No krāpniecības mēģinājumiem nav pasargāts neviens - modrība ir labākā aizsardzība

Renāte Vītola | 2025.06.01

Digitālajā laikmetā krāpniecība vairs nav stāsts par atsevišķiem un nejaušiem gadījumiem, bet gan par rūpīgi pārdomātu un starptautisku “biznesa modeli” ar miljardu apgrozījumu. Krāpniecības shēmas tiek veidotas, apzināti izmantojot psiholoģiskus paņēmienus, saprotot uzvedības paternus, attīstot tehnoloģisko izpildījumu un izmantojot stratēģisku pieeju. Izdoma un izpildījums attīstās ļoti strauji, sākot no viltus mājaslapām līdz mākslīgā intelekta ģenerētām balsīm, kas izliekas par tuviniekiem. Turklāt mīts, ka par krāpnieku shēmu upuriem kļūst tikai lētticīgi iedzīvotāji, ir pārspīlēts. Viedokli pauž Ingrīda Āva, bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.

Krāpniecības scenāriji attīstās viļņveidīgi - noteiktos periodos dominē telefonkrāpniecības gadījumi, citos brīžos izteiktāk pieaug viltus e-pastu saņēmēju skaits, bet starpsezonu izpārdošanu, Melnās piektdienas un citu atlaižu piedāvājumu laikā pieaug krāpniecisku mājaslapu skaits. Pircējs redz vilinošu piedāvājumu, ievada kartes datus, veic pirkumu – un seko klusums. Tajā brīdī krāpnieks jau mēģina iepirkties ar šiem datiem citur, un mājaslapas tiek izdzēstas jau nākamajā dienā, lai slēptu pierādījumus par to esamību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pianista Reiņa Zariņa koncerts

“Bahu vai Šopēnu? Jā, abus!” teic pianists Reinis Zariņš, un šodien, 1. novembrī, plkst. 17.00 koncertzālē “Latvija” aicina uz koncertu.

Ventspils TIC

Īpaši vērsta uz jauniešu auditoriju, arvien izplatītāka kļūst krāpniecība, kas balstīta uz komisijas maksājumu principu, radot ilūziju par ātru un vienkāršu peļņas iespēju. Cita krāpniecības shēma ir viltus investīciju piedāvājumi. Šādos gadījumos krāpnieki izmanto nozarei raksturīgos terminus, mēģinot radīt šķietamu profesionalitātes iespaidu, taču tie netiek pienācīgi izskaidroti. Cilvēki bez iepriekšējas investīciju pieredzes nereti uzķeras uz šiem solījumiem, riskējot zaudēt dzīves laikā izveidotos uzkrājumus.

No krāpniecības mēģinājumiem nav pasargāti arī uzņēmumi, piemēram, viens no izplatītākajiem veidiem ir viltus rēķini, kas vizuāli atgādina esošu sadarbības partneru rēķinus. Ja apmaksa tiek veikta bez papildu pārbaudes, līdzekļi var tikt neatgriezeniski zaudēti, tādēļ, lai mazinātu šo risku, ieteicams izmantot divu parakstītāju principu rēķinu apmaksai, īpaši gadījumos, kad tiek apmaksātas lielākas naudas summas.

Tehnoloģijas – ienaidnieks vai atbalsts cīņā pret krāpniecību?

Digitālajai pasaulei nav jākļūst par baiļu zonu, gluži pretēji - tehnoloģijas ir viens no spēcīgākajiem sabiedrotajiem cīņā pret krāpšanu, sākot no reāllaika paziņojumiem par darījumiem un biometriskās identifikācijas līdz mākslīgā intelekta rīku izmantošanai, kas ļauj pasargāt sevi tā, kā vēl pirms desmit gadiem tas nebija iespējams.

Tomēr pat visattīstītākās tehnoloģijas nevar aizstāt modru cilvēku. Bankas ikdienā ievieš arvien stingrākus drošības risinājumus, lai pasargātu klientus no krāpniecības riskiem, taču jāapzinās, ka brīdī, kad klients pats ir autorizējis maksājumu vai atklājis savus datus, bankas iespējas palīdzēt atgūt līdzekļus ir ierobežotas. Vienlaikus jāņem vērā arī klienta pieredze – vai esam gatavi upurēt ērtību drošības vārdā? Vai visi būs gatavi doties uz filiāli, ja alternatīva ir divi klikšķi telefonā?

Vienmēr ir būtiski paturēt prātā, ka ar maksājumiem saistītos lēmumus nevajag pieņemt steigā, jo steidzināšana ir viena no visbiežāk izmantotajām krāpnieku taktikām. Ja tomēr saprotat, ka esat kļuvis par krāpnieku upuri, ieteicams nekavējoties nomainīt paroli, sazināties ar savu banku, nobloķēt karti un kontu, kā arī saglabāt visus iespējamos pierādījumus – e-pastus, sarakstes un maksājumu detaļas. Tieši tāpat kā bērniem tiek mācīts paskatīties uz abām pusēm pirms ielas šķērsošanas, arī digitālajā vidē ir jāattīsta ieradumi, kas palīdz pasargāt savu identitāti un finanšu līdzekļus.

Krāpniecība nekur nepazudīs, gluži pretēji, tā turpinās attīstīties. Tas, ko varam darīt mēs – gan kā banka, gan kā sabiedrība –, ir būt modriem, izmantot kritisko domāšanu, mācīties no savām un citu kļūdām. Apvienojot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ar ikdienas modrību, mēs varam pasargāt to, kas ir vissvarīgākais – uzticību, kas ļauj nebaidīties no jaunām inovācijām un droši pārvaldīt savu nākotni digitālajā vidē.