Jēkabpils novads: Bībeles stāsti, sengrieķu mīti un mūsdienu ainiņas mākslas galerijā «Mans's»

Jurģis Akmeņkalns | 2025.04.30

Galerijā «Mans's» atklāta divu savdabīgu mākslinieku – Kalvja Zutera un Zanes Lūses – personālizstādes, kam dots kopējais nosaukums «Tuvā tālumā». Abi ir gandrīz vienaudži, abi glezno eļļas tehnikā un abiem ir daudz kā kopēja, taču netrūkst arī atšķirīgā.

Kalvja Zutera daiļradi raksturo individuāls un atpazīstams izteiksmes veids. Lielformāta darbos pirmais, kas iekrīt acīs, ir izteiksmīgi krāsu laukumi, bet šis nu ir tas gadījums, kad jāpieiet tuvāk un jāvēro detaļas, jo tieši tajās bieži slēpjas gleznas stāsta kodols. Mākslinieks brīvi un sev raksturīgā ironiskā skatījumā interpretē dažādas Bībeles teikas (« Aizliegtais auglis», «Noass. Pirms plūdiem», «Svētais Juris un pūķis»), sengrieķu («Pāsifaja un vērsis», «Ariadne ar dzeltenu rozi», «Dioskūri») un jaunākus mītus («Zilbārža kundze», «Salvator Mundi»). Kalvis ar gleznu nosaukumiem pasaka priekšā, kurā virzienā skatītājam jādomā, taču – ne vienmēr, atstājot vietu arī brīvai interpretācijai. Ja atsauces uz Bībeles sižetiem ir vieglāk nolasāmas, tad ar pārējiem mītiem var būt sarežģītāk. Un kas ir divos darbos pieminētais Džeks Rasels? Atminējums ir jau minētajās detaļās, kas K. Zutera darbos ir sīkas, smalki un pedantiski izstrādātas, jo mākslinieks tās rada, strādājot ar lupu. Viņa darbos savijas simbolisms, reālisms un kubisms. Katrā darbā ir klātesoši maigie toņi. Kādā recenzijā par K. Zutera darbiem rakstīts: «Darbos nav atspoguļots laikmets, pētīti fenomeni vai vērtēta sabiedrība. Toties garām plūst dzīve un bikli māj ar krāsainiem karodziņiem. Ar ļoti maziem krāsainiem karodziņiem».

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa”

Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” (59,3 ha) atrodas krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi.

TAKA

Zanes Lūses gleznām raksturīgas stilizētas ainavas, dzīvnieku tēli, ironisks vēstījums, sirsnīgs stāsts un kariķēti cilvēki. Tā ir sievišķīgas mīlestības apstarota glezniecība. Mākslinieces skats uz dzīvi ir vērīgs un ironisks. Arī Z. Lūses gleznām nosaukumi ir asprātīgā vēstījuma atslēga, piemēram, «Septiņi līdztiesīgie», «Princis uz balta zirga», «Rīgas pižons», «Līnijdejas». Līdzīgi kā K. Zutera darbos, arī Zanei Lūsei svarīgas ir detaļas. Gleznas ir kā ainas, kas izrautas no kāda garāka stāsta vai nelielas animācijas filmiņas. Katrs skatītājs pats var piedomāt šī stāsta sākumu vai beigas. Lai gan gleznu personāži bieži atgādina pasaku tēlus, tā tomēr nav pasaka, bet reālā dzīve, kuru mēs dzīvojam. Parādīta ironiski, kariķēti, bet ļoti dzīvīgi. «Mēs varam pasauli salikt pa plauktiem. Bet reizēm dzīvais šķiet tik nedzīvs, melnais tik balts un baltais tik melns... Reizēm dzīvnieki mēdz būt kā cilvēki un cilvēki kā dzīvnieki. Tas var raisīt skumjas vai radīt prieku. Es vēroju un cenšos priecāties. Katru dienu no jauna. Un «pa savam»,» saka Z. Lūse.

Galerijas direktors Uldis Čamans saka, ka sagatavošanās darbi šai izstādei bijuši vairāku gadu garumā. Atsevišķi šo mākslinieku darbi bijuši skatāmi Lielajās vasaras izstādēs un citās grupu izstādēs, bet tik lielā skaitā galerijā apskatāmi pirmo reizi. Mākslinieki ir pieprasīti, un nav viegli sarīkot tik vērienīgu izstādi, tomēr abi bijuši ļoti atsaucīgi. Daudzi no izstādītajiem darbiem ir radīti šogad. Arī pirmās skatītāju atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Šī nav tā izstāde, kurai ātri var izskriet cauri. Te ir ko skatīt, pētīt un domāt. «Lai gan daļa darbu gleznoti tumšos toņos, no tiem staro gaišums. Autoru cilvēcīgā esamība iedarbojas no katra gleznas kvadrātcentimetra, rada pārdzīvojumu, nostalģiju, pozitīvas emocijas. Viss lielais tur ir vienkāršs, bet patiess, izdzīvots no mākslinieka iekšējās būtības,» tā U. Čamans.