Aptauja: kurā Baltijas valstī iedzīvotāji visdārgāk vērtē savu laiku piepelnīšanās darbu veikšanai?

Antra Adiene | 2025.04.29

Cik lielu atlīdzību Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata par atbilstošu piepelnīšanās darbu veikšanai? Pagaidu darba platformas "Workis" iedzīvotāju aptaujas* dati liecina, ka visaugstākā stundas likme par papildu darba veikšanu un spēja novērtēt savu laiku naudas izteiksmē ir vērojama Igaunijas iedzīvotāju vidū.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti rāda, ka sava laika vērtību naudas izteiksmē nespēj novērtēt katrs desmitas Latvijas un Lietuvas iedzīvotājs, turpretī Igaunijā šādu atbildi norāda vien katrs divdesmitais iedzīvotājs jeb 5% respondentu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"KABATA: Vietējais dizains, kas iedvesmo"

"KABATA" ir vieta, kur vietējie mākslinieki un dizaineri rada unikālus šedevrus, piedāvājot autentiskus produktus ar vēstījumu + kafija + dzērieni Tev!

Rēzeknes pilsētas TIC

Dati liecina, ka Latvijā iedzīvotāji izrāda vismazāko vēlmi gūt papildu ienākumus – 15% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka piepelnīšanas darbi viņus neinteresē. Lietuvā šādu atbildi norāda tikai 8%, bet Igaunijā 12% respondentu.

“Papildu darbs var kalpot kā elastīgs risinājums dažādās dzīves situācijās – to izvēlas gan strādājošie, lai papildinātu ikmēneša ienākumus paralēli pamata darbam, gan tie, kas atrodas karjeras maiņas procesā. Tāpat pagaidu darbs ir izplatīts veids, kā studenti iegūst pirmo profesionālo pieredzi un pārbauda sevi darba tirgū,” norāda “Workis” klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle.

Visaugstāk savu laiku piepelnīšanās darbu veikšanai vērtē Igaunijas iedzīvotāji – gandrīz puse jeb 45% aptaujāto norāda, ka pieņemama atlīdzība ir virs 10,00 eiro stundā (53% ir vīrieši un 36% sieviešu).

Otrajā vietā ierindojas Latvijas iedzīvotāji – 41% piekrīt, ka piepelnīšanās stundas likmei jābūt lielākai par 10,00 eiro (45% vīriešu un 38% sieviešu). Tikmēr Lietuvā šādai atalgojuma latiņai piekrīt 38% respondentu – 41% vīriešu un 35% sieviešu.

Aptaujas dati liecina, ka Lietuvā 13% iedzīvotāju par atbilstošu atalgojumu papildu darbam norāda arī 9,00–9,99 eiro stundā. Vēl 9% uzskata, ka pieņemama atlīdzība ir 8,00–8,99 eiro vai 7,00–7,99 eiro stundā, kam arī piekrīt 9% aptaujāto. 6% piekristu veikt darbu par 6,00–6,99 eiro stundā, bet 5% neatteiktos arī no 5,00–5,99 eiro atalgojuma.

Gan Igaunijā, gan Latvijā tikai 3% iedzīvotāju būtu gatavi piepelnīties par atalgojumu 5,00–5,99 eiro stundā, savukārt 5% kā pieņemamu norāda stundas likmi 6,00–6,99 eiro vērtībā.

Igaunijā līdzvērtīgs respondentu skaits (9%) norāda 7,00–7,99 eiro, 8,00–8,99 eiro un 9,00–9,99 eiro stundā kā vēlamo samaksu. Latvijā 7% iedzīvotāju uzskata, ka pieņemama samaksa par piepelnīšanās darbu ir 7,00–7,99 eiro stundā, savukārt nedaudz lielāks 8% dod priekšroku gan 8,00–8,99 eiro, gan 9,00–9,99 eiro likmēm.

* Iedzīvotāju aptauju pēc "Workis" pasūtījuma veica "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā 2025. gadā.