” norāda Ilze Berga, “KPMG Baltics SIA” partnere. Pēc pētījuma aplēsēm ēnu ekonomikas dēļ taksometru nozarē ik gadu netiek iekasēti pat 12 miljoni eiro.  

Izstrādātas rekomendācijas situācijas uzlabošanai nozarē

Kopbraukšanas platformas ”Bolt” un “Forus” sadarbībā ar Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir izstrādājuši vairākas rekomendācijas, lai pilnveidotu nozari, palīdzētu tai pietuvoties kaimiņvalstu līmenim un palielinātu tās pienesumu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Vienots taksometru nozares reģistrs – tas veicinātu caurspīdīgumu, apvienojot vairākus datu avotus un nodrošinot datu analīzes iespējas. Reģistrs tāpat ļautu vienkāršot atsevišķus administratīvos procesus (piemēram, licencēšanu, pārkāpumu kontroli), sniedzot iespēju datus salīdzināt dažādos laika un citos griezumos.

Vienotas licences risinājums – apvienojot vismaz daļu no licencēm vienotā licences risinājumā, tas varētu tikt virzīts gan kā nozares reģistra daļa, gan kā atsevišķs risinājums. Jāpiebilst, ka šo priekšlikumu šobrīd izvērtē Autotransporta direkcija (ATD), kas ir nozares reģistra turētāja.

Uzlabots nodokļu nomaksas mehānisms – kā liecina pieejamie dati, šobrīd aptuveni viena trešdaļa no visiem vadītājiem ir reģistrēti kā individuālie komersanti (IK). Piedāvātais risinājums paredz tūlītēju nodokļu ieturējumu pakalpojuma apmaksas brīdī, tādējādi vienkāršojot nodokļu nomaksu un samazinot nodokļu nomaksas izvairīšanās gadījumus. Šī risinājuma virzīšanai kā atbildīgā institūcija identificēta Finanšu ministrija, kura kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un nozari turpina darbu pie risinājuma izpētes.

“Ieviešot šīs rekomendācijas, mēs varam vienkāršot un atvieglot uzņēmējdarbības veikšanu un piesaistīt taksometru nozarei jaunus dalībniekus. Nozare akūti nepieciešamās izmaiņas ir skaidri nodefinējusi un mēs turpināsim aktīvi strādāt, lai šos priekšlikumus pārvērstu praktiskā rezultātā. Vēlos pateikties valsts institūcijām par līdzšinējo sadarbību un ieinteresētību – ceram uz kopīgu sadarbību arī nākotnē, lai taksometru nozare Latvijā varētu uzplaukt,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Pērn SIA "KPMG" pēc "Bolt" pasūtījuma veica pētījumu “Digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā”, kas iezīmēja galvenos secinājumus un arī "klupšanas akmeņus", kas atsevišķām personām ļauj apiet godīgu nodokļu nomaksu. Pētījuma dati atklāja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru pārvadājumu nozarē var sasniegt pat 80 %, jo vadītāji, kas uzsāk reģistrācijas procesu, nespēj izpildīt noteiktās prasības.