Staļģenē aizvadīti ikgadējie Latvijas alus nozares svētki

Emīls Matisons | 2024.09.19

Pulcējot vairāk nekā 30 vietējo aldaru,  SIA “LATMALT” iesalnīcā Staļģenē aizvadīti jau par tradīciju kļuvušie aldaru svētki. Tā ir alus nozares ikgadēja kopā sanākšana, kuras laikā vietējie aldari pārrunāja nozares aktualitātes, diskutēja par lielākajiem izaicinājumiem un attīstības iespējām, kā arī demonstrēja savus jaunākos ražojumus.

“Ražošana ir vienīgā nozare, uz kuras pamata valsts var attīstīties. Iesalnīcas pirmsākumos ideja bija ļoti patriotiska – ražot iesalu vietējām alus darītavām. Tomēr jebkuram patriotismam ir sava cena. Mēs konkurējam ar divām lielām iesalnīcām, kuru apjoms ir pat 40 reižu lielāks par mūsējo, kas rada lielu spiedienu. Šajos 10 gados mums ir izdevies sasniegt savas ražošanas jaudas maksimumu, par ko, protams, jāpateicas vietējām alus darītavām, kurām ir svarīgi izvēlēties Latvijā ražotas izejvielas,” stāsta iesalnīcas “LATMALT” vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Brīvības rogainings 2024

Latvijas Valsts dzimšanas dienas ieskaņā. Sportisks notikums Tukumā.

Tukuma TIC

Pasākuma laikā savus darinājumus piedāvāja vairāk nekā 30 vietējo alus darītavu, tostarp “Brālis”, “Brenguļu alus”, “Cēsu alus”, AS “Aldaris”, “Valmiermuiža”, “Labietis”, “Zoltners”, “Viedi” u. c. Iesalnīcas desmitgades svinībās viesojās alus darītavu vadītāji un nozares pārstāvji.

“Iesals ir alus sastāvdaļa, kuru mēs dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr esam spējuši saražot paši. Tas galvenokārt tā ir bijis ekonomisku iemeslu dēļ, proti – tas alus ražotājiem ne vienmēr ir šķitis rentabli. Ir ražotāji, kuri apgalvo, ka alu ražojuši Latvijā, taču ne vienmēr tas tā patiešām ir, jo iesals ne vienmēr ir vietējā ražojuma. Iesalnīca “LATMALT” šo risku ir uzņēmusies pirms 10 gadiem un mēģinājusi attīstīties Latvijā uz sadarbības principa. Pēc būtības tā arī vajadzētu būt, jo uz loģistikas izmaksām vien var rast būtisku ietaupījumu, ražojot iesalu uz vietas,” atzīst Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Tāpat arī Pēteris Liniņš atzīmē, ka iesala ražošana labi iet kopā ar lauksaimniecības attīstības politiku, jo uz vietas izaudzētajiem graudiem var piešķirt pievienoto vērtību caur ražotni Latvijā: “Šis projekts ir pievienoto vērtību nesošs un ar daudzām pluss zīmēm. Protams, ne viss ir vienkārši, jo daudziem uzņēmumiem ir lieli līgumi ar citiem ražotājiem ārzemēs par lieliem apjomiem. Tomēr domāju, ka tuvākajā nākotnē pie šādiem attīstības tempiem “LATMALT” varētu eksportēt iesalu arī uz citām valstīm, piemēram, uz Skandināviju. Nākamajā desmitgadē iesalnīcai novēlu daudz jaunu klientu – alus ražotāju, kuri izvēlas vietējo iesalu, – un, protams, apgūt jaunus eksporta tirgus.”

Iesalnīca SIA “LATMALT” darbojas Staļģenē kopš 2014. gada un pamatā gatavo gaišo jeb t. s. Pilzenes tipa iesalu, kas ir bāze visa veida alus ražošanai, kā arī Vīnes un Minhenes tipa iesalu – rudzu un kviešu. Jau kopš pašiem pirmsākumiem iesalnīcas uzticamāko klientu vidū ir alus darītāji “Aldaris”, “Cēsu alus”, “Brenguļu alus”, “Brālis”, “Labietis”, virkne mazo alus darītavu, Lāču maizes ceptuve un citi uzņēmumi. Kopumā 98% iesalnīcas klientu ir alus darītāji.