Turaidā atzīmē akcijas «Baltijas ceļš» 35 gadadienu

Maira Dudareva | 2024.08.09

Šogad aprit 35 gadi nevardarbīgai pretošanās akcijai “Baltijas ceļš”, kad 1989. gada 23. augustā Igaunija, Latvija, Lietuva ar miermīlīgu rokās sadošanos pievērsa pasaules uzmanību 50 gadus seniem notikumiem, kas izmainīja gan triju Baltijas valstu likteņus, gan visas Eiropas un pasaules notikumu gaitu.

Novērtējot “Baltijas ceļa” īpašo nozīmi ceļā uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanu, Turaidas muzejrezervātā 22. augustā tiks atklāta muzejrezervāta krājuma izstāde “Brīvības ceļš”.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI”

Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI”

Trakai TIC

Atceroties  šo – vienu no nozīmīgākajām Atmodas laika akcijām, vēsturnieks Guntis Zemītis plkst. 15.00 aicinās uz sarunu tā laika lieciniekus – muzikologu Arnoldu Laimoni Klotiņu, kurš būdams Baltijas Padomes dalībnieks 1989. gada 15. jūlijā Pērnavā lēma par dzīvās ķēdes izveidi cauri trim Baltijas valstīm, etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu un Turaidas muzejrezervāta dibinātāju Annu Jurkāni.

Latviešu tautas kustību, kas sākās 20. gadsimta 80. gadu otrā pusē un noveda pie Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, dēvē par “Dziesmoto revolūciju”. Tas norāda ne tikai uz šīs revolucionārās kustības miermīlīgo rakstu, bet arī atgādina, cik liela loma tautas vēsturiskās atmiņas atmodināšanā bija garīgajam mantojumam – vispirms jau folklorai un cilvēkiem, kuri, neskatoties uz okupācijas varas pretdarbību, to kopa.

Turaidas muzejrezervāta stāstā par šo laiku īpaša loma ir Dainu kalnam, kas ir viens no redzamākajiem Dziesmotās revolūcijas simboliem Latvijā.  Jau 1988. gada vasarā starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” laikā Dainu kalnā plīvoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālie karogi. Turaidas vēsture cieši ir savijusies ar Latvijas brīvības ceļu.

Izstāde “Brīvības ceļš” ļaus ielūkoties latviešu tautas likteņgaitās caur Siguldas novada mākslinieku darbiem, kurus vieno sajūtas, centieni un domas par brīvību.

Katram ir savs skatījums uz brīvību un cerību, kas arvien aktualizējas vēsturisku pārmaiņu laikā. Mākslinieki Indulis Ojārs Ranka un Zigurds Zuze vēsta par latviešu tautai tuviem un zināmiem simboliem – Spīdolu, Lāčplēsi, Gaismas pili. Voldemāra Gudovska darbi ir atspulgs pārdzīvotajām emocijām izsūtījumā Sibīrijā un spēja pēc atgriešanās darbos ielikt dabas siltumu un prieku. Hildas Vīkas darbi uzšķir dramatiskas latviešu tautas vēstures lappuses, taču katrā viņas darbā ir kas īpašs, kas liek domāt un raudzīties nākotnē ar gaišu skaitu.  

 Izstādē eksponētos mākslinieku darbus papildinās Siguldas novada jauniešu esejas, kuras tapa eseju konkursa “Mana brīvība”  ietvaros, kuru organizēja Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada Izglītības pārvaldi un Siguldas novada izglītības iestādēm. Esejas ir mūsdienu jaunu cilvēku pārdomas par brīvību,  tās izpausmēm mākslā un vēsturē, un tās varēs gan izlasīt, gan  noklausīties. Tekstus audio formātā sadarbībā ar mūziķi Kasparu Tobi ierunāja eseju autori.

Pieminot nevardarbīgās pretošanās akcijas “Baltijas ceļš” 35 gadadienu, kā arī paturot prātā simtiem pasaules vietu, kur tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, atkal un atkal minam vārdu BRĪVĪBA. Izstādē skatāmie mākslinieku darbi mijiedarbībā ar Siguldas novada skolēnu esejām  apmeklētājus rosinās padomāt un sev atbildēt – kas un kāda ir mana brīvība?

Izstāde skatāma Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē.

Dalība 2024. gada 22. augusta pasākumā bez maksas. Tālrunis informācijai  29384512.

Sarunu tiešraidi varēs klausīties https://www.facebook.com/turaida.muzejs un Turaidas muzejrezervāta https://www.youtube.com.