Ar Bēthovena «Svinīgo mesu» Koncertzālē «Cēsis» tiks atklāts «Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025» gads

Egija Saļņikova | 2025.01.03

Sestdien, 2025. gada 18. janvārī, Koncertzālē “Cēsis” izskanēs koncerts, kas simboliski atklās gadu, kurā Cēsis kļūs par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Piedaloties izciliem māksliniekiem – Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts Akadēmiskajam korim ,,Latvija”, solistiem – Inga Kalna, Zanda Švēde, Rihards Mačanovskis un Rafals Bartminskis, izskanēs grandiozā Ludviga van Bēthovena Missa solemnis jeb “Svinīgā mesa”. Pie diriģenta pults britu Maestro Džeims Šerloks (James Sherlock).

Bēthovena Missa solemnis ierindojama pie komponista radošā pilnbrieda kompozīcijām. Partitūras ievadā autors rakstījis: “No sirds lai tālāk tā iet uz sirdi.” Komponista dotie ceļavārdi sniedz atslēgu tai neaptveramajai, godbijiību raisošajai dziļuma dimensijai, kas dveš no šī varenā opusa taktīm. Te Bēthovens meklējis jaunus ceļus kanoniskā teksta realizācijā, un daudzi atzīst: viņa darbs pietuvojas un pat pārspēj izcilāko priekšgājēju veikumus, apvienojot bēthovenisko uzdrīkstēšanos ar mūzikas izteiksmes līdzekļu un teksta nevainojamu saplūsmi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka.

TAKA

“Šis ir viens no Bēthovena personīgākajiem skaņdarbiem, un man tas atklāj komponista humānisma kvintesenci - viņa mākslas triumfu pār personīgajām cīņām: ticību, jēgas meklējumus un dzīvi kā tādu (darba tapšanas brīdī viņš jau bija kurls). Viņa spēja pieņemt sarežģīto meses teksta iestudēšanas izaicinājumu ir patiesi elpu aizraujoša! Plašais materiāls Bēthovenam sniedz iespēju izmantot visu izteiksmes līdzekļu spēku: virtuozu, dziļu, bieži intīmu, bieži kosmisku.

Dzirdēsim kā solisti papildina daudzās orķestra instrumentālās balsis, bet kora partijas atklās slavenā Valsts Akadēmiskā kora Latvija virtuozitāti. Šis ir viens no izcilākajiem sasniegumiem mūzikā, un viens no maniem vismīļākajiem skaņdarbiem - esmu ļoti priecīga būt daļa no šī pasākuma un domāju, ka tas ir vispiemērotākais darbs, lai iesāktu Cēsu kā Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu,” atklāj diriģents Džeims Šerloks.

Jau pirms diviem gadiem Cēsu novada pašvaldība paziņoja, ka turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis kopā ar novada pagastiem īstenos apjomīgu kultūras programmu un 2025. gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta. Plānots, ka katru mēnesi būs viens līdz trīs Latvijas mēroga, īpaši šim gadam veltīti pasākumi, kā arī vairāki vietējas nozīmes pasākumi.
Arī Koncertzāle “Cēsis” gada ietvaros savā programmā piedāvās īpašus koncertus, pulcējot pastāvīgos klausītājus un aicinot Cēsis iepazīt arī viesiem no tālākām Latvijas vietām un ārvalstīm.

Februārī Latvijā un tieši Cēsīs pirmo reizi viesosies izcilais laikmetīgās mūzikas ansamblis ensemble unitedberlin un viens no pasaules top diriģentiem Vladimirs Jurovskis. Martā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Maestro Andra Pogas sniegumā klausīsimies Gustava Mālera Devīto simfoniju. Aprīlī, kā ik gadu  – festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” ar Gidonu Krēmeru, operas solisti Maiju Kovaļevsku un Kremerata Baltica. Maijā pie mums viesos Vanemuines simfoniskais orķestris un diriģents Risto Josts no Igaunijas. Jūlijā jaunā soloprogrammā dzirdēsim vienu no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīnu Garanču, bet augustā izskanēs tradicionālais Riharda Vāgnera operas koncertatskaņojums, kurā šovasar baudīsim operu “Parsifāls” Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, publikas iemīļotā somu diriģenta Tarmo Peltokoski un izcilu solistu sniegumā. Bet septembrī koncertzāles jauno sezonu ieskandinās festivāls Čello Cēsis.

Biļetes uz “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” atklāšanas koncertu 18. janvārī nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.