Latviešu ceļotāju izvēle: drošība vai biļešu cena?

Laima Kristapsone | 2025.06.28

Plānojot vasaras atpūtu, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēli balsta uz praktiskiem apsvērumiem, nevis tikai skaistiem skatiem un izklaides iespējām. Kā liecina If Apdrošināšanas aptauja, šovasar plāno ceļot teju puse (49 %) latviešu un trešdaļa no viņiem ir ieplānojuši doties arī tālāk par Eiropu. Kā pašu būtiskāko kritēriju respondenti ceļojuma galamērķa izvēlei atzīmējuši biļešu cenu izmaksas, kam seko galamērķa drošība, gan ceļojot grupā, gan vienatnē, bet vismazāk būtiska ir medicīnas pakalpojumu pieejamība.

Baltijas iedzīvotāju plāni atšķiras

Raksts turpinās pēc reklāmas

“Zeimuļs” – arhitektūras brīnums Rēzeknē!

Iepazīsti futūristisku arhitektūras brīnumu Latgalē – “Zeimuļs” ar zaļajiem jumtiem un torņiem kā divi milzu zīmuļi! + Aizraujošs skats no pilskalna!

Rēzeknes pilsētas TIC

Salīdzinot ceļotāju plānus Baltijā, secināts, ka Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji šovasar vislabprātāk dosies uz Eiropas valstīm (49 %), savukārt Igaunijas iedzīvotāju vidū tādu ir 43 %. Vairāk nekā trešdaļa no latviešiem (17 %) ir ieplānojuši ceļojumu tālāk par Eiropu, līdzīgi plāni ir arī lietuviešiem (18 %), bet mazāka interese par atpūtas iespējām ārpus Eiropas ir igauņiem (14 %). Igaunijas  iedzīvotāji visaktīvāk plāno iekšzemes tūrismu – 14 % respondentu norādīja, ka vēlas iepazīt un apceļot savu valsti, savukārt Lietuvas iedzīvotāju vidū tādu ir 13 %, bet Latvijā – 10 %.

Drošība – prioritāte ceļojuma galamērķī

Aptauja par Baltijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem arī atklāj, ka vasaras ārzemju galamērķu izvēlē vislielākā nozīme tiek piešķirta ceļojuma biļešu iegādes cenai – tā norāda 79 % Igaunijas un 77 % Lietuvas respondentu, bet vismazāk nozīmīga biļešu cena ir latviešiem (69 %). Vienlaikus cenu politiku pašā galamērķī kā svarīgu aspektu atzīmē 57 % latviešu un 48 % igauņu respondentu, savukārt mazāka interese par to, kādas ir cenas izvēlētajā galamērķī, ir 44 % lietuviešu.

Starp Baltijas valstīm Igaunijas respondenti (60 %) ir visvairāk norādījuši drošību kā būtisku konkrētajā valstī, tad seko lietuvieši (56 %) un latvieši (53 %), un papildus tam 31 % latviešu un 30 % igauņu uzsvēruši personīgās drošības nozīmi, ceļojot vienatnē, bet lietuviešiem tas ir vismazāk svarīgi, jo tā noradījuši vien 19 % respondentu.  
Saskaņā ar Global Peace Index 2024 par drošākajām valstīm pasaulē atzītas: Islande, Dānija, Īrija, Jaunzēlande, Austrija, Singapūra, Portugāle, Slovēnija, Japāna un Šveice. Šīs valstis izceļas ar zemu noziedzības līmeni, politisko stabilitāti, augstu sabiedrisko kārtību un labu sociālo infrastruktūru.

If Ceļojumu apdrošināšanas produkta vadītāja Inga Draule atzīmē: “Lai cik drošs būtu izvēlētais galamērķis, mūsu ceļojumu apdrošināšanas pieredze liecina, ka arī šajās valstīs iespējamas dažādas personīgo mantu (tālruņu un klēpjdatoru) zādzības un nepatīkami starpgadījumi. Tāpēc aicinām ceļotājus vienmēr būt modriem – rūpīgi pieskatīt savas personīgās mantas, gan apskatot dažādus tūrisma objektus, gan atstājot tās automašīnā, jo arī no to bagāžniekiem garnadži pamanās nozagt lietas. Tāpat, īpaši ceļojot vienatnē, ir jānodrošina, lai tuviniekiem vienmēr būtu zināma tava atrašanās vieta.”

Kādās pasaules valstīs ir dārgākie medicīniskie pakalpojumi?

Ceļojuma galamērķī visvairāk kā nozīmīgu uzskata medicīnisko pakalpojumu pieejamību igauņi (22 %), tad seko Lietuvas iedzīvotāji (20 %), bet vismazākā interese par medicīnas pakalpojumu pieejamību ir latviešiem (16 %). “Šis ir patiešām būtisks aspekts, par ko aizdomāties ceļotājiem. Medicīniskā limita apmērs ceļojumu apdrošināšanas polisē nav tikai formalitāte – tas ir būtisks drošības spilvens ārvalstīs. Neparedzētas veselības problēmas vai nelaimes gadījumi var radīt ievērojamus ārstēšanās izdevumus, it īpaši tādās valstīs kā ASV, Kanāda, Ēģipte, Japāna, Šveice vai Singapūra, kur medicīniskie pakalpojumi ir vieni no dārgākajiem pasaulē. Piemēram, vienas dienas uzturēšanās slimnīcā ASV var izmaksāt vairākus tūkstošus dolāru. Tāpēc pārdomāts un augstākais iespējamais medicīniskais limits var būt izšķirošs, lai izvairītos no finansiāla sloga un nodrošinātu savlaicīgu palīdzību kritiskā brīdī,” uzsver I. Draule.