Travelnews.lv redaktore: Atpūta kūrortzonā jeb pilsētas mūros?

Foto: Pixabay.com | Autors: Ludmila Alampasu | 2024.11.07

Atvaļinājums! Vai ir kāds vārds, kas ausīm skanīgāks kā šis? Tas sola atpūtu, brīvību, iespēju izvēdināt galvu un piedzīvojumus! Svarīgi, lai nepārdomāta izvēle to nesabojā.

Katram cilvēkam ir sava mēraukla tam, kur un kā labāk pavadīt atvaļinājumu. Bet reizēm gribas tā vienkārši aizbraukt, ne par ko nedomāt, zvilnēt pie jūras vai okeāna, rokās turot kokteiļa vai sulas glāzi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzikāla dzejas izrāde "MĪLESTĪBAS GADS"

Čaks. Matvejevs. Vilsons. "Mīlestība apciemo visnegaidītākajos brīžos. Tā rada iedvesmu iepretim ikdienišķajai pasaules realitātei. Nekautrīgi un atklāti.

Tukuma TIC

Izvēloties, kur un kā to darīt, ir svarīgi saprast, kas vairāk tīk. Proti, vai doties uz kādu lepnu viesnīcu, kas lepojas ar gardiem ēdieniem, labu pludmali, garšīgiem kokteiļiem, pamatīgu izklaidi un jautru vakara vai nakts dzīvi, vai arī priekšroku dot kādai necilai viesnīciņai pilsētā.

Visbiežāk tie, kuri izvēlas lepnu viesnīcu ar glaunu ēdināšanu un uzdzīvi ārpus viesnīcas teritorijas vārtiem degunu nemaz neizbāž. Kādēļ gan? Viss taču ir – jūra, restorāni un izklaides. Un visbiežāk šāda tipa viesnīcas nemaz neatrodas pilsētu vai miestiņu tuvumā – tātad, papildus izdevumi transportam, visbiežāk taksometram.

Priekšrocības šāda veida atpūtai noteikti ir – var aprēķināt ceļojuma budžetu līdz pat centam un zināt, ka nekādi pārtēriņi nenotiks. Taču tai pat laikā visas atvaļinājuma dienas ir vienādas – tie paši ēdieni, tie paši cilvēki, tās pašas izklaides. Vairāk vai mazāk.

Taču cilvēkiem, kuriem katru dienu vajag jaunas emocijas – mainīt ēdienkarti, iepazīt nosacīti vietējo kultūru, baudīt dažādību, ķemmēt veikaliņus, labāk izvēlēties viesnīcu nosacītā pilsētā (tikpat labi arī palielā kūrorta centrā). Prātā uzreiz nāk Turcijas piemērs. Proti, var dzīvot necilā viesnīcā Alānijas centrā, no kuras līdz pludmalei piecu līdz desmit minūšu gājiens. Vakarā var doties vakariņām uz vietējiem krodziņiem, izbaudīt cita veida izklaidi, un katra diena izvēršas kā mazs piedzīvojums. Un pat uzbraukt kalnā, lai baudītu īstas, autentiskas turku brokastis.

Taču šāda veida ceļotājiem jārēķinās, ka ceļojuma budžets būs neaprēķināms. Protams, iespēja ietaupīt uz viesnīcu - grozi kā gribi, lepnās kūrortzonas vienmēr ir dārgākas, nekā necilas pilsētas viesnīciņas. Taču papildizdevumi būs krietni lielāki – vietējos restorānos ēdieni nebūt nav lēti, katru dienu jāmaksā arī par zvilni pludmalē, neviens neskries piedāvāt pludmales dvieli par brīvu, viesnīcā ēdiena klāsts visdrīzāk būs ierobežots un ļoti vienveidīgs.

Ko tad izvēlēties? Slinko atpūtu “zonā” bez papildus tēriņiem vai arī piedzīvojumus pilsētā? Reiz, nevarot izšķirties par to, kura atpūta tīkamāka, veicu eksperimentu – sadalīju atvaļinājumu divās daļās. Pirmo daļu pavadīju lepnā “zonā”, ēdot, baudot, zvilnot un ne par ko nedomājot. Otru – pilsētas viesnīcā ar jestru vakara dzīvi un vietējo krodziņu izbaudīšanu. Tā bija ļoti laba formula! Lepnajā viesnīcā uzēstie kilogrami ļoti ātri atkāpās, un atvaļinājuma beigās biju tik atpūtusies, ka varēju tiešām ļauties piedzīvojumiem. Bet, izejot no finanšu apsvērumiem – abas atvaļinājuma daļas izmaksāja apmēram vienādi!