Ekspertu ieteikumi un tehniskie padomi drošam ceļojumam ar treilera piekabi

Keita Muceniece | 2024.07.19

Ceļošana ar mašīnu un treilera piekabi kļuvusi arvien populārāka un pievilcīgāka piedzīvojumu meklētājiem, kuri vasaras atvaļinājumā vēlas apciemot vairāk valstu. No būvniecības veikaliem nomātās vieglās piekabes, ko izmanto neregulārai preču pārvadāšanai, parasti nerada grūtības automašīnai. Taču treilera piekabes svars tuvojas automašīnas maksimālajai slodzei, tāpēc vērts ieguldīt labākā motoreļļā vai vismaz veikt eļļas maiņu dzinējā un pārnesumkārbā.

Automātisko pārnesumkārbu prasības atšķiras

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aivars Gudrais un Zane Gudrā Valmierā

9.novembrī, 18:00 ielūdzam uz latvisku un ikvienam tuvām un mīļām melodijām piepildītu pirmssvētku koncertu, kuru mums dāvās Zane Gudrā un Aivars Gudrais.

EUR 15 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Pastāv dažādi automātisko pārnesumkārbu veidi. Atšķirīga ir to darbības specifika, kā arī izturība pret velkamās piekabes radīto slodzi. Tomēr, ja tehniski iespējams, papildu eļļas maiņa pirms (vai uzreiz pēc) gara brīvdienu ceļojuma nevienam nebūs par skādi.

Velkot smagākas piekabes, automātiskās pārnesumkārbas mēdz pārkarst, un tas veicina tehnisko detaļu ātrāku nolietošanos. Eļļa, kas saskaras ar berzes plāksnēm, lokāli un īslaicīgi uzkarst līdz ļoti augstām temperatūrām. Šie faktori nevēlami maina motoreļļas ķīmiskās un berzes īpašības, kā arī piesārņo to ar metāla daļinām, daļinām no sajūga vai jostas berzes elementiem CVT (bezpārtraukuma) pārnesumkārbās.

“Galvenie faktori, kas samazina pārnesumkārbas eļļas kalpošanas laiku, velkot smagas piekabes, ir augstas temperatūras un eļļas piesārņojums. Tāpēc tiem, kam patīk ceļot ar savu “pārvietojamo māju”, būtu jāapsver papildu eļļas maiņa pārnesumkārbā un jānodrošina, ka tā ir augstas kvalitātes eļļa, kas atbilst attiecīgajām pārnesumkārbas ražotāja specifikācijām,” skaidro Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński), “Total Energies” pārstāvis.

Kā “nepārkarsēt” automātisko pārnesumkārbu?

Pārnesumkārbas veidam un vadības elektronikai ir noteicoša loma. Automātiskās pārnesumkārbas faktiski ir manuālas ar papildu sistēmu, kas kontrolē pārnesumu pārslēgšanu un sajūga darbību. Līdzīgi kā manuālās pārnesumkārbas, arī automātiskās nolietojas piekabes vilkšanas laikā, taču eļļas nolietošanās nenorit tik strauji.

Ja mašīna ir vecākas paaudzes automāts vai jaunāks modelis bez pienācīgas sinhronizācijas ar piekabi, tad “nogurušas” pārnesumkārbas pazīmes būs uzkrītošākas, jo bieži vien tās pavada “bezjēdzīgās” pārslēgšanās. Iespējamas situācijas, kad pārnesumkārba “cīnās” ar pareizā pārnesuma izvēli, izraisot “nervozu” pārslēgšanos pārnesumos. Šo var risināt ar pārnesumu diapazonu ierobežošanu par vienu vai diviem – par šo funkciju daļa autovadītāju bieži vien piemirst. Ja jaunākai pārnesumkārbai ir elektroniska komunikācija ar piekabi, atpazīstot tās klātbūtni, pārnesumkārba maina pārnesumus nedaudz vēlāk un uztur dzinēju augstākos apgriezienos.

Klasisko automātisko pārnesumkārbu nolietojums

Tradicionāli automātiskajās pārnesumkārbās nav mehāniskas saiknes starp dzinēju un pārnesumkārbu (izņemot LockUp). Griezes momenta pārnešanu nodrošina ar eļļu pildīts pārveidotājs. Eļļa arī atrodas planetārajā pārnesumkārbu blokā, kas realizē atsevišķu pārnesumu attiecības, sadarbojoties ar vairāku plākšņu sajūgiem. Motoreļļa ir pakļauta temperatūras paaugstinājumam un mehāniskajam piesārņojumam. Šajās pārnesumkārbās izmantotās eļļas ir pilnveidotas ar atbilstošiem berzes modifikatoriem, lai nodrošinātu augstu dinamiskās berzes koeficientu ātrai pārnesumu maiņai un augstu statiskās berzes koeficientu, lai izvairītos no slīdēšanas.

Bezpārtraukuma (CVT) pārnesumkārbas nolietojums

CVT (bezpārtraukuma) pārnesumkārbas parasti sastāv no pāru konusveida zobratiem, kurus savieno ķēde vai īpaša josta, nodrošinot “bezgalīgu” pārnesumu skaitu. Šie zobrati ir savienoti ar dzinēju, izmantojot savienojumu vai slapjo daudzplāksnes sajūgu. Šīs pārnesumkārbas netur augstus griezes momentus un mēģina uzturēt dzinēju augstos apgriezienos piekabes vilkšanas laikā. Ja tās neatpazīst papildu slodzi un uztur dzinēju zemā “ekonomiskajā” diapazonā, to nolietojums būs ievērojami ātrāks.

Divsajūga pārnesumkārbu nolietojums

Divsajūga pārnesumkārbas ir strukturāli divas mehāniskas pārnesumkārbas, kas ievietotas vienā korpusā. Viena pārnesumkārba apstrādā pāra pārnesumus (2,4,6), bet otra nepāra pārnesumus (1,3,5). Savienojums ar dzinēju tiek veidots ar diviem daudzplāksnes sajūgiem. Pārnesumkārbās ar slapjajiem sajūgiem šie sajūgi darbojas eļļā un ir nedaudz izturīgāki.

Pārnesumkārbās ar sausajiem sajūgiem sajūgu mezglā nav eļļas. Eļļas maiņa ir nepieciešama slapjajiem sajūgiem; nevērība šajā jautājumā būtiski samazina sajūgu kalpošanas laiku. “Total Energies” eksperti iesaka mainīt eļļu divsajūga pārnesumkārbās ar slapjajiem sajūgiem ik pēc 60-80 tūkstošiem km.

Noslēgumā jāsaka, ka ceļojums ar treilera piekabi var būt aizraujošs piedzīvojums, taču tas prasa rūpīgu sagatavošanos un uzmanību detaļām, lai nodrošinātu drošu braucienu. Pareiza motoreļļas un pārnesumkārbas eļļas izvēle un regulāra to maiņa ir būtiski faktori, kas ietekmē automašīnas un piekabes tehnisko stāvokli un kalpošanas ilgumu. Liekot aiz auss šos padomus, vari būt drošs, ka esi gatavs baudīt bezrūpīgu ceļojumu!