Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju vēlas lielāku uzņēmumu ietekmi iztikas minimuma sliekšņa noteikšanā

Ieva Lukaža-Apalupa | 2024.09.12

Sākot no klimata pārmaiņām un beidzot ar sociālo nevienlīdzību – šodien nākas saskarties ar dažādiem globāliem izaicinājumiem, un sabiedrība arvien biežāk sagaida, ka tieši uzņēmumi aktīvāk iesaistīties pozitīvu pārmaiņu virzībā. To apliecina arī komunikācijas aģentūras “Miltton Latvia” veiktais pētījums par patērētāju paradumiem, kurā vairāk nekā trešdaļa jeb 37% Latvijas iedzīvotāju, visbiežāk sievietes (38%), norādīja – uzņēmumiem nākotnē jābūt lielākai ietekmei  iztikas minimuma sliekšņa noteikšanā.

Uzņēmumu ietekmi šajā jomā visvairāk sagaida sociāli mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, proti, vientuļie vecāki (59%) un seniori (58%), kā arī respondenti, kuru mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas gadā sasniedz vidēji 10-20 tūkstošus eiro (45%). Tāpat 34% respondentu uzskata, ka lielāka uzņēmumu ietekme nepieciešama arī gaisa piesārņojuma mazināšanā – par to visvairāk pārliecināti ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem (38%), pašnodarbinātie (45%) un pētījuma dalībnieki, kuri ieguvuši izglītību profesionālās izglītības iestādēs (39%). Ne mazāk svarīga ir arī uzņēmumu iesaiste Baltijas jūras piesārņojuma kontrolē (29%)  – tā uzskata 34% Kurzemes iedzīvotāju, 49% senioru un 42% respondentu, kuru mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas gadā pārsniedz 80 tūkstošus eiro.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Interesanti fakti par Krāslavas ezeriem!

Krāslavas novadā ir 334 ezeri. Novadā ir pagasti, kuri lepojas ar lielu ezera skaitu!

Krāslavas TIC

Jāatzīmē, ka 29% aptaujāto vēlētos redzēt uzņēmumus aktīvāk iesaistāmies atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanā, rūpējoties par godīga atalgojuma saņemšanu un saprātīga darba laika veicināšanu. Īpaši svarīgi tas ir studentiem (42%), iedzīvotājiem no Latgales (37%), kā arī vientuļajiem vecākiem (34%). Visbeidzot 28% pētījuma dalībnieku sagaida lielāku uzņēmumu ietekmi arī mikroplastmasas atkritumu apjoma mazināšanā – kā būtisku to visvairāk novērtē iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas gadā sasniedz vidēji 30-40 tūkstošus eiro (38%), pašnodarbinātie (35%) un augstskolu un koledžu absolventi (32%).

"Pētījumā iegūtie rezultāti norāda, ka sabiedrības gaidas attiecībā uz uzņēmumiem arvien pieaug –iedzīvotājiem ir svarīgi, ka uzņēmumu mērķi neaprobežojas tikai ar finanšu rezultātu sasniegšanu, bet tie izmanto arī savu ietekmi un resursus, lai risinātu sabiedrībai un īpaši mazāk aizsargātām grupām nozīmīgus jautājumus, veicinot nepieciešamās pārmaiņas," secina “Miltton Latvia” vadītāja Marta Mackeviča.   

Līdzīga nostāja vērojama arī dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā – pētījuma dalībniekiem ir svarīga lielāka uzņēmumu ietekme gan gaisa piesārņojuma (40%), gan mikroplastmasas atkritumu apjoma mazināšanā (32%) un Baltijas jūras piesārņojuma kontrolē (28%). Tāpat lietuvieši sagaida aktīvāku dalību arī aprites ekonomikas veicināšanā (29%) un ķīmisko vielu drošības noteikšanā (29%). Savukārt ziemeļnieki igauņi sagaida, ka uzņēmumi nākotnē vairāk iesaistīties pārmērīga patēriņa ierobežošanā (41%), mikroplastmasas atkritumu apjoma mazināšanā (38%) un aprites ekonomikas veicināšanā (37%), vienlaikus veicinot atbalstu arī vietējai ražošanai (32%). Savukārt zemākas ir gaidas attiecībā uz uzņēmumu ietekmi iztikas minimuma sliekšņa noteikšanā (26%).   

Pētījumā piedalījās 3000 respondentu no visām trīs Baltijas valstīm vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot patērētāju paradumus un gaidas no uzņēmumiem ilgtspējas jomā. Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, ko patērētāji sagaida no uzņēmumiem ilgtspējas un vides aizsardzības jomā, kādi faktori patērētāju izpratnē liecina par uzņēmumu atbildīgumu, kādi kritēji ietekmē patērēju izvēles, kuri produkti vai pakalpojumi patērētāju izpratnē rada lielākos ilgtspējas riskus u.c.