Mūžīgais mākonis ciemos pie Roberta Mūka

Annija Luīze Pentjuša | 2024.08.17

Rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk – RMM) trimdas dzejnieka Linarda Tauna (īstajā vārdā Arnolda Mikus Bērza-Bērziņa; 1922–1963) simtgadei veltītā izstāde “Linards Tauns – mūžīgais mākonis” dodas tālāk un no 16. augusta pārceļas uz Preiļu novada Galēniem pie viena no Ņujorkas latviešu radošā grupējuma “Elles ķēķis” biedriem Roberta Mūka (īstajā vārdā Roberta Avena (1923–2006), kur atrodas arī viņam veltīts muzejs.

Linards Tauns un Roberts Mūks ir vienaudži. Viņi abi savus literāros darbus parakstīja ar pseidonīmiem un ar šiem vārdiem viņi arī ierakstījuši paliekošas lappuses latviešu lirikā. Viņu likteņos ir daudz kopīga, ietverot dzīvi svešumā, taču krietni daudz arī atšķirīgā – Linards Tauns, ieguvis vien pamatskolas izglītību, agri sācis strādāt, tomēr bija dzīvesgudrs, sirsnīgs un apbrīnojami talantīgs, vairāku valodu pratējs, Roberts Mūks, skolojies ne vien Dricānos, Aglonā un Rīgā, bet arī Beļģijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kļuva ne vien par dzejnieku, bet ieguva arī akadēmisku izglītību, strādāja amerikāņu augstskolās un savus zinātnisko darbus galvenokārt rakstīja angļu valodā. Tomēr, sastopoties jau nekādas šķirtnes nebija, viņus vienoja atvērtība pasaulei, literārajai telpai un domu bagātībai, pašai dzīvei.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Brīvdabas kinovakars Valmiermuižā

Ceturtdien, 9. jūlijā plkst. 21.00 Valmiermuižas parkā brīvdabas kino vakars – režisores Kristas Burānes dokumentāri muzikāka filma “Visi putni skaisti dzied”.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Abi jau Latvijā bija sākuši rakstīt dzeju, bet debitēja tikai, dzīvojot svešumā. Roberts Mūks bija dzīves filozofs, ļoti vērīgs, reizēm ironiski tiešs, kuru nodarbināja arī mūžīgie jautājumi – par dzīvi, par dzīves jēgu, par cilvēku u.c., arī Linards Tauns impulsīvi tvēra dzīvi, un savu dzīvošanu pierakstīja dzejas formā. Roberta Mūka pirmā dzejas grāmata “Nāve un Otto” iznāca 1968. gadā, kad Linards Tauns jau bija mūžīgajā mākonī, tomēr dzejai jau nav robežu un tajā rodamas arī kādas paralēles, kādi krustpunkti.

Roberts Mūks, no Beļģijas pārcēlies uz dzīvi ASV, pēc kāda laika no valsts vidienes nonāca Ņujorkā; viņš pa reizei viesojies arī t. s. Elles ķēķī (Hell`s Kitchen), Manhetenas ostas rajonā, kur Linarda Tauna dzīvoklī pulcējās jaunie dzejnieki un jaunie mākslinieki, arī sirdī jaunie, lai dzīvotu dzīvi, lai radītu un pārradītu latviešu dzejas vēsturi.

Veidojot izstādi Roberta Mūka muzejā Galēnos, var teikt, ka gluži simboliski dzejnieks Linards Tauns ar savu mūžīgo mākoni viesojas pie Roberta Mūka, un viņi abi atkal var satikties un aicināt ciemoties citus. Šāda izstāde ir lieliska iespēja veidot sarunu vai dialogu nevien dzejnieku Linarda Tauna un Roberta Mūka starpā, bet šajā sarunā, arī iepazīstinot un atgādinot, iesaistīt arī muzeja apmeklētājus.

Izstāde “Mūžīgais mākonis ciemos pie Roberta Mūka” būs apskatāma no 16. augusta līdz 31. oktobrim Roberta Mūka muzejā Galēnos, Skolas ielā 11c, Galēnos, Galēnu pagastā, Preiļu novadā.