Skaidrā nauda vairs nav tik anonīma, kā tiek uzskatīts

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.07.09

Skaidrā nauda vairs nav tik anonīma, kā uzskatīts, lai arī ilgstoši uzskatīta par diskrētu norēķinu veidu, skaidrā nauda kļūst arvien vieglāk izsekojama, pateicoties modernām tehnoloģijām un centralizētām datubāzēm.

Kā tas notiek?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Liepājas Rudens restorānu nedēļa

No 10. līdz 19. oktobrim pilsētas restorāni aicina uz gardēžu svinībām – Liepājas Restorānu nedēļu!

Liepājas reģiona TIB

1) Mūsdienu naudas automāti (biļešu, dzērienu un uzkodu, auto stāvvietas u.c.) ir aprīkoti ar augstas precizitātes skeneriem, kas ne tikai pārbauda banknotes autentiskumu, bet arī nolasa to sērijas numurus.

2) Šie banknošu numuri tiek reģistrēti un glabāti, bieži vien caur naudas pārvadātāju firmām.

3) Specializēti uzņēmumi piedāvā policijai un izmeklētājiem piekļuvi šiem datiem, lai palīdzētu risināt noziegumus, piemēram, naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu.

Personām, kuras norēķinās ar skaidru naudu, rodas privātuma riski, jo naudas banknošu numuri tiek saistīti ar laiku un vietu, tādējādi atklājot jutīgus personas ieradumus, piemēram, pirkumiem saistībā ar veselību vai reliģiju. Ķīnā un Dienvidāfrikā jau tagad sistemātiski izseko skaidro naudu. Arī Vācijā šīs metodes tiek izmantotas policijas darbā, īpaši sarežģītos kriminālprocesos.

Lai arī skaidras naudas izmantošana joprojām ir populāra, tās absolūtās anonimitātes ideja vairs nav pilnībā aktuāla. Tehniskā infrastruktūra aizkulisēs spēj fiksēt un analizēt banknošu ceļu, kas maina mūsu priekšstatu par „neredzamu naudu”.

Latvijā skaidras naudas anonimitāte tiek pakāpeniski ierobežota, taču tā joprojām ir plaši izmantota un aizsargāta maksājumu forma. No 2025. gada plānots, ka skaidras naudas iemaksas virs 750 € un izmaksas virs 1500 € tiks automātiski ziņotas Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Darījumi Latvijā skaidrā naudā nedrīkst pārsniegt 7200 €, neatkarīgi no tā, vai tie notiek vienā vai vairākās operācijās. 

Latvijā skaidra nauda ir būtiska reģionos un lauku teritorijās, kur digitālā infrastruktūra ir ierobežota. Latvijas robeža ar agresīvo Krieviju un Baltkrieviju, proti, ģeopolitiskā situācija liek nopietni domāt par finanšu pieejamību krīzes apstākļos.