Jānis Abāšins: Pārslodze uz ceļiem vai šoferu nihilisms – kas rada lielākos negadījumu riskus?

Marta Mackeviča | 2024.09.19

Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējos gados nedaudz, bet tomēr samazinās, Latvija uz kopējā Eiropas Savienības fona aizvien izceļas ar smagiem negadījumiem un bojā gājušo skaitu uz ceļiem. Negadījumu iemesli ir ļoti dažādi, taču lielā mērā situāciju pasliktina mūsu braukšanas kultūra, nihilisms un nesodāmības sajūta, kas savienojumā ar pārslodzi uz Pierīgas ceļiem un reto policijas klātbūtni uz ceļiem rada paaugstinātu risku. Viedokli pauž Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 65% autovadītāju vismaz reizi bijuši iesaistīti ceļu satiksmes negadījumā, 30% no viņiem – pat vairākkārtīgi. Kopumā statistika liecina, ka teju katrs autovadītājs desmit gadu laikā iekļūst vismaz vienā negadījumā, par laimi – visbiežāk tās ir nelielas sadursmes bez cietušajiem. Neraugoties uz to, ir jāturpina strādāt, lai samazinātu negadījumu statistiku, jo no kopējā skaita izriet smagie negadījumi, kuros ir cietušie un pat bojāgājušie.

Raksts turpinās pēc reklāmas

SUNRISE ALMA BAY RESORT 4*

Kūrortviesnīca Hurgadā. Ieteicams mierīgai ģimenes atpūtai un kaitošanas un vindsērfinga cienītājiem.

EUR 723 | Atlantic Travel

Alkohols pie stūres palielina negadījumu risku 17 reizes

Neraugoties uz to, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ik gadu īsteno dažādas kampaņas, skaidrojot, kāpēc auto vadīšana nav savienojama ar alkohola lietošanu, kāpēc jālieto drošības jostas un nedrīkst pārsniegt ātrumu, šogad bijuši jau 2177 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, 191 no šiem negadījumiem bijis tāds, kur vismaz viens no autovadītājiem ir reibumā (CSDD dati). Pētījumi liecina, ka alkohola lietošana pirms sēšanās pie stūres aptuveni 17 reizes palielina negadījuma iespējamību, tāpēc noteikti aicinātu pārdomāt, vai tiešām ir nepieciešams saglabāt 0,5 promiļu slieksni? Ņemot vērā, ka autovadītāju kopējais skaits turpina pieaugt, iespējams, mums vajadzētu sekot kaimiņvalsts Igaunijas piemēram un samazināt vai pavisam atcelt šo slieksni.

Kritiskie punkti – kreisie pagriezieni un apdzīšana

Lai gan daļa no autovadītājiem norāda, ka pie negadījumiem ir vainojama infrastruktūra un sliktais ceļu stāvoklis, patiesībā tā ir tikai neliela daļa no problēmas. Jā, Latvijas infrastruktūra ir nepilnīga un uz ceļiem valda pārslodze, tomēr smagāko negadījumu pamatā ir nepareizi izpildīti kreisie pagriezieni un apdzīšana – un nereti tam nav tiešas saistības ar infrastruktūru, tā ir mūsu pašu agresija. Daļā autovadītāju vidū ir izplatīts nihilisms un nesodāmības sajūta, un vainas novelšana uz ceļu stāvokli ir dabiska pretreakcija.

1% brauc bez OCTA, bez tehniskās un nereti arī reibumā

Analizējot mūsu braukšanas paradumus, iespējams izdalīt autovadītāju grupas, kas rada paaugstinātu risku, piemēram, aptuveni 1% autovadītāju brauc bez OCTA un ceturtajai daļai no viņiem tas nav vienīgais pārkāpums, bet papildus tam tiek braukts arī bez transportlīdzekļa tehniskās apskates un nereti arī reibumā. Uz šiem - īpašās kategorijas autovadītājiem neiedarbojas ceļu satiksmes drošības kampaņas, un, pat, ja viņiem tiek atņemta transporta līdzekļa vadīšanas atļauja, ir liela varbūtība, ka viņi turpinās piedalīties satiksmē arī bez tās.

Paaugstināta riska grupa – taksometri un koplietošanas auto

Vēl viena grupa, kas rada paaugstinātu risku, ir taksometru vadītāji Rīgā un Pierīgā – statistika liecina, ka viņi ir iesaistīti negadījumos desmit reizes biežāk, nekā citi autovadītāji. Līdzīgi ir arī ar koplietošanas automašīnām, tās negadījumos tiek iesaistītas piecas reizes biežāk. Šeit gan ir vērojams uzlabojums, jo vēl tikai pirms trīs gadiem šie auto iekļuva negadījumos astoņas reizes biežāk. Ja taksometru gadījumā tas ir jautājums par steigu un auto vadīšanas kultūru, tad koplietošanas auto nereti tiek vadīti ar attieksmi “nav mans auto, nav mana problēma, ja notiks negadījums”. Jau iekāpjot koplietošanas automašīnā un novērtējot salona tīrību, nereti varam redzēt, ka Latvijā šī pakalpojuma izmantošana ir tikai attīstības stadijā, piemēram, salīdzinot ar situāciju Igaunijā. Ne velti pie mums ir rajoni, kur koplietošanas automašīnas pat nedrīkst atstāt.

Situācijas uzlabošana prasa ilgtermiņa darbu – gan no apdrošinātājiem, gan valsts iestādēm un citām organizācijām. Satiksmes noslogotību varētu risināt izmaiņas Rīgas apvedceļa infrastruktūrā, piemēram, izveidojot divas joslas katrā virzienā, savukārt, nesodāmības sajūtu rada arī mazais policistu skaits uz ceļiem, tāpēc risinājumam jābūt kompleksam. Tāpat noteikti jāturpina arī informatīvi izglītojošās kampaņas, atgādinot, kādu risku rada alkohola lietošana pie stūres, ātruma pārsniegšana, apdzīšana un citi pārkāpumi.