Pētījums: Teju piektdaļa autovadītāju uzskata, ka bieža joslu maiņa ir agresīva braukšana

Marta Mackeviča | 2024.06.28

18% autovadītāju uzskata, ka bieža joslu maiņa ir agresīva braukšana, vēl 3% par agresīvu braukšanu uzskata atļautā ātruma pārsniegšanu, 2% - atbilstošas distances neievērošanu, bet 4% - neadekvāti lēni braukšanu, bet 72% norāda, ka agresīva braukšana ir viss iepriekš minētais, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. 1% norāda, ka nekas no minētā nav vērtējams kā agresīva braukšana.

Minētā pētījuma ietvaros paši autovadītāji arī atzīst, ka mēdz braukt agresīvi. 68% autovadītāju norādījuši, ka mēdz braukt agresīvi – 9% to dara bieži, bet 59% reti. 32% autovadītāju norāda, ka nemēdz braukt agresīvi. Vīrieši biežāk mēdz braukt agresīvi – bieži agresīvi brauc 11% vīriešu un 7% sievietes.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Esi izbraucis ar Abavline?

Zviedru Cepure ir atpūtas bāze gleznainajā Abavas senlejā. Abavline ir trosu nobrauciens 200 m garumā.

Tukuma TIC

Analizējot, kādu uzvedību uz ceļa autovadītāji vērtē kā agresīvu braukšanu, secināts, ka neadekvāti lēnu braukšanu vīrieši biežāk uzskata par agresīvu braukšanu – šādu atbildi sniedz 6% vīrieši un tikai 2% sievietes. Arī strauju un biežu joslu maiņu kā agresīvu braukšanu vērtē tieši vīrieši (22% vīrieši un 13% sievietes).

“Agresīva braukšana ir ikviena darbība, kas apgrūtina vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus. Lai gan lielākā daļa autovadītāju izceļ tieši biežu joslu maiņu, riskus rada arī atbilstošas distances neievērošana, ātruma pārsniegšana u.c. Uzskatu, ka problēmas risināšanā jāiesaistās arī darba devējiem - ilgtspējīga rīcība nozīmē arī atbildību uz ceļa. Uzņēmuma autoparka šoferiem regulāri atgādinām, cik svarīgi ir atturēties no agresīvas braukšanas, kā arī nodrošinām gan teorētiskās, gan praktiskās braukšanas nodarbības,” stāsta “Carlsberg Baltic” izpilddirektors Rolandas Viršilas.

“Agresīvu braukšanu sekmē sabiedrības tolerance. Redzot agresīvu braukšanu, reti ziņojam atbildīgajiem dienestiem. Ja mēs nebūtu tik iecietīgi pret šādiem vadītājiem, arī gadījumu skaits būtu daudz mazāks. Daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā, Austrijā, Šveicē un Skandināvijā, šāda rīcība netiek uzskatīta par normu - ja autovadītājs neievēro atbilstošu distanci, viņam var tikt piemērots sods,” stāsta Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.

Analizējot atbildes dažādās vecuma grupās, iespējams secināt, ka gados jaunākie autovadītāji (no 18 līdz 29 gadiem) par agresīvu braukšanu biežāk uzskata tieši atļautā ātruma pārsniegšanu (7%), autovadītāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem biežāk izceļ tieši neadekvāti lēnu braukšanu (8%), bet vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – strauju un biežu joslu maiņu (23%).