Esam ciemos pie īsta latgaļu alus meistara Daiņa Rakstiņa, kurš pārstāv mājas alus zīmolu «Kolnasāta»

Aivars Mackevičs | 2025.06.19

BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs: manā bērnībā (pēc 1970.gada) kāzas, Jāņos un citas svinības Latgalē nebija iedomājamas bez mājas alus brūvēšanas. Tas tika transportēts alus mucās vai alumīnija kannās un glabāts pagrabos, jo tajā laikā ledusskapju bija maz un pēc tilpuma tie bija arī mazi. Karstās vasarās pagrabos tika ievests ledus, kurš līdz jūlija beigām no ziemas laikiem tika glabāts zem kūdras kārtas. Bērnībā mani tas ļoti pārsteidza, ka karstā vasaras dienā no kūdras var izrakt aukstus ledus klučus, kurus tad nogādāja uz paredzēto svinību pagrabu. Alus tika uzmanīts kā acuraugs, kur mājas saimnieks ik pa brīdim nogaršoja, lai pārbaudītu tā kvalitātes īpašības. Atvestais ledus uzturēja aukstu pagrabu vismaz 3-5 dienas, kuru izmantoja ne tikai alus glabāšanai, bet arī svētku mielasta ēdieniem.

Kāzās, kad visi pieaugušie bija deju ritmos, bērni no galda apakšas zaga pusizdzertās alus glāzes un slepeni malkoja alu. Neviens no bērniem nekad nebija piedzēries, jo tā abnormālā skraidīšana neļāva noreibt, bet tieši otrādi - visas rotaļas bija ar milzīgu enerģijas devu. Vecmāmiņas mazbērniem stāstīja, ka tā ir velna dzira, kas liek latgaļiem kauties vai arī nodzerties. Principā katrs Latgales bērns saprata, ka tas ir rūgteni salds un vienlaicīgi grēcīgs dzēriens. Katram mājas alus meistaram bija sava kvalitātes latiņa, tāpēc svinībās bija jāuzmanās, lai pēc 2-3 alus kausiem neesi zem galda. Jāteic, ka manā bērnībā gandrīz katrs padzīvojis latgalietis prata (kaut vai teorētiski) brūvēt mājas alu un cept rudzu maizi. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pirmo reizi Ventspilī

Šovasar, no 6. līdz 11. jūlijam, Ventspilī pirmo reizi norisināsies piejūras garšu konkurss “Zivju zupas mēriņš”.

Ventspils TIC

Šobrīd Latgales mājas alus brūvēšana ir tikai retās lauku saimniecībās, bet publiskā piedāvājumā ir palikuši tikai daži Latgales alus meistari, kuri piedāvā mājas alu pēc vecajām receptēm. Latgalē mājas alus darīšana nav tikai dzēriena radīšana — tā ir dzīva kultūras tradīcija, kas gadsimtiem ilgi nodota no paaudzes paaudzē. Tradicionāli alus tiek brūvēts koka kublos, izmantojot pašu kaltētu iesalu, kas žāvēts melnajā pirtī. Apiņi tiek pievienoti ne tikai garšai, bet arī kā dabisks konservants. Atšķirībā no industriālās ražošanas, Latgalē alus bieži tiek vārīts uz malkas plīts, kas piešķir tam īpašu aromātu un raksturu. Mājas alus ir bijis neatņemama daļa no svētkiem un godiem. Tautasdziesmās bieži apdziedāts “miestiņš”, un daudzi vēl atceras dziesmas, kas tika dziedātas alus brūvēšanas laikā.

Pēc garšas Latgales mājas alus diezgan būtiski atšķiras no mums pierastā rūpnieciskā alus, tāpēc es no savas puses ieteiktu svinības nejaukt abus alus kopā, bet pieturēties pie viena zīmola. Ja tas nav iespējams, tad ieteiktu svinības sākt ar Latgales mājas alu, lai to izgaršotu un iemīlētu kā vienu vienīgo! 

Skatiet foto reportāžu no «Kolnasāta» - 15 bildes.

Latgalē ir īpaša mājas alus darītava ar nosaukumu «Kolnasāta» (latviski ''kalna sēta''), kas atrodas Bērzpilī, Balvu novadā. To vada Dainis Rakstiņš — īsts latgaliešu saimnieks un alus darīšanas patriots, kurš brūvē alu pēc senču receptēm, izmantojot paša audzētus miežus, kaltētus melnajā pirtī, un brūvēšanas process notiek koka traukos uz malkas plīts.

Apmeklētājiem tiek piedāvātas ekskursijas, kur var iepazīt alus darīšanas procesu, nogaršot brūvējumu un pat baudīt lauku zupu pie ugunskura. Tā ir ne tikai alus darītava, bet arī kultūras un kulinārā mantojuma pieredze. Mājas alus darītava «Kolnasāta» ir Latgales kulinārais mantojums.

Vairāk informācijas: www.latgale.travel