Aivars Mackevičs: pašvaldību vēlēšanu rezultāti tūrisma biznesu būtiski neietekmēs

Foto: Pixabay.com | Autors: Aivars Mackevičs | 2025.06.08

Mana personiskā uzmanība pašvaldību vēlēšanu kontekstā vislielākā vērība tikai veltīta Rīgai un Latgalei, īpaši akcentējot dzimto Krāslavas novadu.

Protams, ka vislielāko vilšanos 2025. gada pašvaldību vēlēšanās man sagādāja partijas «Stabilitāte» vadoņa Rosļikova iznāciens Saeimas tribīnē vēlēšanu priekšvakarā, kas tiešā un nepieklājīgā veidā aizskāra mūsu valsts pamatvērtības. Vienlaikus priecājos par šīs partijas vājajiem rezultātiem, kas apliecina par mūsu pilsoniskas sabiedrības viedumu. Es ļoti ceru, ka Latvijas tūrismā biznesā šīs partijas idejas netiek atbalstītas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sezonas ķēriens outlet ciemata veikalos

Laiks doties uz outlet ciematu - neatkarīgi no tā, vai lūkojies pēc perfektām kurpēm vai ideālas vasaras kleitas.

ViaJurmala

Pašvaldību vēlēšanas tiešā veidā ietekmē tūrisma biznesu, jo Latvijā tūrisms tiek attīstīts visā valsts teritorijā. 2024.gadā naktsmītnes pārdeva 4,7 miljonus naktis vietējiem un ārvalstu tūristiem, kas ir tikai par 7,4% vairāk nekā 2023. gadā. Pagājušā gadā ārvalstu tūristus visbiežāk varēja sastapt Rīgā - 71,5%, Jūrmalā - 8,4%, Mārupes novadā - 3,3%, Liepājā - 3,0%, Siguldas novadā - 1,7% un Ventspilī - 1,4%. Tās ir tās svarīgākās pašvaldības, kas lielā vairumā piesaista ārvalstu ceļotājus.  

Esošie pašvaldību vēlēšanu rezultāti varētu ietekmēt tūrisma biznesu Latvijā vairākos veidos:
• Investīcijas infrastruktūrā – Jaunās pašvaldību vadības prioritātes var ietekmēt finansējumu ceļu, sabiedriskā transporta un tūrisma objektu attīstībai.
• Kultūras un pasākumu politika – Vietējās pašvaldības var mainīt pieeju festivāliem, koncertiem un citiem pasākumiem, kas piesaista tūristus.
• Tūrisma mārketings – Jaunās domes var pieņemt lēmumus par tūrisma veicināšanas kampaņām, kas var palielināt ārvalstu un vietējo ceļotāju skaitu.
• Vides un ilgtspējas politika – Ja pašvaldības vairāk koncentrēsies uz zaļo politiku, tas var veicināt ekotūrismu un dabas aizsardzības iniciatīvas. Latviešu vēsturisko zemju likuma ietvaros vietējās pašvaldības varētu lielāku uzmanību veltīt latgaļu, lībiešu, sēļu un citu kultūrvides objektu attīstībai, kas akcentētu reģionālās atšķirības un tūristu interesi.

Rīga.
No esošās pieredzes ar partiju «Jaunā Vienotība» valstī un Rīgā ir konstatēts, ka šai partijai tūrisma bizness nekad nav interesējis un visos laikos tūrisma bizness ir bijis ''pabērna'' lomā. Zināms, ka vislielākās problēmas pēc 2020. gada tūrisma jomā ir tieši Rīgai, tāpēc politisko spēku pārbīdes galvaspilsētā var dod cerību, ka tūrisma attīstībai tiks pievērsta lielāka uzmanība. Taču tas ir lielā mērā atkarīgs no Latvijas tūrisma asociāciju aktivitātes, tāpēc tūrisma biznesa līderiem jau tuvākajā laikā ir jāpārskata uzvaras partiju dotie solījumi priekšvēlēšanu periodā un jādodas ciemos pie partiju līderiem ar saimnieciskiem priekšlikumiem, lai Rīgā atkal atdzimtu tūrisma bizness, piesaistot vietējās un starptautiskas investīcijas.

Latgale.
Krāslavas novada vēlēšanu rezultāti manā skatījuma liecina, ka nekādas īpašas pārmaiņas nav gaidāmas. Proti, tūrisms novadā attīstīsies esošo prioritāšu kontekstā, kur novada lielākā tūrisma problēma ir vairāk saistīta ar ģeopolitiku (robežpārkāpēji no Baltkrievijas puses) un tālo attālumu no Rīgas un citiem tūrisma avottirgiem. Ne tikai Krāslavai, bet arī visam Latgales reģionam ir nepieciešama moderna un droša ātrgaitas autostrāde Rēzekne – Daugavpils – Rīga.

Uz Latvijas otro lielāko pilsētu Daugavpili pretendē arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kura piedāvā jau tagad ērtāku auto satiksmi un labākas darba iespējas. Daudzi daugavpilieši ārvalstu čartera lidojumos izmanto Lietuvas tūroperatoru piedāvājumus un Viļņas lidostu, tāpēc Rīgai un Daugavpilij jau tuvākā nākotnē ir jāstrādā pie mobilitātes risinājumiem, lai attālums starp divām lielākajām Latvijas pilsētām būtiski samazinās laika un ērtību ziņā. 

Daugavpils un Rēzeknes tūrisma bizness turpmākos 4 gadus būs zaudētājs, jo būs jādzīvo un jāattīstās pārsvarā uz pašu resursiem, jo pēc iepriekšējo gadu pieredzes ir zināms, ka Latvijas politiskā elite pacentīsies netiešā veidā sodīt ''nepareizo partiju'' pašvaldības. Abu pilsētu tūrisma mārketingam būs īpaši jāpacenšas, lai piesaistītu papildus līdzekļus no valsts kases.

Par balsošanu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai būtu jāatkāpjas, jo saistībā ar balsu skaitīšanas fiasko ir radīts tiešs apdraudējums valstiskām pamatvērtībām. Daudziem latgaliešiem ir lielas pretenzijas par esošo pašvaldību vēlēšanu kārtību... vai tiešām valsts galvaspilsētā bija grūti ierīkot atsevišķu vēlēšanas iecirkni, kur visu Latvijas novadu vēlētāji varētu nobalsot par savu novadu, nebraucot uz dzimto iecirkni. Darba mobilitāte, ģimenes budžets un citi faktori ietekmē katra balsotāji izvēli, doties 600 km lielā ceļojumā (Rīga - Krāslava - Rīga) vai tomēr ne. Personīgi pazīstu divus jaunus latgaliešus, kuri atrodas darba komandējumā Liepājā uz 4 mēnešiem un brauciens uz Augšdaugavas novadu tiem izmaksātu ne tikai laiku, bet arī naudu. Rīga ģeogrāfiski atrodas Latvijas centrā, kuru varētu izmantot kā kompromisu, lai vēlētajiem dažu iemeslu dēļ nebūtu jādodas cauri visai Latvijai. Labākais variants, protams, būtu elektroniskā balsošana.

Vasaras tūrisma sezona ir sākusies pilnā apmērā un tas nozīmē, lai burās ir vējš!