7 padomi, lai Jāņos un pēc tiem justos labi

Agnija Greiziņa | 2025.06.24

Jāņu svinības ir īpašs laiks – ar tradīcijām, maģiskiem nostāstiem un visdažādākajām aktivitātēm, tai skaitā svētku galda gatavošanu un Jāņu zāļu vākšanu. Kā baudīt svētkus pēc iespējas veselīgāk un izvairīties no tā, ka slikta pašsajūta izjauc svētku prieku? Noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Vāciet Jāņu zāles pareizi – nekaitējot sev un dabai! Daudzas no iecienītākajām Jāņu zālēm, ko pinam vainagos, ir arī ārstniecības augi, kā arī tieši vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Jāņu zāles tāpat kā ārstniecības augi ir jāvāc rīta pusē, kad rasa nožuvusi, vai vakarpusē. Šos augus nevajadzētu vākt dienas karstākajā un saulainākajā laikā, jo tad augi ātri novītīs. Atcerieties, ka daba jāsaudzē – nav pieļaujama augu audžu postīšana un raušana ar visām saknēm! Ievāciet augus tīrās vietās. Kā ārstniecības augiem, tā Jāņu zālēm un vainagu pīšanai ievāc tikai zināmus augus, lai izvairītos no indīgo un aizsargājamo augu ievākšanas riska. Izplatītākie indīgie augi Latvijā ir latvānis (tam nedrīkst pat pieskarties, jo tas izsauc smagus ādas apdegumus), gundega (izsauc ādas iekaisumus, apdegumus), arī velnarutks, kas ir ļoti indīgs. Neplūciet aizsargājamos augus, piemēram, savvaļas orhidejas, Sibīrijas skalbes, gada staipekni, un neizpostiet šos augus, vācot Jāņu zāles!

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viesu māja “Rubeņi”

Viesu māja “Rubeņi” atrodas blakus dabas liegumam “Pilskalnes Siguldiņa”.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Jāņuzālēm un vainagiem der dažādi augi, kas atrodami pļavās un laukos – madaras, āboliņš, margrietiņas, rudzupuķes, magones, pelašķi, vīgriezes, nārbuļi, baldriāns, papardes un citi, kalmes var izmantot svētku vainagu pamatam. Vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze palīdzēs pret galvassāpēm, savukārt mundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, vīgrieze, melisa un kumelīte. Savukārt no ārstniecības augiem jūnijā var ievākt pelašķa, mārsila un raskrēsliņa lakstus, aveņu un ceļtekas lapas, liepu un rudzupuķu ziedus, sarkanā āboliņa ziedus un lakstus, ugunspuķes, vīgriezes un vērmeles lakstus. Dārzā ievācami kumelīšu, kliņģerīšu un deviņvīruspēka ziedi, kā arī piparmētras, salvijas un melisas lapas.

Plānojiet svētku galdu laicīgi! Gatavojoties svētkiem, ir svarīgi saprast, kas mums katram ir Zāļu vakars un Jāņi, saka uztura speciāliste L. Sondore. Vai svinēsim svētkus pēc senču tradīcijām – dziedāsim, iesim rotaļās, aplīgosim kaimiņus, pavadīsim un sagaidīsim sauli, vai būsim pie galda, cepsim gaļu vai skatīsimies TV? Lai kāda būtu izvēle, laikus jādomā, kā plānot mielastu, kā lietderīgi pagatavot ēdienus un kā ēdienu neizmest ārā pēc svētkiem. Te viens no svarīgākajiem soļiem ir nenopirkt par daudz – ja jūs uzņemat viesus, sadaliet pienākumus, arī pārtikas iegādi. Saplānojiet jau iepriekš, kurš sagādās vai sasies sieru, ceps pīrāgus, plātsmaizes, sagādās dārzeņus, gatavos pamatēdienu. Nepērciet ēdienu vairāk, kā ir plānoti cilvēki! Bieži vien ledusskapī nav pietiekami vietas, kur visu pagatavoto ēdienu uzglabāt, un nākamajā rītā nereti kaut kas ir jāizmet, un tā ir produktu nelietderīga izšķērdēšana. Tādēļ ieplānojiet, ko pagatavosiet no atlikušā ēdiena – no dārzeņu plates pāri palikušajiem dārzeņiem gatavojiet nākamajā dienā zupu, sautējumu. Ja ir maizes, bulciņu un kliņģeru pārpalikumi, uzsildiet tos cepeškrāsnī, maizītes sacepiet ar pienu un kanēli – tā neizmetīsim pārtiku.

Arī svinot, atcerieties par mērenību – svētkiem izvēlieties vieglāku maltīti, kurā vairāk iekļaujiet augļus un dārzeņus, bet bagātīgākai ēdiena garšai un smaržai izmantojiet garšvielas un garšaugus, iesaka farmaceite I. Priedniece. Neaizraujieties ar alkoholiskiem dzērieniem!

Apdomājiet stratēģiju aizsardzībai pret odiem un ērcēm. Dodoties dabā, piemēram, vākt Jāņu zāles, ērču un odu kodumu risks ievērojami palielinās. Lai ērces nepiesūktos, padomājiet par atbilstošu apģērbu – pieguļošu, gaišās krāsās, ar garām piedurknēm un garās bikses, kuru gali sabāzti zeķēs vai zābakos, uzsver farmaceite I. Priedniece. Atcerieties arī par galvassegu! Ik pa laikam apskatiet, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce. Atnākot mājās, jāapskatās, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Ērču, arī odu atbaidīšanai izmanto repelentus, kuri ir sintētiskas vai dabiskas izcelsmes. Sintētisko līdzekļu sastāvā ir, piemēram, dietiltoluamīds (DEET) vai ikaridīns (KBR3023.) Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto augu ekstraktus, ēteriskās eļļas vai to sastāvdaļas. Odiem un ērcēm nepatiks krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna, timiāna, ģerānijas, piparmētras ēterisko eļļu smarža. Pirms repelentu lietošanas noteikti izlasiet norādījumus, kā arī to, no kāda vecuma līdzeklis izmantojams bērniem. Vispopulārākie ir repelenti aerosolu veidā, ko izsmidzina uz ādas, apģērba un apaviem. To iedarbības ilgums no 2 līdz pat 12 stundām. Pieejamas arī aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Ērti izmantojamas ir ultraskaņas repelenta ierīces bērniem, pieaugušajiem un mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai.

Atcerieties par ūdens dzeršanu! Ikvienam ir nepieciešams ūdens – dienas laikā apmēram 1,5-2 litri.  Mūsu organismā ir aptuveni 75% ūdens, un mēs to arī aktīvi patērējam. Svētku steigā nereti aizmirstam dzert ūdeni, kas var ietekmēt mūsu pašsajūtu – rodas nogurums, galvassāpes, vēdera aizcietējumi un citas problēmas, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Padomājiet arī par siltu zāļu tēju nakts laikā! Īpaši par ūdens dzeršanu atgādiniet bērniem un senioriem. Reizēm mēs savas slāpes neatpazīstam un noturam tās par izsalkumu. Dzert ūdeni ieteicams divdesmit minūtes pirms ēšanas un pusstundu pēc ēšanas, lai neatšķaidītu kuņģa sulas, bet ir jāatceras arī padzerties visas dienas garumā! Pievienojiet ūdenim piparmētru lapiņas, zemenes, citrona šķēlīti – būs koši un gardi!

Neļaujiet ādai apdegt saulē! Ādas aizsardzība vasarā ir ļoti būtiska, arī apmākušās dienās, tādēļ izvēlieties sev un bērniem piemērotus aizsardzības līdzekļus. Saules aizsargkrēmus jāuzklāj ādai 15-30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī atkārtoti ik pēc 2 stundām un pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. No pulksten 10.00-16.00 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē, kā arī ir jāvelk atbilstošs apģērbs un jāatceras par galvassegu un saulesbrillēm.

Esiet aktīvi – nesēdiet visu laiku pie galda un izvairieties no pārēšanās! Svētku pavadīšana, tikai sēžot pie galda, ir viens no galvenajiem soļiem, kas veicina pārēšanos un sliktu pašsajūtu, jo tādējādi biežāk apēdam daudz gaļas, treknus salātus, konditorejas izstrādājumus, saldumus, taču neizkustamies. Uztura speciāliste L. Sondore uzsver, ka, ja cilvēki ir fiziski aktīvi, risks pārēsties ievērojami samazinās. Bet, ja ir gadījies apēst vairāk kā vajadzētu, aizejiet pastaigāties pa mežu, salasiet meža zemenes, izbrauciet ar riteni, izdomājiet kādas aktivitātes, kur var iesaistīt arī citus viesus, dejojiet, bet nesēdiet nekustīgi!

Ja jūtat, ka apēsts ir par daudz un tas apgrūtina pašsajūtu, palīdzēs drogas gremošanas  veicināšanai, piemēram, piparmētras lapu, raudenes, pelašķu lakstu tēja vai ķimenes augļi, var lietot arī enzīmu preparātus kapsulu vai tablešu veidā, saka farmaceite I. Priedniece. Savukārt caurejas vai saindēšanās gadījumā noderēs aktivētā oglīte, pulveri ar diosmektītu vai silīcija gels kuņģa un zarnu traktam.

Sagatavojiet savu svētku aptieciņu! Tā ļaus justies drošāk un palīdzēs dažādos neparedzētos gadījumos. BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece iesaka aptieciņā ielikt dezinficējošos līdzekļus, pārsienamos materiālus (plāksterus, marles saites un salvetes), saules aizsardzības un pretodu līdzekļus, mitrās salvetes, pretalerģijas medikamentus (tabletes, gelus niezes mazināšanai pie ādas reakcijām pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem), medikamentus pret gremošanas traucējumiem un caurejas gadījumā (aktivēto ogli, diosmektīta vai silīcija gela līdzekļus), kā arī pretsāpju un temperatūru mazinošos līdzekļus. Pirms brīvdienām jāatceras laicīgi sarūpēt un paņemt līdzi medikamentus, ko ārsts jums nozīmējis patstāvīgai lietošanai hronisku slimību gadījumā.

Atcerieties, ka zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Lai skaisti, veselīgi un skanīgi Jāņi!