Redakcijas sadaļu atbalsta

20. maijs vēsturē: tiek parakstīta starptautiskā Metra konvencija

Diena vēsturē

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.05.20

Starptautiskā Metra konvencija, kas Parīzē tika parakstīta 1875. gada 20. maijā, bija svarīgs solis mēru un svaru standartizēšanā visā pasaulē. Šī konvencija nodrošināja vienotu sistēmu un veicināja precīzākus zinātniskos aprēķinus un tehnoloģisko attīstību. Sākotnēji metrs tika definēts ar fizisku standartu – platīna-irīdija stieni, bet vēlāk tā definīcija tika balstīta uz gaismas ātrumu vakuumā, kas ir daudz precīzāks.

Mūsdienu pasaulē gan zinātnē, gan tehnoloģiju jomā, gan ar zināmiem izņēmumiem arī starptautiskajā tirdzniecībā tiek izmantota Starptautiskā mērvienību sistēma SI (franču Système International d’Unités). Pieminot izņēmumus šīs sistēmas lietošanā komercijā, jāatceras, ka naftas cenas un apjomus starptautiskajā tirdzniecībā joprojām mēra mucās jeb barelos.

Šobrīd plaši lietotās Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatu veido septiņas mērvienības, kuras definē ar septiņu fundamentālu fizikas konstanšu vērtībām:

- laika mērvienība sekunde, ko definē ar cēzija atoma izstarotā elektromagnētiskā viļņa frekvenci;

- garuma mērvienība metrs, kuru definē gaismas ātrums;

- masas mērvienība kilograms, ko definē ar Planka konstanti;

- strāvas stipruma mērvienība, kuru definē ar elektrona elektriskā lādiņa palīdzību;

- temperatūras mērvienība Kelvina grāds, kuru definē ar Bolcmaņa konstantes palīdzību;

- vielas daudzums mols, kuru definē ar Avogadro skaitļa palīdzību;

- starojuma intensitātes mērvienība kandela, ko definē ar konstanti, kas raksturo monohromatiska starojuma ar frekvenci 540 x 1012 Hz efektivitāti.

Avots: BalticTravelnews.com/copilot.microsoft.com