Kāpēc ar elektroauto vien klimata pārmaiņas neapturēsim

Foto: Velocita.lv | Autors: Velocita.lv | 2025.01.21

Aizvien vairāk virsrakstu pasaules medijos skandina, ka transporta nozarē, kam ir būtiska ietekme uz klimatu, gaidāmas vērienīgas pārmaiņas. Par pamatu tam kalpo prognoze, ka līdz 2050. gadam visi auto zīmoli jau būs pilnībā atteikušies no tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem. Tiesa, pastāv arī viedoklis, ka zaļināšanas mērķu sasniegšanai nepietiks ar ražošanas procesu optimizāciju; būs nepieciešama krietni vien izvērstāka pāreja uz ilgtspējīgu mobilitāti. Daļu pārmaiņu var panākt ar tiesisku regulējumu, kaut vai pašvaldību līmenī, taču lielāko nastu tāpat nāksies nest auto ražotājiem un mums, braucējiem.

Galvenais – transformēt prātu

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kokteiļvakars un erudīcijas spēle

14. februāra vakarā Valmiermuižas alus viesistabā kokteiļvakars un īsformāta erudīcijas spēle “Saimes spēle” ar muzikālām pauzēm, dzērieniem un sarunām.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Valstiskā līmenī mobilitātes ilgtspēja tiek veicināta visdažādākajos veidos – tiek elektrificētas dzelzceļa līnijas un slēgti īsie reģionālie avioreisi, ko viegli var aizstāt ar citām transporta formām. Visā Eiropas Savienībā tiek realizētas dažnedažādas programmas sabiedriskā transporta popularizēšanai, paplašināts elektroauto uzlādes tīkls un ieviesti citi jauninājumi. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka sabiedrībā apziņa par ilgtspējīgas mobilitātes nozīmi neveidosies ātri – tas ir ilgs process, kam šķēršļus liek dažādas valsts iestādes, pašvaldības un uzņēmumi, kas slēpjas aiz zaļās politikas saukļiem, taču diži daudz no skandētā neīsteno.

"Šī iemesla dēļ var teikt, ka zaļināšana ir mūsu pašu rokās, jo tieši mēs kā braucēji visātrāk un visefektīvāk varam mainīt savus paradumus. Tas, kādus komforta upurus prasīs ilgtspējas mērķu sasniegšana, ir cits jautājums. Pirms simts un vairāk gadiem nebija grūti pārsēsties no zirga pajūga automobilī, jo mehāniskā transporta praktiskums un komforts auga ļoti strauji. Mūsdienās gan ir grūti iedomāties ērtāku pārvietošanās veidu par personīgo auto, turklāt tādu, ko 1000 kilometru ceļam var uzpildīt dažās minūtēs. Tāpēc būs jāiegulda liels pārliecināšanas darbs, lai cilvēki savos ceļojumos masveidā sāktu izmantot citādu transportu," uzskata portāla Delfi autožurnālists Raimonds Zandovskis.

Kas jau ir izdarīts?

Protams, būs dažādi izaicinājumi, taču nevar nenovērtēt arī līdzšinējos zaļās domāšanas sasniegumus. Daudzviet Eiropā lielākās un mazākās pilsētās jau ir ieviestas zemo emisiju zonas. Piemēram, Londonas kartē ir iezīmēti rajoni, kuros bez maksas drīkst iebraukt tikai ar tādiem transportlīdzekļiem, kas atbilst striktiem kaitīgo izmešu limitiem. Ja tie tiek pārsniegti, iebraukšana var izmaksāt no 12,50 mārciņām (15 eiro) vieglajiem auto līdz pat vairākiem simtiem mārciņu dienā smagajam transportam. Savukārt no šīs maksas pilnībā atbrīvoti ir elektriskie auto, kā arī hibrīdi, ja to izmeši iekļaujas noteiktajās normās. Ko no tā iegūst londonieši? "Zemo emisiju zonā satiksme kļūst mierīgāka, brīvāk kursē sabiedriskais transports, ir patīkamāki apstākļi velobraucējiem, kā arī uzlabojas gaiss," stāsta Raimonds.

Runājot par velosatiksmi, kā īpašs piemērs jāizceļ Nīderlande, kur tieši ar pārdomātu infrastruktūru mobilitātes paradumi ir transformējušies un pilsētu ielās ik dienas redzami riteņotāju tūkstoši.

Nevienā Latvijas pilsētā zemo emisiju zonas pagaidām vēl nav izveidotas. Taču darbs notiek, un jau tuvākajos gados tās kļūs par realitāti gan, piemēram, Liepājā, gan Rīgā. Ministru kabineta rīkojumā " gan teikts, ka šādu zonas vēl ir jāpamato ar transporta simulācijas un piesārņojuma izkliedes modeļiem, taču atbilstoši jaunākajām prognozēm 2027. gadā galvaspilsētā zemo emisiju zona būs. To lietderību uzskatāmi parāda piemērs no kaimiņiem, kur šādas zonas izveidošana Kauņas vēsturiskajā centrā gaisa piesārņojums samazinājusi par 20%.

Taču tiek īstenotas arī pavisam citādas pieejas. Piemēram, kā Tallinā, kur jau kopš 2013. gada pilsētā reģistrētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas.

Spiediens uz maku

Zemo emisiju zonas un stāvvietu dārdzība veicina ne tikai ilgtspējīgu domāšanu. Tā sabiedrībā rada arī neizpratni un satraukumu. Galvenais to cēlonis – neskaidra komunikācija un nepietiekami izskaidroti pārmaiņu mērķi. Ja sabiedrībai rūpīgāk pastāstītu par ieguvumiem, tādiem kā tīrāks gaiss, rāmāka satiksme un līdz ar to labāka dzīve, pretenziju būtu mazāk.

"Man kā autobraucējam, protams, nepatīk maksāt par stāvvietām, taču es labi apzinos, kāpēc bez maksas pilsētas centrā automašīnu var atstāt reti kur un kāpēc stāvvietas, visticamāk, tikai kļūs aizvien dārgākas. Tas būs skaidrs signāls, ka pilsētniekiem ir jāmaina savi paradumi un personīgais automobilis maksimāli jāaizstāj ar sabiedrisko transportu, koplietošanas auto vai mikromobilitātes risinājumiem. Starp citu, varbūt atceraties – līdzīgu sašutumu savulaik radīja arī maksa par plastmasas maisiņiem veikalā, bet tagad tas mūsos vairs jautājumus nerada," atgādina Raimonds.

Pasākumi ne tikai uz papīra

Automašīnas ir un pārskatāmā nākotnē paliks būtiska mūsu ikdienas sastāvdaļa, tāpēc ir svarīgi saprast, kā ilgtspēju var veicināt paši ražotāji. Pozitīvu piemēru netrūkst, taču ir arī gadījumi, kad normatīvo aktu spiediena rezultātā uzņēmumi par saviem produktiem izplata nepilnīgu vai maldinošu informāciju un pārspīlē savus ilgtspējas sasniegumus. Savukārt tie, kam rūp reputācija, pieņem atbildīgus lēmumus un īsteno dažādas videi saudzīgas programmas.

"Volkswagen stāda mežus, Daimler, BMW un Mercedes-Benz attīsta savas koplietošanas platformas, bet General Motors un Ford akcentē savus ieguldījumus aprites ekonomikā, respektīvi – pārstrādātu materiālu izmantošanā," stāsta Raimonds.

Praksē redzams, ka auto zīmoli mērķus savās ilgtspējas stratēģijās vērš aizvien plašākus, cenšoties apvienot vides, ekonomiskos un sociālos ieguvumus. Hyundai Motor Company ir izveidojis īsfilmu ciklu Cities in Motion, kurā parādīti novatoriski risinājumi, ar kuriem pasaules lielpilsētas stājas pretī vides problēmām. Īsfilmu tēmas: Frankfurtes elektriskie autobusi un viedās velojoslas, Londonas centieni saglabāt bioloģisko daudzveidību pilsētas zaļajās zonās, Džakartas cīņa ar plastmasas atkritumiem un Losandželosas ieguldījums atjaunojamos energoresursos un ambiciozais mērķis transporta izmešus līdz nullei pazemināt divās desmitgadēs. Tādi ražotāji kā Hyundai, Toyota un Honda ievērojamu daļu savu resursu iegulda arī alternatīvajā ūdeņraža šūnu tehnoloģijā, ne tikai akumulatoru elektriskajos auto.

Jādomā vēl plašāk

Lai gan pilsētas aizņem tikai 2% sauszemes, tās rada 70% siltumnīcefekta gāzu – par to liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati. Bet Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2021. gada Globālo klimata pārmaiņu ziņojumā teikts, ka transporta nozare rada aptuveni piekto daļu visu siltumnīcefekta gāzu.

Pārmaiņas notiek, taču ar auto elektrifikāciju vien nepietiks. Ir nepieciešamas daudzpusīgas idejas un risinājumi, lai mobilitāte kļūtu patiesi ilgtspējīga.