Aivars Mackevičs: Divās dienās 112 km – kājām un ar atziņām

Aivars Mackevičs | 2024.09.18

Aivars Mackevičs, tūrisma ziņu portāla «BalticTravelnews.com» un «Travelnews.lv» direktors un īpašnieks. Piederu tai vecuma grupai, kuri ir dzimuši, kad ASV vieglatlēts Diks Fosberijs ieguva zelta medaļu olimpiskajās spēlēs ar mūsdienās pielietoto lēciena tehniku augstlēkšanā - fosbury flop, jo līdz tam visi leca ar ''šķērīti''. 

Kopš bērnības esmu sapņojis, ka vajadzētu būt tādam rītam, kad uzģērbju labākos pārgājiena zābakus un dodos kājām no tēva mājām Latgalē uz Rīgu, jo, mazs puika būdams, biju saklausījies vecu ļaužu stāstus savā apkaimē, ka pagājušā gadsimta sākumā latgalieši bieži vien gājuši kājām uz Rīgu, Vidzemi un Zemgali un pat uz Kurzemi. Tas mani fascinēja toreiz un arī tagad, lai gan visi šie stāstnieki ir jau labu laiku debesu valstībā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dvietes muižas komplekss

Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta.

TAKA

!!! Skati 100 bildes. !!!

8.08.2024 tika pieņemts spontāns lēmums, ka jādodas ceļā un jāpamēģina sasniegt kādu no četriem mērķiem: 1) sasniegt 100 km robežu, 2) sasniegt Latgales robežu, 3) aiziet līdz Aglonai un 4) sasniegt tēva mājas Krāslavas novadā. Pēc Google kartes datiem īsākais ceļš no Rīgas līdz tēva mājām Latgalē ir 243 km, kur maršruts sākas no galvaspilsētas: Rīga => Salaspils => Ikšķile => Ogre => Ķegums (29 km) => Jaunjelgava (67,6 km) => Sēlija (112 km) => Jēkabpils => Līvāni => Rožupe => Preiļi => Aglona => Kaziņči pie Sivera ezera (kempings «Siveri»).  

Vēlos vērst uzmanību, ka lielākā daļa manis izvēlētā maršruta nav pielāgota pārgājieniem un gājējiem, un ir bīstama intensīvās ceļu satiksmes dēļ. Jāteic, ka pirms pārgājiena daļu no maršruta izbraucu ar automašīnu, dokumentējot maršrutu, skatot veikalu un degvielas uzpildes staciju darba laiku un noglabājot ceļa tuvumā dzeramā ūdens pudeles ik pēc 10 km, lai netraucētu maršrutā esošos māju saimniekus ar lūgumiem pēc dzeramā ūdens. 

19.08.2024 pulksten 6:00 startēju no Rīgas un pēc 67,6 km gājiena sasniedzu Sēlijas pilsētu Jaunjelgavu, bet otrā dienā veicu 44,6 km, sasniedzot Jēkabpils apdzīvoto vietu Sēliju. Pēc Google kartes datiem tie ir 102 km, bet realitātē tika veikti 112 km divu dienu laikā. Tas bija ļoti labs treniņš, lai divu dienu laikā atklātu pārgājiena iešanas taktikas un ekipējuma nepilnības vai priekšrocības, lai nākošā reizē varētu pilnībā noiet maršrutu no Rīgas uz tēva mājām Krāslavas novadā.

Divu dienu pārgājiena (112 km) secinājumi un atziņas:

Maršruta atziņas
✅ 99% maršruta tika veikti pa brauktuves malu, ejot pretēji transporta kustības virzienam, lai ar acu skatienu uzmanītu visus pretim braucošos transporta līdzekļus. Ļoti nepatīkama sajūta ir brīdī, kad kāds no aizmugures apdzen citu transporta līdzekli un tad lielā ātrumā un tuvumā pašaujas garām. Tādos brīžos nākas pārbīties, jo acis un ausis kontrolē galvenokārt pretim braucošo transportu.

✅ Laika apstākļi: pirmās dienas rīts sākās ar nokrišņiem, bet pēc 4 stundu gājiena laiks uzlabojās un bija burvīgs iešanai - apmācies, mēreni silts un ar vieglu vējiņu. Otrā diena bija ļoti saulaina, mazliet sutīga dienas vidū ar vieglu vējiņu ārpus meža joslas. 

✅ Iešanas ātrums: pirmajā dienā pirmie 20 km tika veikti ar vidējo ātrumu 6 km/h, nākošie 15 km ar 5 km/h, bet atlikušajos 32,7 km iešanas ātrums samazinājās līdz 3 km/h, jo tulznu faktors būtiski ietekmēja iešanas ātrumu un kvalitāti.

✅ Iešanas ātrums: otrajā dienā (44,6 km) vidējais iešanas ātrums bija 4 km/h. Šajā laika posmā optimālā dienas distance manā gadījumā bija 30-40 km, kas veicami bez īpašas sagatavošanās. Lai veiktu garākus maršrutus un ietu vairākas dienas pēc kārtas... ir jātrenējas, jāsamazina ķermeņa svars un jānorūda kāju pēdas pret tulznām.

✅ Drošība: divi autobraucēji (Opel pirmajā dienā un viens otrajā dienā apzināti brauca man virsū, skatoties acīs un biedējot, lai es pilnībā pazustu no asfalta ceļa. Viskorektāk brauc tālbraucēji, bet vissliktāk jeb paviršāk - kravas transports līdz 7,5 tonnām. Kopumā apmēram 90% visu autovadītāju cenšas ar nelielu līkumu apbraukt gājēju - PALDIES! Lielā ātrumā divu dienu laikā aiztraucās kādi 5-8 automobiļi, bet visi pārējie pārvietojās plus mīnus normālā ātrumā.

✅ Ieteikums: ejot gar ceļa malu, jāņem līdzi labas aizsargbrilles, jo automašīnu saceltie ceļa putekļi piesārņo acis un nākošajā dienā tās ir mazliet iekaisušas. Biju liecinieks brīdim, kad mazais sīkakmens no ceļa ar kravas transporta riepas spiedienu tika izšauts vismaz 10 metrus attālajā kokā. Ja tas būtu trāpījis man, zilums būtu labākais variants.

✅ Smaržas: maršrutā smaržīgākais autotransports ir baļķvedēji - kravas transports ar priežu vai egļu dēļiem liek degunam pagriezties ka vējrādim… debešķīga smarža! Vissmirdīgākais ir dzīvnieku līķu pārvadātāji (bija tikai 2), kur smirdoņa pēc pabraukšanas turas vismaz 2-3 minūtes. Protams, veci dīzeļmotori pret kalnu arī atstāj nepatīkamu aromātu. Vienā ceļa posmā (~ 15 km) ar traktortehniku tika svaigi izpļauta grāvju mala un tā smaržoja burvīgi. 

✅ Dzīvnieki: uz ceļa bija daudz sabrauktu dzīvnieku un ļoti daudz mazo zalkšu. Meža un tīrumu posmos gandrīz ik pēc 5 km varēja saost kāda trūdoša dzīvnieka līķi. Gaišā dienas laikā uz ceļa nācās sastapties ar vienu staltu stirnu un jocīgu lapsēnu, kas norējās kā suns un pazuda meža biezoknī. 

✅ Velotūristi: esot gājēja lomā, ar lielu skaudību skatījos uz visiem velosipēdistiem un velo tūristiem. Kopumā divu dienu laikā sastapu četrus velotūristus, kuri vienatnē stūrēja Rīgas virzienā.

✅ Atklājums: ceļa posma starp Ķegumu un Jaunjelgavu ir autobusu pietura ar nosaukumu ''Latgaļi''... varbūt kāds zina, kāpēc un kā?

✅ Novērojums: divu dienu laikā tikai viena automašīna piestāja manā atpūtas brīdī apdzīvotā vietā Staburagā un piedāvāja mani kādu gabalu pavest. Pēc pārgājiena finišēšanas nolēmu atceļā doties ar stopiem un balsošana nostrādāja jau ar piekto vai sesto automašīnu. Kravas šoferis Toliks no Rēzeknes mani aizveda gandrīz līdz Rīgai. Interesanti, ka viņš īsti neprata runāt ne latgaliski un ne arī latviski, bet ir dienējis Latvijas armijā un kādu laiku ir strādājis arī ugunsdzēsējos. Pēc sarunas varēja noprast, ka cilvēks ir labsirdīgs, taču politiskā plāksnē skats ir neviennozīmīgs. 

✅ Gājēji: Visā 112 km maršrutā sastapu tikai divus ceļotājus - kājiniekus. Viens bija no Daugavpils, bet otrs no Meksikas. Igors no Daugavpils jau 8 gadus veic vienas dienas kājnieku maršrutus 4-6 reizes gadā. Rekords ir 107 km vienā dienā, ko pagājušajā gadā veica Baltkrievijā. Šogad staigājot vairāk pa Latviju un Lietuvu. 

✅ Atpūtas pauzes: vislabākās vietas ir sabiedriskā autobusa pieturas, kur ir soliņš ar atzveltni un nojumi. Jāatzīst, ka visas ir tīras un sakoptas. 

✅ Novērojums: jāteic, ka Daugavas kreisajā pusē gan Zemgales daļā, gan Sēlijas daļā ir daudz māju ar latgalisko izcelsmi, proti, daudzi nosaukumi beidzas ar ''-āns'' 🙂.

✅ Apetīte: divu dienu laikā bija pazudusi ikdienišķā apetīte, tāpēc tika apēsti 300g žāvētu augļu un riekstu maisījuma, taču izdzerti 10 litri ūdens un 2.25 litri šķidruma ar «Vitago» enerģijas pulveri. 

✅ Svars: divu dienu pārgājiena laikā tika zaudēti 2 kg svara. 

✅ Par naktsmītni: parasti necenšos priekšlaicīgi rezervēt naktsmītni, jo tas ierobežo, tāpēc naktsmītnes jautājumu centos sakārtot gājiena laikā un pēc nepieciešamības. Daudzās Latvijas lauku teritorijās par saprātīgu samaksu var vienoties ar māju saimniekiem par vienkāršu naktsguļu, bet sliktākajā gadījumā vasaras laikā vienmēr var atrast kādu vietu dažu stundu snaudienam. Jaunjelgavā izmantoju hipiju stila naktstmītni, kur bija laba, tīra gulta... bet labierīcības bija palikušas no deviņdesmito gadu ''euro'' remonta un visu nakti smakoja, kas mani neiedrošināja izmantot pat dušu. Bija bailes, ka tulznainās kājas var saķert kādu infekciju. Miegs gan bija labs 9 stundu garumā. 

✅ Pašsajūta: pēc pārgājiena nākošajās dienās saglabājās laba pašsajūta, palielinājās apetīte un netika konstatētas nekādas muskuļu vai locītavu sāpes, izņemot tulznas. 

✅ Padomi: pārgājienu profesionāļi atsauksmēs man raksta, ka pret tulznām labākais ir kāju teipošana, kas neļauj ādai lieki kustēties. 

Ekipējuma atziņas
✅ Mans esošais pārgājiena ekipējums bija pielāgots galvenokārt rudens/pavasara un ziemas maršrutiem, tāpēc aktuāls jautājums bija par pārgājiena apaviem asfalta segumam. Pēc savas iniciatīvas uzrunāju sporta preču veikala «MySport» konsultantu Jāni Gaili, kurš ilgus gadus ir strādājis viesmīlības biznesā un joprojām ir aktīvs dažādu distanču skrējējs un Latvijas rekordists savā vecuma grupā. 

✅ Ar sporta veikala «MySort» atbalstu un konsultāciju tika izvēlēti pārgājiena apavi – «Hoka Challenger ATR 7», kas ir ļoti viegli (250g) un elpojoši apavi, kurus ļoti daudzi izvēlas Svētā Jēkaba svētceļojumam 800 km garajā ceļā uz Santjago de Kompostelu.

✅ Pēc divu stundas iešanas lietus apstākļos un pēc tam 2 stundas mitros laika apstākļos kāju pēdas pēc pirmajiem 25 km ieguva pirmās tulznas. Tulznas turpmākajā maršrutā kļuva aizvien lielākas un tas bija būtisks iemesls, lai 112.kilometrā pieliktu punktu un sagatavotos nākošajam gājienam ar lielāku atbildību.

✅ Mana doma par tulznām: problēma slēpjas vairākos faktoros, piemēram, 12 kg liekais ķermeņa svars, nepietiekoša jauno apavu iestaigāšana un divu stundu iešana lietus apstākļos. Pēc lietus beigām zeķes tika nomanītas uz sausām, taču tas bija jau par vēlu.

✅ Turpmākajos vairāku dienu pārgājienos ir jāņem divi sporta apavu pāri, proti, viens paredzēts lietus laikam, bet otrs - sausai pārvietošanai.

✅ Viegli elpojošs «adidas» zīmola krekls (freelift), kas uz miesas izžūst ļoti īsa laika sprīdī. Problēma bija īsajās piedurknēs, jo bicepsam, beržoties gar ķermeni, tika noberzta roku āda. Tagad ir skaidrs, kāpēc dažiem maratonistiem ir kompresijas piedurknes. 

✅ Īsi džinsa auduma šorti ar lielām un ērtām kabatām. Problēma rodas lietus laikā, jo džinsa audums samirkst un kļūst smags. Kvalitatīva ādas siksna.

Mugursomas saturs:
✅ Kopējais mugursomas (Mamut) svars ar mantām pirms starta 7,5 kg.

✅ Mantas: gāzes baloniņš aizsardzībai, saliekamais nazis, diodes atstarotājs ar maināmu gaismu, naudas maks, power bank, viedtālruņa uzlādes vads, trīs viegli lietusmēteļi, trīs zeķu pāri, divas apakšbikses, peldbikses, «Compeed» plāksteri, vjetnamiešu Tīģerziede, pūderis «Panthenol» (100g) un audio austiņas.

✅ Ēdiens: četri 100 gramu iepakojumi ar žāvētu augļu un riekstu maisījumu no veikala «Lidl».

✅ Viegla kokvilnas sporta jaka un termoveļa, kas pārgājiena laikā netika izmantotas.

✅ 1.25 litru Borjomi un 0,75 šķidrums ar «Vitargo» enerģijas pulveri.

✅ Pēc sporta veikala «MySport» ieteikuma un atbalsta desmit enerģijas gēli «Nduranz Nrgy Unit Gel» 75g (ar dažādām garšām) -pirmajā dienā izmantoju divus, bet otrajā dienā - trīs. Visgaršīgākie bija ar kafijas garšu. Jāteic, ka pēc to uzņemšanas solis kļūst manāmi raitāks vismaz uz 3 km. Man iepatikās tos iesūkt īsajās pauzēs, kad esi nogūlies uz zemes un nekas nenopil uz rokam, jo citādi rokas kļūst lipīgas un prasās pēc nomazgāšanas.

✅ Pēc sporta veikala «MySport» ieteikuma un atbalsta pieci «Vitargo» enerģijas pulveri (70g) ar pievienotiem elektrolītiem, kas nodrošina pareizo cukura līmeni asinīs, šķidrumu un minerālu līdzsvaru, trenējoties vai atpūšoties pēc aktivitātēm. Satur nātriju, kāliju, kalciju un magniju.

Kopš Covid pandēmijas pārgājieni ir kļuvuši par populāru aktivitāti Latvijas dabas maršrutos un piesaistot arī ārvalstu tūristus starptautiski pazīstamos maršrutos - Meža taka, Jūrtaka un Ezertaka.

Kopumā ar gājienu esmu apmierināts, jo tas ieviesa skaidrību daudzos pārgājiena jautājumos, lai varētu kvalitatīvi sagatavoties nākošajiem izaicinājumiem! Man jāpateicas daudziem cilvēkiem par labiem padomiem, ieteikumiem un atbalstu, jo katra nianse tik garā pārgājienā spēlē būtisku lomu. Sevišķs PALDIES fizioterapeitei Lāsmai Bērziņai un par atbalstu sporta veikalam «MySport», kas tagad specializējas arī pārgājienu inventāra sortimentā!