Fizisko aktivitāšu ietekme uz sirds veselību: kā senioriem pasargāt sevi vasaras svelmē

Nameda Zelle | 2024.06.30

Fiziskās aktivitātes senioriem ir īpaši svarīgas, rūpējoties par sirds veselību un garāku mūžu. Vasaras karstajās dienās, ir svarīgi atcerēties, ka svelmē palielinās slodze uz sirdi, īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām sirds saslimšanām. Diemžēl tāpat kā visā pasaulē arī Latvijā asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis, tāpēc ir pastiprināti jāpievērš uzmanība sirds veselībai karstumā, kad riski attīstīties veselības problēmām ir vēl augstāki. Kā sagatavoties vasaras svelmei un kādus drošības pasākumus jāievēro senioriem, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Dažādas fiziskās aktivitātes senioriem ir jāveic regulāri, kombinējot vidējas un augstas aerobas aktivitātes, kā, piemēram pastaigas, dārza darbi, nūjošana, peldēšana vai joga. Tās samazina risku attīstīties sirds un asinsvadu slimībām, depresijai, trauksmei, demencei, 2. tipa cukura diabētam un osteoporozei. Tomēr, kad Latviju sasniedz karstuma vilnis, senioriem būtu jāievēro īpaša piesardzība, veicot šīs aktivitātes. Šādā gadījumā ir būtiski sagatavot ķermeni ar veselīgu uzturu, nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu, objektīvi novērtēt savas fiziskās spējas un valkāt laikapstākļiem piemērotu apģērbu. Šie piesardzības pasākumi palīdzēs novērst pārkaršanas risku un nodrošinās, ka fiziskās aktivitātes ir drošas un efektīvas arī augstas temperatūras apstākļos,” atgādina “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Augšdaugavas novada septembra pasākumi

TAKA

Izvērtē savas spējas un sagatavojies

Ikvienam, bet īpaši senioriem vasaras periodā ir ieteicams ar fiziskām aktivitātēm ārpus mājas nodarboties tikai no agra rīta vai vakarā, un dienas karsto periodu pavadīt iekštelpās un atpūsties. Ja tomēr ir nepieciešams doties ārā, tad obligāti ir jāapģērbjas piemēroti laikapstākļiem. Uz vecumu ķermeņa termoregulācija mainās, tāpēc seniori nereti uzvelk biezas drēbes, kad tas nav nepieciešams. Īpaši, ja ir jābūt kustībā, tad atbilstoši ir izvēlēties brīvu un elpojošu apģērbu, kā arī galvā jābūt cepurei, lai pasargātu ķermeni no pārkaršanas un saules dūriena. Līdzi jāņem ūdens pudele, jo svelmē ūdens patēriņam ir jāpieaug, lai izvairītos no dehidratācijas. Ļoti lielā karstumā, farmaceite Zane Melberga iesaka līdzi paņemt piparmētru vai mentola konfekti, jo, to apēdot, reflektoriski tiek paplašināti sirds mazie asinsvadi un tiek uzlabota kapilārā asinsrite, kas nozīmē, ka cilvēkam var uzlaboties pašsajūta. Tāpat karstā laikā var izmantot dažādus augu ekstraktus, kā piemēram vilkābeles ekstraktu, lai atbalstītu sirds veselību.

Seko līdzi savam asinsspiedienam

Normāls asinsspiediens veselam cilvēkam tiek uzskatīts par 110/70 vai 120/80 mm Hg. Senioram un cilvēkam ar hroniskām sirds slimībām ir nepieciešams asinsspiedienu mērīt vismaz trīs reizes dienā – rītā, pusdienlaikā un vakarā. Ja cilvēkam nav sirds veselības problēmas, bet, piemēram, ir slikta pašsajūta, nogurums un galvassāpes karstā laikā, tad ieteicams ir nedēļas laikā sekot līdzi asinsspiedienam, jo tas var būt saistīts ar augstu asinsspiedienu. Ja tas nepāriet, ir jādodas uz tālākiem izmeklējumiem pie ģimenes ārsta. Arī “Euroaptiekā” ir iespējams ar farmaceita palīdzību izmērīt spiedienu un pēc mērījumu veikšanas konsultēties un uzdot interesējušos jautājumus. Ja asinsspiediens ir pazemināts, to var palīdzēt uzlabot kofeīnu saturošie produkti vai uztura bagātinātāji, piemēram, kafija vai stipra melnā tēja, norāda Zane Melberga. Paaugstinātu asinsspiedienu ir grūtāk uzlabot, jo jāņem vērā kopējais cilvēka veselības stāvoklis – vai cilvēks smēķē, ir paaugstināts svars vai holesterīna līmenis. Šādos gadījumos ir jādodas pie ārsta veikt izmeklējumi, lai ārsts izrakstītu nepieciešamo ārstēšanās terapiju.

Lieto un uzglabā medikamentus pareizi

Zane Melberga, norāda, ka vasarā medikamentu lietošanu nav ieteicams pārtraukt bez ārsta konsultācijas, jo tas var būt bīstami. Piemēram, ja seniors ir devies uz vasarnīcu un aizmirsis savas zāles, tām tomēr vajadzētu doties pakaļ, īpaši ja ir plānoti dārza darbi vai citas fiziskas aktivitātes, lai nerastos komplikācijas. Tāpat ir svarīgi ņemt vērā, ka medikamentu uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt +25 grādus, tādēļ vasaras karstumā ir jānodrošina, lai tie tiktu uzglabāti pareizos apstākļos. Īpaši jāņem vērā, ka medikamentus, kas prasa aukstumglabāšanu, piemēram, diabēta un sirds zāles, nav ieteicams nēsāt līdzi. Šo medikamentu iegāde aptiekās ir jāplāno, lai tos uzreiz var nolikt mājās piemērotā glabāšanas vietā. Pārmērīgs karstums ietekmē zāļu kvalitāti.

Parūpējies par savu sirds veselību jau laikus

Ne vienmēr ar uztura palīdzību izdodas uzņemt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, kas atbalsta normālu sirdsdarbību, tāpēc pēc konsultācijas ar ārstu vai farmaceitu var izvērtēt, vai ir nepieciešams papildu uzņemt kādus no sekojošajiem vitamīniem vai minerālvielām papildu veselīgam uzturam:

Kālijs ir ļoti svarīgs sirds veselībai, jo tas palīdz regulēt sirdsdarbību un uztur pareizu muskuļu darbību, novēršot aritmijas. Tas līdzsvaro nātrija iedarbību, pazeminot asinsspiedienu un samazinot sirds slimību risku, turklāt kālijs atbalsta vispārējo sirds un asinsvadu veselību. Kālijs ir atrodams banānos un avokado.

Magnijs ir iesaistīts vairāk nekā 300 dažādu organisma funkciju darbībā, tai skaitā normālas sirds un asinsvadu darbības uzturēšanā, jo tas veicina muskuļu darbību un palīdz mazināt bezspēku, nogurumu un stresa simptomus. Ikdienā magniju uzturā var uzņemt ar auzu pārslām, rīsiem, kartupeļiem un tumšo šokolādi.

Omega-3 taukskābes veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Tās ir atrodamas zivīs, tāpēc tās rekomendē uzturā lietot vismaz divas reizes nedēļā. Papildu tās var uzņemt ar linsēklām, valriekstiem, auzu dīgļiem, sojas pupām un spinātiem.

B1 vitamīns (pazīstams arī kā tiamīns) ir būtisks sirds veselībai, jo tam ir galvenā loma ogļhidrātu metabolismā, kas ir galvenais sirds muskuļa enerģijas avots. Tiamīna deficīts var izraisīt sirds un asinsvadu komplikācijas, tostarp sirds mazspēju un sirds paplašināšanos. Ar pārtikas produktiem to uzturā var uzņemt no piena produktiem, riekstiem un pākšaugiem.