Vasarā bērni «sēž» internetā – kā viņus pasargāt no 3 populārākajiem riskiem?

Egita Māliņa | 2024.07.05

Vasara ir laiks, kad bērni biežāk izmanto savas viedierīces, lai izklaidētos un sazinātos ar draugiem, izbaudot trīs mēnešu garo atpūtu. Tomēr, lietojot internetu, ir svarīgi apzināties iespējamos riskus un nodrošināt, lai bērni tiešsaistē būtu pasargāti. Lai pavadītais laiks internetā būtu drošs, starptautiskā IT drošības uzņēmuma “ESET” sertificētā partnera Latvijā “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits dalās ar padomiem vecākiem, kā pasargāt bērnus no digitālajiem draudiem.

Populārākie apdraudējumi, ar ko bērni sastopas internetā, ir piekļuve nepiemērotam saturam, viltus profili, privātas informācijas atklāšana internetā, kibermobings, paroļu nozaudēšana. “ESET” dati liecina, ka trešdaļa no visiem interneta lietotājiem ir bērni, attiecīgi tā ir pietiekami liela “auditorija”, lai par to interesi izrādītu arī  kibernoziedznieki.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sezonas ķēriens outlet ciemata veikalos

Laiks doties uz outlet ciematu - neatkarīgi no tā, vai lūkojies pēc perfektām kurpēm vai ideālas vasaras kleitas.

ViaJurmala

1.    Nepiemērots saturs

Kā skaidro kiberdrošības eksperts, pirmais solis ir apzināties galvenos draudus, ar kuriem bērni var saskarties tiešsaistē. Viens no būtiskākajiem riskiem ir nepiemērots saturs – bērni nejauši vai ar nodomu var piekļūt saturam, kas nav piemērots viņu vecumam. Nepiemērots saturs ietver informāciju, attēlus vai materiālus, kas ir paredzēti pieaugušajiem. Tas var ietvert arī neprecīzu informāciju vai informāciju, kas var novest vai “vilināt” bērnu uz nelikumīgu vai bīstamu rīcību. Tam var būt dažādas formas, un arī dažāda ietekme uz bērna labbūtību atkarībā no katra bērna. Turklāt šāds saturs ir pieejams jebkur tiešsaistē – jo bērns kļūs aktīvāks tiešsaistē, jo ir lielāka iespēja, ka viņš redzēs kaut ko nepiemērotu, piemēram,  sociālajos tīklos, videospēlēs, straumētajos medijos un citur.

Daži nepiemērota satura piemēri:

-    pornogrāfisks saturs;

-    saturā ir rupjības vai vulgāra valoda;

-    vietnes, kas veicina vandālismu, noziedzību, terorismu, rasismu, ēšanas traucējumus, pašnāvības;

-    attēli, video vai spēles, kurās atspoguļota vardarbība vai cietsirdība pret cilvēkiem vai dzīvniekiem;

-    azartspēļu vietnes;

-    tērzēšanas vietnes, kurās neviens neuzrauga sarunu un neaizliedz nepiemērotus komentārus;

-    seksisms vai vietnes, kurās ir nepatiesa informācija par dzimumjautājumiem.  

E. Rupenheits skaidro: “Mūsdienās šis risks ir kļuvis vēl aktuālāks, pateicoties dziļo viltojumu (deepfake) tehnoloģijai, kas ļauj internetā publicēt attēlus un video, izmantojot bērnu foto. Saskare ar šādu saturu bērnam var radīt pat psiholoģiskas traumas, kā arī palielinās risks, ka paša bērna foto tiks izmantots nepiedienīga satura radīšanā, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju.” Lai samazinātu šādu tehnoloģiju radītos riskus, vecākiem ir rūpīgi jāuzrauga bērnu tiešsaistes aktivitātes un jāpārrunā iespējamie draudi. “Vecāki var izmantot arī palīgrīkus, piemēram, drošības risinājumus, kas ietver vecāku kontroles iespējas nevēlama satura bloķēšanai, ierobežojot laiku, ko bērns drīkst pavadīt tiešsaistē, kā arī nodrošinot iespēju redzēt bērna apmeklētās vietnes un lietotnes. “ESET Parental Control” ir viens no šādiem tirgū pieejamiem rīkiem,” norāda E.Rupenheits.

2.    Privātuma neievērošana

Vēl viens būtisks risks ir pārmērīga informācijas atklāšana (oversharing) internetā jeb privātuma neievērošanu. Eksperts norāda, ka tieši bērni ir riska grupa, kura bieži neapzinās, cik bīstamas sekas var radīt privātas informācijas publiskošana tiešsaistē, piemēram, citiem interneta lietotājiem atklājot savu dzīvesvietu, skolu, ģimenes locekļu vārdus vai ikdienas paradumus: “Ir vairāki iemesli, kāpēc bērni internetā var dalīties ar privātu informāciju, tomēr bieži iemesls ir nezināšana – bērni nav iemācījušies atšķirt “nevainīgu” informāciju no tādas, kas var radīt nopietnus draudus ne tikai viņiem, bet arī viņu vecākiem. Piemēram, publicējot savu atrašanās vietu sociālajos tīklos, bērni netieši var atklāt savu mājas adresi svešiniekiem. Tāpēc ir vitāli svarīgi, lai vecāki ar savām atvasēm pārrunātu pārmērīgas informācijas atklāšanas sekas un veidus, kā rūpēties par drošību, sekojot līdzi publicētajam saturam. Viens no risinājumiem, ko vecāki var izmantot, ir iespēja iestatīt privātuma ierobežojumus bērnu sociālo tīklu profiliem. Tādā veidā vecāki nodrošina, ka publicēto saturu redz tikai bērna draugi. Papildu tam vecākiem kopīgi ar bērnu būtu ieteikums “iziet” cauri visam draugu sarakstam bērnu sociālā tīkla profilā un par katru uzdot bērnam jautājumu. Ir būtiski, ka bērns patiešām pazīst visus savus sekotājus, kuri skatās un seko līdzi viņa privātajai dzīvei, īpaši – ja tie ir pieauguši cilvēki.”

3.    Viltus profili

Tāpat ir svarīgi ar bērniem pārrunāt riskus, kas saistīti ar viltus profiliem interneta vidē. “Aizvien populārāki ir viltus profili, kad cilvēki internetā pārņem citu personu, tai skaitā slavenību, identitātes. Nereti tie ir pieauguši cilvēki, kuri uzdodas par bērnu vienaudžiem, mēģinot ar bērniem izveidot draudzīgas attiecības un pēcāk pamudināt bērnus veikt noziedzīgas darbības vai ar tiem satikties. Vecāki var bērniem skaidrot un mācīt neuzticēties svešiniekiem internetā. Piemēram, ja bērns saņem ziņu no nepazīstama cilvēka, viņam būtu informācija jānodod vecākiem vai skolotājiem, pirms turpināt sarunu. Protams, ir arī dažādas lietotnes un programmas, kas palīdz vecākiem vairāk kontrolēt bērnu drošību interneta vidē, piemēram, “ESET” drošības risinājumi piedāvā iespēju bloķēt aizdomīgus kontaktus un tādējādi novērst iespējamos draudus,” skaidro E.Rupenheits.

Vecākiem ir plašas iespējas, lai nodrošinātu, ka bērnu pavadītais laiks tiešsaistē būtu drošs, taču viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem bērnu drošībai internetā ir atvērtas un patiesas attiecības ģimenē. Vecāku uzticības trūkums un pārmērīgi aizliegumi var novest pie situācijas, kad atvase vecākiem nestāstīs par problēmām un riskiem, ar kuriem saskāries internetā: "Vecākiem ir jārada droša vide, kurā bērni jūtas ērti runāt par savu pieredzi. Tas ietver arī skaidrojumu par to, kāpēc vecāki liek bērnam ievērot noteiktus drošības pasākumus. Uzturēt atvērtu dialogu ar bērniem, ieklausīties viņu vēlmēs un palīdzēt viņiem ir prasmes, kas ir nepieciešamas, lai bērna klātbūtne interneta vidē būtu droša,” uzsver E.Rupenheits.

Informatīviem materiāli “Safer Kids Online” piedāvā dažādus digitālās drošības ieteikumus un risinājumus dažādām ierīcēm, kas palīdz vecākiem un bērniem būt soli priekšā iespējamiem draudiem.