Valdība piešķir finansējumu Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 norišu īstenošanai

Lita Kokale | 2024.07.10

Ministru kabinets 9. jūlija sēdē lēma* piešķirt 10 miljonus eiro valsts budžeta finansējuma projekta “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā” programmas īstenošanai. Līdztekus valsts finansējumam programmas norisēm plānots piesaistīt vēl 12,5 miljonus eiro no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem, ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, partneriem un atbalstītājiem.

Vietējo kultūras organizāciju un dažādu sadarbības partneru veidoto Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 programmu “(ne)miers” raksturo piecas līnijas ar 28 projektu kopumiem, kas runā par svarīgām gan Liepājai, gan Eiropai kopumā aktuālām problēmām. “Eiropas sapnis” atklās ceļojumu uz Eiropas sapni; “Pilsēta paradokss” uz paradoksu pilsētu aicinās piedzīvojumus alkstošos eiropiešus; “Jaunatklāj vietējo!” aicinās paraudzīties pašiem uz sevi un savu apkārtni ar “jaunām” – Eiropas acīm; programmas “Apzinātā mērenība” ietvaros uzmanība tiks pievērsta klimatam un ilgtspējīgai attīstībai, reflektējot, kā apzināta mērenība ietekmē Baltijas jūru un mūsu kopīgo vidi; “Radošā tālnojauta” mācīs izmantot inovācijas un tehnoloģijas mākslā un izglītībā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"bet bet" Ziemassvētkos

Grupa “bet bet” Ziemassvētkos aicina uz koncertsēriju “Burvīga nakts 2025”, kurā skanēs klausītāju iemīļotās dziesmas un tiks radīta sirsnīga svētku noskaņa.

Tukuma TIC

Sabiedrības iesaistes programmas “Misija (ne)miers” ietvaros tiks īstenots plašs pasākumu un aktivitāšu kopums iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai ar mērķi paplašināt auditoriju, stiprināt kapacitāti, kā arī mainīt sabiedrības attieksmi, rosinot vērtēt un darboties. Īpaša uzmanība tiks pievērsta kopienām, jauniešiem un brīvprātīgajiem. Iecerēts, ka kopumā projekta “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā” programmu veidos vairāk nekā 500 dažādu notikumu. Ar plašo un daudzveidīgo 2027. gada kultūras programmu trīs pašvaldības - Liepājas valstspilsēta, Dienvidkurzemes novads un Kuldīgas novads - vēlas izveidot jūtīgu orientēšanās plānu, kas palīdzētu labāk izprast gan vienam otru, gan pasauli, kurā dzīvojam, veicinot sabiedrības aktivitāti un izaugsmi veselīgai miera un nemiera devai.

Valsts budžeta finansējumu 10 miljonu eiro apmērā paredzēts ieguldīt programmas (ne)miers 28 projektu satura īstenošanā (5,5 miljoni eiro), Latvijas tēla stiprināšanā un starptautisku kampaņu īstenošanā (1,3 miljoni eiro), programmas administrēšanai būs nepieciešami 2 miljoni eiro, citu valsts institūciju saistīto pasākumu izdevumu nodrošināšanai - 1 miljons eiro, savukārt izpētes darbu un monitoringa nodrošināšanai paredzēt 160 tūkstošus eiro.

Pilsētas, kuras ieguvušas “Eiropas kultūras galvaspilsēta” statusu, izmantojušas šī statusa ietekmi, lai veicinātu pilsētas revitalizāciju un attīstību plašākā izpratnē saskaņā ar pilsētas stratēģijām un prioritātēm, tai skaitā, veicinot kultūras un ekonomisko, tai skaitā tūrisma, izaugsmi, pilsētas starptautisko atpazīstamību, uzlabotu pilsētas tēlu iedzīvotāju acīs un veicinātu iedzīvotāju labbūtības nodrošināšanu.

Saistībā ar Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 ekonomisko izdevīgumu ir uzstādīts mērķis: visas programmas īstenošanā katrs ieguldītais publiskā finansējuma eiro ģenerē 3 - 5 eiro atdevi. Ar Liepāja 2027 projekta īstenošanu ir uzstādīts mērķis sasniegt vismaz 15% pieaugumu nakšņojumu skaitā pret iepriekšējo gadu (vismaz 20%, ja statistikas datu uzskaitē ņemtu vērā arī īstermiņa īres mītņu noslogojumu). Ņemot vērā Eiropas Kultūras galvaspilsētas titula iespējas un īstenojot “Liepāja 2027” projektu, būtiski paplašināt pasažieru transporta savienojumu iespējas gan ar Rīgu, gan tuvākajām Lietuvas pilsētām – Klaipēdu un Palangu. Pašvaldību vadības un administrācijas strādā pie tūrisma sektora uzlabošanas, t.sk. jaunu viesnīcu atvēršanas, interesi izrādījuši vairāki potenciālie investori. Tāpēc arī tūrisma plūsmas uzlabošanās plašākā reģionā būs stimuls tūrisma sektorā palielināt naktsmītņu un gultasvietu skaitu no vidēji 3 827 gultasvietām visā “Liepāja 2027” reģionā līdz vismaz 5 000 pēc 2027. gada.

Liepājas un Latvijas tēla atpazīstamības stiprināšanai tiks īstenotas 5 liela mēroga reklāmas kampaņas - starptautiskā un nacionālā līmenī, kuru īstenošanas rezultātā plānots par ~15 % palielināt tūristu skaitu reģionā kopumā; sasniegt vismaz 1,3 milj. iedzīvotāju auditoriju Latvijā un vismaz 30 milj. iedzīvotāju starptautiski; par ~20% palielināt kultūras pasākumu apmeklētāju skaitu reģionā; par ~15 % palielināt sabiedrības līdziesaisti dažādos notikumos reģionā.

Projekta sagatavošanai un īstenošanai Liepājas valstspilsētas pašvaldība 2023. gadā ir izveidojusi nodibinājumu “Nodibinājums Liepāja 2027.” Projekta sagatavošanas un norises pārraudzībai, kā arī iesaistīto institūciju sadarbības veicināšanai 2024. gada 25. martā Valsts prezidents ir izveidojis projekta “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā” Pārraudzības padomi, kurā iesaistītas ieinteresētās pašvaldības, ministrijas, sabiedriskās organizācijas.

*- izskatot Kultūras ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts līdzfinansējumu projekta “Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā (Liepāja 2027)” īstenošanai”

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada (par pirmo Eiropas Kultūras galvaspilsētu (tolaik – Eiropas Kultūras pilsētu) tika izvēlētas Atēnas, Grieķijā. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu (Latvijā – Liepāja, Portugālē - Evora), kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā 4 gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai.

Kopš 1985. gada līdz 2024. gadam ieskaitot, Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu ir ieguvusi 71 pilsēta visā Eiropā, kļūstot par nozīmīgu notikumu Eiropas kultūras dzīvē un veicinot starptautisko kultūras apmaiņu un sadarbību dažādu Eiropas valstu starpā. 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu Latvijā ieguva Rīga.

Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.