No Baltijas valstu iedzīvotājiem šoruden visaktīvāk ārzemju ceļojumos plāno doties latvieši

Laima Kristapsone | 2024.09.29

Tuvojas rudens – laiks, kad daudzi iedzīvotāji vēlas doties ceļojumā, lai pagarinātu vasaras sajūtu. Arī skolēnu rudens brīvlaiks vairs nav aiz kalniem, un daudzas ģimenes kopā ar bērniem plāno to pavadīt ārpus valsts robežām. Kā vēsta If Apdrošināšanas veiktā aptauja, šoruden no Baltijas valstu iedzīvotājiem visaktīvāk ārpus valsts robežām plāno doties latvieši (26%), ceļojumam atvēlot līdz 500 eiro.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Egles iedegšana Tukumā

Tiekamies Tukumā I adventē, kad gaisā mutuļos miers un staros gaisma! Egles iedegšana, Ziemassvētku vecītis u.c. aktivitātes.

Tukuma TIC

Ja pagājušajā gada rudenī 31% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka atvaļinājumu pavadīs ārvalstīs, tad šogad rudens ceļojumu ieplānojuši par 5% mazāk jeb 26% iedzīvotāju. Rudens sezonā arī šogad latvieši plāno aktīvāk ceļot ārpus valsts robežām nekā lietuvieši (20%) un igauņi (22%).

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (58%) norādīja, ka rudens atpūtu plāno pavadīt, apskatot jaunas pilsētas, 49% pavadīs laiku pludmalē, bet 36% vēlas baudīt dabu, piemēram, kāpjot kalnos vai dodoties kalnu pārgājienā. Savukārt 20% ceļotāju kā ārzemju brauciena galamērķi ir izvēlējušies ar kultūras baudīšanu saistītu notikumu, piemēram, izstādi vai koncertu.

Izvēli nosaka cena un drošība
Izvēloties ceļojuma galamērķi, iedzīvotājiem svarīgākais kritērijs ir biļešu iegādes cena (75%). Savukārt 52% iedzīvotāju ir būtiska droša uzturēšanās valstī, bet 44% ir svarīgs kopējais cenu līmenis valstī. Ceturtā populārākā atbilde ir ceļotāju pašu drošība (37%), izvēloties specifiskus galamērķus, bet piektā – medicīnas pakalpojumu pieejamība un kvalitāte (16%).

“Rudens un ziemas sezonā ir īpaši aktuāli atlīdzību pieteikumi, kas saistīti ar pēkšņu saslimšanu pirms ceļojuma un ceļojuma laikā. Tāpēc, ja ir iecerēts ceļot visai ģimenei, tostarp arī bērniem, aicinām savlaicīgi iegādāties piemērotāko ceļojuma apdrošināšanas polisi, īpaši pievēršot uzmanību medicīnas izmaksu limitam.

Ceļojuma apdrošināšanai svarīgs papildinājums ir arī Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas lieti noder, dodoties uz kādu no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Aicinām pārliecināties par EVAK kartes derīguma termiņu un, ja tas ir beidzies, jaunu EVAK karti var bez maksas saņemt Nacionālajā veselības dienestā,” saka If Ceļojumu apdrošināšanas produkta vadītāja Inga Draule.

Vaicājot, kāds budžets (vienai personai) ir ieplānots rudens atpūtas braucienam, populārākā atbilde (19%) bija no 300 līdz 500 eiro, 18% norādīja, ka plāno tam tērēt 501–800 eiro, savukārt trešā populārākā atbilde (15%) bija 801–1000 eiro. Virs 1000 eiro ir gatavi tērēt 10% iedzīvotāju.

Kas jāņem vērā, nomājot auto ārzemēs?
Dodoties atpūtā uz citu valsti, ceļotāji bieži izvēlas galamērķī iznomāt auto, lai ērtāk varētu iepazīt apkārtni un nokļūt līdz dažādiem apskates objektiem. If Apdrošināšanas pārstāve I. Draule atzīst, ka pēdējā laika pieredze liecina, ka auto noma ir jāveic ļoti piesardzīgi, jo nomas uzņēmumi šobrīd ne vien piemēro augstu pašrisku, bet arī norāda uz auto skrāpējumiem, kas iepriekš nav bijuši fiksēti. Tā rīkojas ne tikai konkrētas valsts vietējie uzņēmumi, bet arī starptautiski atpazīstamas autonomas. Iegādājoties If Ceļojumu apdrošināšanu, var papildus izvēlēties iespēju “Drošība, nomājot auto”, kas nozīmē, ka samaksātais pašrisks tiks atgriezts gadījumā, ja nomas auto sabojāsi.

Pirms izvēlēties auto nomas uzņēmumu, If Apdrošināšana aicina ņemt vērā šos ieteikumus:
1. Rūpīgi izpēti internetā pieejamo informāciju par auto nomas uzņēmumu un iepazīsties ar atsauksmēm.
2. Nesteidzīgi izlasi auto nomas līguma nosacījumus un neskaidrību gadījumā uzdod jautājumus.
3. Noskaidro pašriska apmēru, kas būs jāsedz, ja ar auto kas atgadīsies (tas var būt no 500 līdz pat 3000 eiro).
4. Izvēlies piemērotāko auto un saņemšanas brīdī to kārtīgi apskati (nofotografē katru skrāpējumu, kā arī, ja iespējams, uzfilmē video, kas vēlāk var kalpot par labu pierādījumu).
5. Uzzini, cik vadītāju drīkst vadīt auto un kāds ir maksāšanas veids (visbiežāk tiek pieņemtas tikai kredītkartes).
6. Auto nobraukumam var tikt noteikts dienas limits, piem., 300 km, tāpēc, ja ceļojuma beigās būsi nobraucis vairāk, var nākties maksāt papildus.
7. Ieplāno laiku auto saņemšanai un nodošanai, lai vari rūpīgi iepazīties ar līgumu, kā arī novērtēt auto stāvokli. Ja, noslēdzoties ceļojumam, automašīna tiek atstāta stāvvietā bez papildu apskates, noteikti uzņem fotogrāfijas, kas var vēlāk noderēt kā pierādījums tam, kur tā bijusi novietota.

If Apdrošināšanas veiktajā aptaujā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā piedalījās nedaudz vairāk nekā 3000 respondentu.