Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2025. gada putnu izziņo mājas strazdu

Foto: Lob.lv | Autors: Kitija Balcere | 2025.01.03

Pievēršoties putnu ligzdošanas un migrācijas paradumu izpētei, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2025. gada putnu izvēlējusies mājas strazdu (Sturnus vulgaris). Gada putna akcija, ko 1996. gadā Latvijā aizsāka LOB, norisinās jau 30. reizi.

Mājas strazds ir Eiropā un Latvijā ierasta un izplatīta putnu suga, kurai Latvijā ir stabila populācija. Mājas strazdu, kas ligzdo lauku ainavā un piepilsētās, kā arī mežos, parkos un kapsētās, var atpazīt pēc apspalvojuma – tas ir melns ar metālisku, zaļganvioletu spīdumu un sīkiem, gaišiem raibumiņiem. Pēcriesta tērpā raibumu ir vairāk. Mājas strazdam ir nosmailoti spārni, īsa, taisnstūrveida aste un brūngansārtas kājas. Putna smailais, pagarais knābis vasarā ir dzeltenīgi bāls, bet ziemā –  tumši pelēks.

Raksts turpinās pēc reklāmas

https://www.estravel.lv/lv/karibu-skaistul

Lidojums no Rīgas, transfēri, 4* un 5* viesnīcas, puspansija un iekļauta ekskursiju programma // Ir laiks kravāt koferus, doties uz Kubu, izbaudīt rumu, salsu

EUR 3555 | Estravel Latvia

Mājas strazds ir gājputns, turklāt sugai ir raksturīga starpmigrācija – pēc mazuļu izvešanas putni aizlido aptuveni pusceļu uz ziemošanas vietām, lai tur barotos un pēcāk turpinātu migrāciju jau tikai rudenī. Rudenī un ziemā mājas strazdi pulcējas lielos, trokšņainos baros, lai aizsargātos no plēsējiem un lai veiksmīgāk atrastu barību uz laukiem, dārzos un citviet. Atgriežoties no gājputnu gaitām, mājas strazds ir uzskatāms par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem. Jaunākie pētījumi Latvijā ir paradījuši, ka ne visi mājas strazdi mūsdienas veic starpmigrāciju, šī fenomena izzināšanu patlaban veic LU MDZF Bioloģijas institūta pētnieki.

Paceļoties un lidojumā mājas strazdam ir raksturīgs īss izsauciens “čūrrr”, bet uztraukumā pie ligzdas tā sauciens ir aizsmacis, stiepts “stiik”, turklāt mājas strazds līdzās tā dziesmai raksturīgajiem svilpieniem un klusiem klikšķiem prot arī lieliski atdarināt citu putnu balsis, piemēram ķīvītes, mājas zvirbuļa un vārnas, kā arī imitēt dažādus trokšņus, piemēram, auto signalizāciju vai motorzāģi. Mājas strazda balss ieraksts: https://xeno-canto.org/698602.

Mājas strazds ligzdo koku dobumos un arī cilvēka veidotos putnu būros. Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad piedāvās izglītojošu lekciju un padomus būru izgatavošanā un izlikšanā. “Mājas strazdu ligzdu pārbaudes būros dod neatsveramu informāciju par strazdu ligzdošanas fenoloģiju un sekmēm, īpaši, ja šos datus ievāc gadu no gada vienā un tajā pašā vietā,” uzsver Latvijas Ornitoloģijas biedrības 2025. gada putna akcijas koordinators ornitologs Oskars Keišs. “Šogad, pievēršoties mājas strazda ligzdošanai, esam iecerējuši aktīvi iesaistīt skolas – ar pareizi konstruētu būru izgatavošanu un datu ievākšanu par to, kas šajos būros ligzdo.”

Mājas strazds ir pirmais putns, ar kuru jau 1899. gadā Dānijā aizsākās putnu gredzenošana, lai noskaidrotu mājas strazda gaitas ziemā. Kopš 2020. gada LU MDZF Bioloģijas institūtā ornitologa Oskara Keiša vadībā notiek mājas strazdu ligzdošanas un migrāciju padziļināta izpēte, ko finansē Latvijas Zinātnes padome. Šīs izpētes laikā mājas strazdi tiek aprīkoti ar ģeolokatoriem un gredzenoti ar krāsainiem gredzeniem. Ja izdodas novērot putnu ar krāsainu gredzenu, ikviens ir aicināts ziņot pētniekam, rakstot uz e-pastu oskars.keiss@lu.lv.

Drīzumā Latvijas Ornitoloģijas biedrība izziņos arī tematisku 2025. gada putna zīmējumu konkursu, kurā būs aicināts piedalīties jebkurš neatkarīgi no vecuma un pieredzes mākslā un putnu vērošanā. 

Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 30. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020), laukirbe (2021), svīre (2022), lakstīgala (2023), mazais zīriņš (2024).