Piekrastes putnu ligzdošanas laikā slēdz Gaujas grīvu

Foto: | Autors: | 2025.05.12

Lai pasargātu īpaši aizsargājamos piekrastes putnus to ligzdošanas laikā, kas ligzdas ierīko liedaga smiltīs, līdz 31. jūlijam tiek ierobežota pārvietošanās Gaujas grīvas kreisajā krastā. Iedzīvotāji un teritorijas viesi tiek aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas liedaga zonas, ļaujot putniem netraucēti izaudzināt mazuļus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vīzu noformēšana

Vīzu pakalpojumi uz dažādām pasaules valstīm! EGIPTE; TAIZEME; ĶĪNA; AAE; AZERBAIJĀNA; ARMĒNIJA; TURCIJA; UKRAINA Un uz citām valstīm! Zvaniet uz num. 28454546

AL SVETS

Grīva ir norobežota, turpat izvietotas informatīvas zīmes un stendi. Tuvāko mēnešu laikā pie Gaujas ietekas jūrā apmeklētājiem būs aizliegts pārvietoties kājām, ar velosipēdiem vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus noteiktajām gājēju takām un ceļiem. Ierobežojumi attiecas gan uz sauszemes daļu, gan pludmali Gaujas kreisajā krastā. Cilvēki pilnībā var izmantot grīvas labo krastu un kreisā krasta teritoriju ārpus nožogojumiem.

Gaujas grīva ir būtiska ligzdošanas vieta vairākām īpaši aizsargājamām putnu sugām, tostarp mazajiem zīriņiem, mazajiem ķīriem, smilšu tārtiņiem un citām piekrastes sugām. Putnu ligzdas pludmalē lielākoties ir grūti pamanāmas, un to izpostīšana, pat netīši, apdraud sugu saglabāšanos.

“Liedags ligzdojošiem putniem ir kā bērnistaba ar atvērtām durvīm – katrs cilvēks vai suns, kas netīši ieklīst šajā vidē, apdraud ne vien vienu ligzdu, bet veselas putnu populācijas nākotni. Ir putnu sugas, kas vairojas tikai šaurajā piekrastes joslā un kas antropogēnās slodzes pieauguma dēļ Latvijā vairs nespēj izligzdot. Mēs varam palīdzēt šīm sugām vien tad, ja atsevišķās, sevišķi jutīgās piekrastes vietās cilvēks respektē putnus to vistrauslākajā dzīves posmā un īsi brīdi tiem palīdz. Šāda pieeja tiek izmantota arī citās valstīs. Un pieredze rāda, ka nereti jāpaiet vairākiem gadiem, lai slodzes radītais traucējums samazinātos un putni atgrieztos,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Mazais zīriņš ir Latvijas 2024. gada putns un kritiski apdraudēta suga, jo šobrīd Latvijā ligzdo mazāk nekā 100 pāru. Mazais zīriņš ligzdu ierīko liedaga smiltīs vai oļos, turpat dēj arī olas un audzina mazuļus. Bieži vien ligzdas un dējums pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij tas paslīd garām nepamanīts. Ligzdošanas laikā putni ir ļoti jutīgi pret cilvēku un suņu radīto traucējumu, kas negatīvi ietekmē perēšanu, mazuļu audzināšanu un sugas populāciju. Tā kā liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta, sugas saglabāšanai konkrēto grīvu slēgšana ir vienīgā iespēja izdzīvot.

Agrāk Gaujas grīvā fiksēta nozīmīga mazo zīriņu kolonija, kas šajā vietā pēdējo reizi mēģināja ligzdot 2010. gadā. Diemžēl atpūtnieku skaita palielināšanās un arī bez pavadas palaistu suņu klātbūtne veicinājusi sugas izzušanu. Tikai ar sabiedrības izpratni un saudzīgu attieksmi pret dabu iespējams nodrošināt putnu sekmīgu ligzdošanu un sugu saglabāšanos nākotnē. Ja izdosies atjaunot agrāko mazo zīriņu populāciju, tai līdzās ligzdos arī citas liedagā mītošās sugas, piemēram, upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagatas.

Piekrastes putnu ligzdošanas laikā Gaujas un trīs Kurzemes grīvas tiek slēgtas jau ceturto gadu. Jau pirmajos gados varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja norobežotās grīvas teritorijas.