Ātrums, alkohols vai agresīva braukšana – kas ir pamatā satiksmes negadījumu skaita pieaugumam?

Marta Mackeviča | 2024.07.25

Jūlijs uz Latvijas ceļiem iezīmējies ar īpaši smagiem negadījumiem – piecas personas cietušas ceļu satiksmes negadījumā, ko izraisīja distances neievērošana, vēl cita sadursme notikusi, jo autovadītājs, izbraucot no mazāk svarīga ceļa, nedeva ceļu automašīnai. Tāpat vairākus negadījumus izraisījuši autovadītāji, kuri sēdušies pie stūres reibumā. “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 33% autovadītāju mēdz sēsties pie stūres pēc alkohola lietošanas – 6% no tiem mēdz pārsniegt pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, bet 27% cenšas nepārsniegt pieļaujamo promiļu robežu.

Minētais pētījums arī liecina, ka katrs piektais autovadītājs (20%) bieži pārsniedz ātrumu par 10 km/h un vairāk pilsētas ietvaros, 5% to dara regulāri, bet 58% - reti. Tikai 16% autovadītāju norāda, ka nekad nepārsniedz atļauto ātrumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Esi izbraucis ar Abavline?

Zviedru Cepure ir atpūtas bāze gleznainajā Abavas senlejā. Abavline ir trosu nobrauciens 200 m garumā.

Tukuma TIC

Saskaņā ar Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datiem no šī gada janvāra uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau 58 cilvēki. 2023. gadā ES vidējais līmenis bija 46 bojā gājušie uz miljonu iedzīvotāju. Tikai četrām dalībvalstīm bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem bija vienāds vai lielāks par 60. Lai gan jūlijs vienmēr bijis viens no gada “melnākajiem” mēnešiem uz ceļiem, piemēram, pērn bija 15 bojā gājušie un 43 smagi ievainotie, šis gads iezīmējas ar ļoti smagām avārijām daudzās Latvijas vietās salīdzinoši īsā laikā periodā. Bijušas pat diennaktis, ka kopumā reģistrēti 122 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem apmēram divas trešdaļas notika Rīgā. Dažādas traumas gūst arī velosipēdisti un elektroskrejriteņu vadītāji.

“Tieši vasarā notiek nopietnākie ceļu satiksmes negadījumi, kur visbiežak pie vainas ir pārgalvība un ātrums. Kur ir ātrums, tur ir arī apdzīšana vai distances neievērošana - ļoti bīstamas situācijas, kas saistītas ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā. Vasarā, kad ceļi ir sausi un ilgi ir gaišs, vadītāji nereti zaudē modrību, kļūst pārdroši. Šajā laikā uz ceļiem ir arī vairāk motociklistu, velosipēdistu, elektroskrejriteņu vadītāju un tādu autovadītāju, kuriem nav liela braukšanas pieredze. Siltie vasaras mēneši ir arī pasākumu laiks, kas nozīmē lielāku iespējamību, ka kāds sēdīsies pie stūres reibumā,” skaidro Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Skaidrojot, kas rada lielākos riskus uz ceļiem, paši autovadītāji atzīst, ka vainojami braukšanas paradumi – 53% autovadītāju atzīst, ka risku cēlonis ir šoferu paradumi un braukšanas kultūra, tajā pašā laikā 24% vaino ceļu stāvokli, bet 9% - laikapstākļus. Lai gan lielākā daļa autovadītāju apzinās, ka braukšanas paradumi rada paaugstinātu risku, absolūts vairākums arī atzīst, ka pie stūres nodarbojas ar blakus lietām, piemēram, 39% runā pa telefonu bez brīvroku sistēmas vai 27% mēdz ēst, kas būtiski ietekmē koncentrēšanās spējas un samazina uzmanību uz ceļu.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2024. gadā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.