NVS pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā būs jānorāda ceļojuma mērķis un ziņas par sevi

Foto: Pixabay.com | Autors: Saeima.lv | 2025.01.13

Lai stiprinātu valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti, Saeimas Nacionālas drošības komisija rosina pilsoņiem no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm pirms ieceļošanas Latvijā sniegt konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi. Komisija Saeimā iesniegusi izmaiņas Imigrācijas likumā un grozījumus valsts robežas likumā.

“Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī izmantot tām draudzīgi noskaņotu valstu pilsoņus izlūkošanas un citu pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm vērstu kaitniecisku aktivitāšu īstenošanai. Tāpēc NVS valstu pilsoņiem Latvijas nacionālās drošības interesēs jāpievērš pastiprināta uzmanība,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Liepājas 18. gadsimta hronikas druka

17. janvārī, Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā “Hoijeres kundzes viesu nams” Kungu ielā 24 notiks Jirgena Šmita Liepājas hronika drukas atklāšana.

Liepājas reģiona TIB

Komisijas priekšsēdētājs norāda, ka ārzemnieki, kuriem Latvija izsniegusi uzturēšanās dokumentus, ir pārbaudīti, tomēr, ņemot vērā dažādo risku izpratni un toleranci Eiropas Savienības un Šengenas dalībvalstīs, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir dažādas iespējas saņemt šos dokumentus un brīvi ceļot Šengenas zonā. Piemēram, Ungārija nepiemēro drošības pārbaudes šo valstu pilsoņiem. Tādējādi, ceļojot Eiropas Savienībā, mūsu robežsargiem var nebūt informācijas par šo personu atrašanos Latvijā, skaidro A.Latkovskis.

Izmaiņas paredz, ka Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas, Moldovas, Tadžikistānas un Uzbekistānas pilsoņiem pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā būs pienākums pirms ieceļošanas Latvijā norādīt ceļojuma mērķi, plānoto uzturēšanās laiku, vietu, ceļošanas maršrutu un kontaktinformāciju. Tāpat būs jānorāda informācija par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā, iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā. Šo pienākumu plānots noteikt no šī gada septembra. Par šīs informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu varēs piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro.

Izmaiņas paredz, ka valsts drošības iestādes ne retāk kā reizi gadā izvērtēs šādas prasības nepieciešamību, tās ietekmi un turpmāko nepieciešamību un iesniegs par to ziņojumu Saeimai. Šīs izmaiņas neattieksies uz personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kas dodas īstermiņa braucienā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai, paredz grozījumi.

Tāpat plānots, ka caurlaidi pierobežojas joslā turpmāk NVS pilsoņiem izsniegs, ja būs saņemta Valsts drošības dienesta piekrišana. Likumā arī paredzēts noteikt, ka jau izsniegtās un spēkā esošās terminētās caurlaides būs derīgas ne ilgāk kā divus mēnešus no likuma grozījumu spēkā stāšanās. Izmaiņu autori norāda, ka patlaban robežas infrastruktūras izbūves laikā ir paaugstināti valsts drošības riski, tāpēc šāda īpaša caurlaižu pārbaudes kārtība pierobežas joslai būtu jānosaka līdz 2027.gada beigām. Valsts robežas likums noteic, ka personām no 15 gadu vecuma pierobežas joslā ir nepieciešama robežsardzes izsniegta pastāvīgā vai terminētā speciālā caurlaide.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, reģionā ir pieauguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Lai novērstu ar šo valstu specdienestiem saistītu personu ieceļošanu, kopš 2022.gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole.