10. jūlijs vēsturē: Latvijas armija svin dzimšanas dienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.07.10

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka. Latvijā ir vairākas piemiņas vietas, kas saistās ar Latvijas armiju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņa

Kausa piektā izcīņa noslēgsies ar finālspēli 21. februārī, plkst. 18:00 Olimpiskajā centrā “Ventspils”, kur sacentīsies BK “Ventspils” un “Valmiera Glass VIA”

Ventspils TIC

Piemēram, Lauceses katoļu kapos ir divas poļu karavīru apbedījumu vietas. Tajās apbedīti poļu karavīri, kas krituši 1919. gada 27. un 28. septembrī un 1920. gada janvāra kaujās par Grīvas tiltu.

Skrundas vēsturiska cīņas vieta pie Skrundas muižas. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919.gada 22.janvārī lielinieku 2.Padomju Latvijas strēlnieku pulks ieņēma Skrundu. Pēc nedēļas 29.janvārī notika Skrundas kauja, kurā īpaši varonīgi cīnījās Latviešu atsevišķais bataljons komandiera pulkveža O.Kalpaka vadībā. Pēc smagas kaujas, kurā piedalījās Kalpaka bataljona Cēsu rota un Virsnieku rota, Skrunda tika ieņemta. Šai kaujai bija liela nozīme, jo bataljons nostiprinājās stratēģiski izdevīgajā līnijā gar Ventas krastu.

Piemiņas zīme Latvijas brīvības cīnītājiem Bērzē (Dobeles novads), kas ir pirmais piemineklis, kura atklāšanā 1926. gadā piedalījās Valsts prezidents, bija veidots skaista granīta staba veidā ar virspusē plandošos liesmu, izgatavots Kuraua firmā Rīgā, 20 pēdas augsts. Tajā bija iegravēti Bērzes pagasta 32 iedzīvotāju, kuri bija krituši Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas neatkarības cīņu laikā no 1918. – 1920. gadam, vārdi. Viņu vidū - arī virsnieks Nikolajs Grundmanis, kurš krita Airītēs kopā ar pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Kalpaku.

Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem karavīriem Liepā, kura pamatakmens likts 1929. gada 22. septembrī, bet pats piemineklis atklāts 1935. gada 11. augustā. Tas darināts no Allažu šūnakmens pēc Liepas pagasta Jullās dzīvojušā tēlnieka Augusta Jullas meta. Desmit metrus augsto pieminekli veido rupji apstrādāta šūnakmens radze, kuras priekšējā plaknē augstcilnī kalts zemnieka-karavīra tēls, kas ar vienu roku atbalstās uz arkla, bet otrā pacēlis zobenu. Tēla sejas veidošanā izmantota tēlnieka tēva Jāņa Jullas pēcnāves maska. Interesantu novērojumu izdarījis Liepas pagasta vēstures pētnieks Aivars Vilnis. Viņš pamanījis, ka uzlūkojot pieminekli no putna lidojuma, tā pamatne, pie monumenta vedošais celiņš un uzejas kāpnes veido “bultu”, kas vērsta pret Liepas muižu (Lindenhoff), kur Cēsu kauju laikā atradās vācu pozīcijas. Protams, jāšaubās vai tas tiešām izriet no pieminekļa autora tā laika iecerēm, taču tas noteikti bagātina mūsu šodienas iespējas pieminekļa interpretācijā. Līdzās piemineklim atrodas Lielā Ellīte - (Liepas Ellīte, Velna ceplis) vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā.

Plašāka informācija par piemiņas objektiem:
http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/
https://latvijaspieminekli.lv/category/brivibas-cinas/pieminekla-apraksts/

Mil.lv raksta: ''1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šo nozīmīgo vēsturisko notikumu, aizsardzības nozare ik gadu atzīmē Latvijas armijas dzimšanas dienu 10. jūlijā.''