No ērtiem apaviem līdz labam miegam: kā sagatavoties pārgājienam gar jūras piekrasti

Guna Kaše | 2024.08.17

Baltijas jūras piekraste ir ne tikai mūsu reģiona lepnums, bet arī iecienīts pārgājienu maršruts, kurā fiziskās aktivitātes viegli apvienot ar dabas baudīšanu. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO aicina vasaras izskaņu pavadīt aktīvi, dodoties pārgājienos dabā un vienlaikus piedaloties soļu izaicinājumā “Noej savu Baltijas ceļu!”, kas lietotnē “walk15” turpināsies līdz 23. augustam. Bet kas jāņem vērā, lai pārgājiens gar jūru būtu aizraujošs un reizē drošs?

Soļu izaicinājumā, kas norisināsies līdz “Baltijas ceļa” 35. gadadienai, ikviens aicināts mērot vismaz 650 kilometru distanci jeb “Baltijas ceļa” garumu, godinot Baltijas vēsturi, vienotību un veltot laiku veselīgām aktivitātēm. Būtiski, ka katrs izaicinājuma dalībnieks var izvēlēties savu maršrutu, krājot soļus sev ērtā laikā un vietā. Ja, piemēram, ir bail apmaldīties mežos, lieliska vieta, kurp doties, ir jūras piekraste – tā nesagādās lielus orientēšanās izaicinājumus, bet prieku gan!

Raksts turpinās pēc reklāmas

Maizes dienā

22. septembrī Hoijeres namā "Maizes dienā" skanēs lustīga īru mūzika.

Liepājas reģiona TIB

Mārtiņš Zvīdriņš, organizācijas “Baltais kalns” pārstāvis un rudenī notiekošā pārgājiena "BK Kolka ← Dubulti [136km 55h] 2024" rīkotājs, stāsta, ka piejūras pārgājieni ir īpaši populāri iesācēju vidū: “Latvijas piekraste mūsdienās ir kļuvusi par folklorizētu maršrutu, kur daudzi dodas savos pirmajos pārgājienos. Par spīti tam, ka iešana gar jūru ir relatīvi droša, jo ir skaidri redzams ceļš un zināms virziens, ir neskaitāmi elementi, kas pārgājienu veicējiem ir jāievēro un jāzina,” uzsver M. Zvīdriņš.

Pārgājienos saule nav draugs

Domājot par pārgājieniem, daudziem liels vilinājums ir šķietami lieliskā iespēja nosauļoties, tomēr M. Zvīdriņš uzsver – ķermenim ir jābūt nosegtam, lai to maksimāli pasargātu no saules un vēja ietekmes. “Došanās pārgājienā karstā laikā vispār nav ieteicama. Labāk izvēlēties vēsākas vai mākoņainākas dienas. Vienmēr līdzi jābūt cepurei, kas aizsargā no saules, labām saulesbrillēm, tuneļšallei jeb “bafam”, kas nosedz un pasargā kaklu no saules, labai lietus jakai un ērtiem, reljefam piemērotiem apaviem. Izvēloties iet īsos šortiņos un t-kreklā, netiek nosegta lielākā ķermeņa daļa, tāpēc palielinās apdegšanas un karstuma dūriena risks. Kad cilvēka ķermenis ir novājināts saules dēļ, ir nepieciešams vairāk ūdens un spēka, lai turpinātu kustību uz priekšu. Savukārt vēsā laikā līdzi jābūt labai vējjakai, ziemas cepurei un cimdiem. Ja ir stiprs vējš, maršrutu var turpināt pa kāpu zonu, kur tas būs krietni mazāk jūtams,” skaidro eksperts.

Pārgājienu organizators arī uzsver, ka nedrīkst aizmirst par siltajām drēbēm: “Pēc intensīvas slodzes apstājoties, organisms ātrāk atdziest, tāpēc ķermenim paliek auksti. Vakaros ir izteikti auksti, jo pa dienu ir bijusi lielāka slodze. Lai arī pārgājiens “Kolka-Dubulti” notiek septembrī, tā dalībniekus aicinu ņemt līdzi ziemas cepuri, jo galva ir ļoti svarīga ķermeņa daļa, kurai jābūt siltumā un nosegtai.”

Pārgājiena ABC

Inventārs

Papildus nepieciešamajam apģērbam ir svarīgi atcerēties par inventāru, kas atvieglos pārgājiena gaitu. “Pārgājiena nūjas ir lielisks papildinājums, kas atslogo locītavas un palīdz izvairīties no traumām. Jāņem arī aptieciņa ar pirmās palīdzības lietām un pretalerģijas zālēm. Zāles ir īpaši svarīgas vasarā, kad aktīvas ir lapsenes un irši. Ir bijuši gadījumi, kad pārgājiena laikā kukaiņi kādu sakož un glābiņš ir tieši pretalerģijas zāles, līdz ar to aicinu atcerēties ne tikai par plāksteriem, bet arī par citiem vērtīgiem aptieciņas elementiem,” norāda M. Zvīdriņš.

Pārgājienu organizators aicina pievērst īpašu uzmanību izvēlētajiem apaviem un neļauties kārdinājumam pa smiltīm pārvietoties basām kājām. “Ilgstoša iešana basām kājām pa jūras smiltīm var veicināt tulznu veidošanos. Ja ir veikts garš ceļš apavos un tad tiek izlemts turpināt ceļu basām kājām, visticamāk, uz pēdām vai starp pirkstiem jau būs izveidojušās atvērtas tulznas vai mikrotraumas, kurās varēs iekļūt netīrumi, tāpēc apaviem būtu jābūt pietiekami ērtiem, lai nebūtu vēlmes tos novilkt,” brīdina M. Zvīdriņš.

Pārtika un ūdens

Daudzi pārgājienos vairāk uzmanības pievērš līdzi ņemamajam ēdienam, tomēr svarīgāk ir atcerēties par pietiekamu ūdens daudzumu. “Vienmēr līdzi jāņem vismaz 1,5 litri dzeramā ūdens, bet karstās dienās vai garākiem maršrutiem nepieciešami pat 2,5-3 litri ūdens. Nevajadzētu aizrauties ar ēdiena daudzumu, jo pieredze rāda, ka pārgājienu veicēji pusdienas bieži vien izvēlas ieturēt kādā piejūras kafejnīcā. Drīzāk vajadzētu izvēlēties vieglas uzkodas, piemēram, riekstiņus, sviestmaizes, augļus vai dārzeņus, kas nodrošinās nepieciešamo enerģijas lādiņu. Jāsaka, ka tie, kuri paņem līdzi daudzus un dažādus pārtikas produktus, bieži vien tos aiznes atpakaļ uz mājām,” novērojis M. Zvīdriņš.

Nakšņošana un atpūtas vietas

Ja plānots vairāku dienu pārgājiens, nakšņošanas vietas atrašana ir augstas prioritātes uzdevums. “Latvijas piekrastes zonā ir strikti noteikumi, kas attiecas uz telšu celšanu un ugunskuru kurināšanu kāpu zonā. Pirms pārgājiena kārtīgi jāizplāno, kur palikt pa nakti – visdrošākais variants ir kempinga vietas. Uz miega kvalitātes rēķina noteikti nevajag taupīt – labs miegs ir svarīgs, lai pārgājiens būtu veiksmīgs, tāpēc līdzi jāņem piemērots nakšņošanas inventārs, tai skaitā telts, paklājiņš, silts un ērts guļammaiss, un vēsā laikā vērts apsvērt arī siltus dūnu zābaciņus,” iesaka eksperts.

Traumas un neparedzēti notikumi

Pārgājienu laikā var notikt arī dažādi neparedzēti gadījumi, tāpēc ir jābūt gataviem visam. “Ja pārgājienā kāds no dalībniekiem gūst traumu vai saslimst, uzreiz jāapstājas drošā vietā un jāizvērtē situācija. Ja trauma ir nebūtiska, iesaku uztaisīt pauzi un uzņemt papildu šķidrumu. Ja trauma ir nopietna, noteikti jāpārtrauc pārgājiens un jāsazinās ar kādu, kurš var palīdzēt. Tāpat kritisku traumu vai sliktas pašsajūtas gadījumā nevajadzētu vilcināties un nekavējoties jāzvana uz 112,” uzsver pārgājienu organizators.

Laika prognozes mēdz būt mainīgas, tāpēc, ja jūras piekrastē gadās piedzīvot bīstamus laikapstākļus, piemēram, vētru, ir jāmeklē drošs patvērums. M. Zvīdriņš uzsver: “Labs variants ir autobusu pietura, kāda nojume vai automašīna. Stipra vēja laikā jāizvairās no uzturēšanās kāpu zonā, kur praktiski vienmēr būs priedes. Tās stiprā vējā var lūzt, radot apdraudējumu.”

Mugursomas smagums

Mugursomas svars ir būtisks priekšnosacījums, lai garākas vai īsākas pastaigas nepārvērstos par mocībām. “Jo mugursoma būs vieglāka, jo gaita būs ātrāka, stabilāka un būs mazāka iespēja iedzīvoties traumās, jo spiediens uz ķermeni būs mazāks. Turpretī, ja mugursomas svars tuvojas divdesmit kilogramu atzīmei, tad tas var būtiski ietekmēt visu pārgājiena gaitu. Jācenšas ņemt līdzi tikai to, kas patiesi nepieciešams, un optimizēt inventāru grupas pārgājienos. Pirms dodies garākos pārgājienos, noteikti 2-3 reizes mājās pārkrāmē mugursomu, nosver to, aptausti katru priekšmetu, ko plāno ņemt līdzi, un divas reizes padomā, vai tas patiesi būs nepieciešams un nav tikai ielikts somā tikai tāpēc, lai kliedētu šaubas vai bailes,” uzsver eksperts.