Modernisma un Art Deco plakāti Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados – jauna izstāde Rīgā

Foto: Lnmm.gov.lv | Autors: Nataļja Sujunšalijeva | 2025.02.18

No 2025. gada 4. marta līdz 2026. gada 28. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) norisināsies izstāde “Modernisma un Art Deco plakāti Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs turpina tradīciju atklāt pašmāju un ārzemju skatītājiem Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu kultūras un mākslas ainavas novatoriski izteiksmīgo pusi. Viens no dedzīgākajiem klasiskā modernisma pārstāvjiem Romans Suta (1896–1944) bija universālas dabas mākslinieks, kurš uzskatīja, ka mākslai jāaptver un jāveido saikne ar visām jaundibinātās valsts dzīves jomām. Plakātu starpkaru periodā kā īpašu vēstījuma formu aktīvi izmantoja arī viņa biedri Rīgas mākslinieku grupā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Oceania Luksus kruīzi ar atlaidi no 25-40%

Jūs esat pelnījuši labāko! - un par labāko iespējamo cenu! Baudiet neatkārtojamu pieredzi un izsmalcnātu atmosdēru kruīzā ar Oceania Cruises. Spēkā līdz 31.03.

EUR 2160 | Estravel Latvia

Pārskatot Latvijā starpkaru gados tapušo plakātu un reklāmu kopumu, aina šķiet raiba. Plakātus darināja gan atzīti mākslinieki, gan plašākai sabiedrībai nezināmi, tomēr izcili grafikas dizaineri, gan pilnīgi amatieri. Šeit tapuši mākslinieciski vērtīgi plakāti avangarda un tobrīd populārajā Art Deco stilistikā, kuri kā līdzīgi iekļaujas labāko pasaules paraugu kopainā.

20. gadu 1. pusē Latvijā valdīja Pirmā pasaules kara izraisīts ekonomisks sabrukums, tajā pašā laikā no evakuācijas Krievijā atgriezās mākslinieki, inspirēti ar “kreisā avangarda” idejām, ko mūsdienās pieskaitām klasiskajam avangardam. Viņu izstrādātos plakātus var uzskatīt par aktīviem mākslas eksperimentiem. Daļa Rīgas mākslinieku grupas biedru pieslējās sociāldemokrātu idejām, un viņu politiskie – visbiežāk vēlēšanu – plakāti ir sociāli asi. Šai ziņā sevišķi izceļami Jāņa Liepiņa pirmo Latvijas brīvvalsts gadu darbi, kuros viņš konsekventi lieto konstruktīvistu iecienīto krāsu salikumus, figūru mērogu pārspīlējumus, kāpinātas, pat afektētas emocijas. Agrīnās Latvijas valsts plakātus ir darinājis arī viens no spožākajiem Rīgas mākslinieku grupas pārstāvjiem Jēkabs Kazāks. Iedvesmojoties no modernās mākslas virzieniem un avangarda idejām, tika radīti spilgti grafiskie paņēmieni, kas precīzi pildīja uzdevumu, reklamējot notikumus, preces un pakalpojumus.

Starpkaru laika plakātu būtiska iezīme ir mākslinieku attiecības ar burtveidoliem. Visbiežāk tika zīmēti oriģinālie fonti; plakātos tie ne tikai kļuva par pakārtotiem informācijas elementiem, bet arī spēlēja pašpietiekamu lomu kopējā darba kompozīcijā. Modernisti ar uzrakstiem rīkojās īpaši atraktīvi un drosmīgi, reizēm atvēlot katram burtam savu formu, izmēru un slīpumu. Tā Rīgas mākslinieku grupas pirmais izstādes plakāts sastāv vienīgi no abstraktām plaknēm un ekspresīviem burtu salikumiem.

Art Deco stilistika Latvijas plakātu sasniedza 30. gados, kad aktīvais modernisma periods jau bija rimis. No Rīgas mākslinieku grupas pārstāvjiem teicamus plakātus turpināja radīt ar smalku grafikas dizainera izjūtu apveltītais Sigismunds Vidbergs un Niklāvs Strunke, taču redzams, kā mainījušies viņu izmantotie izteiksmes līdzekļi. Tiek lietotas dinamiskas, diagonālas kompozīcijas, lieli kontrastējošu krāsu laukumi, tēli, lai arī stilizēti un vispārināti, kļuvuši mazāk abstrakti, burtveidoli un uzraksti izkārtoti pārdomātās profesionālās kompozīcijās.

Ja franču plakāts lepojas ar “četriem musketieriem” (Kasandra jeb Ādolfs Žanmarī Muro, Šarls Lupo, Žans Karlī, Pols Kolēns), tad Latvijā tie ir trīs grafiskā dizaina meistari, kuru vārdi šobrīd zināmi vien šauram profesionāļu lokam. Alfrēda Švedrēvica, kurš sadarbojās ar 1921. gadā dibināto reklāmas aģentūru “Zvans”, un Raimonda Šiško, kurš 30. gados atvēra pats savu reklāmas biroju, biogrāfijas ir gandrīz teiksmainas. Šiško bija Rīgas grafiķu biedrības biedrs un aktīvi piedalījās mākslas izstādēs, taču savu labāko darbu daļu ir atstājis tieši plakātos. Pārsteidz Oskara Šteinberga radošais mantojums – viņa talantīgās un augstā profesionālā līmenī veidotās kompozīcijas – neticami precīzi raksturo jauno laikmeta garu.

Izstādē aplūkojami mākslas darbi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Mākslas centra Zuzeum kolekcijas, kā arī materiāli – plakātos reklamēto produktu paraugi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma, paredzot ekspozīcijas maiņu izstādes norises vidū.

Izstādes ietvaros notiks kuratores, mākslas zinātnieces Ilzes Martinsones lekcija par Art Deco stilistiku un tikšanās ar kuratori, muzeja vadītāju Dr. art. Nataļju Jevsejevu ciklā “Sarunas muzejā”.