Travelnews.lv redaktore: Vētrai biju gatava, bet ne dzīvei bez interneta

Ludmila Alampasu | 2024.07.30

Cilvēks pret dabu ir puteklis. Par to atkal pārliecinājāmies lielajā vētrā. Lai arī bijām vismaz teorētiski tai gatavi.

Pandēmija mūs ir iemācījusi būt gataviem itin visam. Strādāt attālināti? Nekādu problēmu! Tādēļ daudzi svētdienas aicinājumu palikt mājas, strādāt no mājam iespēju robežās uztvēra pavisam mierīgi. Sak’ vētra norimsies, un turpināsim dzīvot normāli.

Raksts turpinās pēc reklāmas

SKRODERDIENAS SILMAČOS. RĒZEKNĒ

Varam droši apgalvot, ka Rūdolfs Blaumanis rakstot “Skroderdienas Silmačos” pat nenojauta, ka tieši šī viņa luga kļūs par fenomenu.

Rēzeknes pilsētas TIC

Nemaz neslēpšu – arī es esmu pieradusi strādāt attālināti, it īpaši kopš tā brīža, kad mierīgākas dzīves meklējumos pārcēlos no pilsētas uz tālo ārpilsētu. Līdz šim ar lielām problēmām, dzīvojot laukus nebiju saskārusies. Tik vien, ka tuvējā veikalā nav nedz salātu, nedz pētersīļu, jo tos taču vietējiem nevajag – ja nav pašu, tad ir kaimiņu dārzā.

No rīta pamostoties gan ātri vien nācās saprast, ka dzīvošanai laukos ir vel viena problēma. Nav ūdens, nav elektrības. Protams, nav arī interneta. Tātad, strādāt attālināti arī nav nekādu iespēju. Doties uz darbu? Citā gadījumā jau jā, bet šoreiz tam būtu nepieciešama amfībija, turklāt tāda, kas spēj pārvietoties ne tikai pa ūdeni un sauszemi, bet arī pa gaisu. Proti, ceļi ir bloķēti nogāzto koku dēļ.

Taisnības labad gan jāsaka, ka elektrības un ūdens padeve tika atjaunota diezgan ātri – vismaz pusdienas kafiju varēju ievārīt jau bez galvassāpēm. Bet internets tā arī palika – divas strīpiņas mobilajiem datiem, ar kuriem būs gana ielikt Travelnews.lv lapā šo prātuļojumu, bet bildes lejuplādei un augšuplādei jau būs nepieciešama stunda. Piezvanīju interneta pakalpojumu nodrošinātājam, un saņēmu ziņu, ka, uzlabojoties laikapstākļiem, cer novērst bojājumus un atjaunot sakarus.

Par spīti tam, ka logi bija aizvērti, auto novietots tur, kur nav koku, dzeramais ūdens sagatavots, vētras postījumiem nebiju gatava. Proti, dzīvei bez interneta un iespējam strādāt. Tagad turu īkšķus, lai ķibeles varētu novērst arī laukos, un Travelnews.lv lasītāji, kā ierasts, rīt varētu izlasīt svaigākās ziņas.

P.S. Cepuri nost visu glābšanas dienestu darbinieku priekšā! Un turu īkšķus, lai pazaudētā interneta sāpe tā arī paliktu lielākā problēma, un neienāktu ziņas par vētrā bojāgājušajiem!