Redakcijas sadaļu atbalsta

Krākšana un miega apnoja: vairāk nekā tikai nakts troksnis

Aktīvs & Veselīgs

Foto: Pixabay.com | Autors: Dr. Ruslans Mihailovskis | 2025.08.31

Krākšana bieži tiek uztverta kā nekaitīgs miega traucējums vai pat komiska parādība, taču tā var būt nopietnas veselības problēmas — obstruktīvas miega apnojas (OMA) — agrīna pazīme. Vairāk par šo stāsta "Republikas laukuma klīnikas" Dr. Ruslans Mihailovskis.

Kas izraisa krākšanu?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ostrovas putnu vērošanas tornis

Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis, no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri un apkārtnes paugurainā ainava.

TAKA

Krākšana rodas, kad gaisa plūsma caur augšējiem elpceļiem kļūst traucēta, parasti mīksto audu vibrācijas dēļ. Miega laikā muskuļi ap rīkli atslābst, un tādas struktūras kā mēle, aukslējas un mandeles var daļēji nosprostot elpceļus. Tas izraisa turbulentu gaisa plūsmu, kas rada raksturīgo skaņu.

Kad krākšana kļūst bīstama?

Ja krākšana ir skaļa, regulāra un to pavada elpošanas pauzes miega laikā, iespējams, ir attīstījusies obstruktīva miega apnoja — stāvoklis, kurā elpceļi miega laikā atkārtoti sabrūk, izraisot īslaicīgu elpošanas apstāšanos (≥10 sekundes).

Obstruktīva miega apnoja (OMA): kluss apdraudējums

OMA ir bieži sastopams, bet nepietiekami diagnosticēts miega traucējums, kas ietekmē gan miega kvalitāti, gan vispārējo veselību. Saskaņā ar zinātniskiem datiem, pasaulē ar OMA varētu slimot vairāk nekā 900 miljoni cilvēku.

Kā OMA ietekmē organismu?

Skābekļa līmeņa kritums asinīs izraisa smadzeņu aktivizāciju, kas pārtrauc miega ciklu.

Simptomi: rīta galvassāpes, dienas miegainība, koncentrēšanās grūtības, “smadzeņu migla”, aizkaitināmība.

Fizioloģiskās sekas: paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi, vielmaiņas traucējumi, depresija.

Bērniem OMA var izpausties atšķirīgi:

Hiperaktivitāte, uzvedības traucējumi, mācību grūtības.

Nakts svīšana, bieža pamošanās, nemierīgs miegs.

Kad meklēt palīdzību?

Ja novēro šādus simptomus:

Skaļa, neregulāra krākšana.

Elpošanas pauzes miega laikā (novēro partneris).

Pastāvīgs nogurums, pat pēc šķietami pietiekama miega.

Rīta galvassāpes vai sausa mute.

Tad ir vērts veikt miega izmeklējumus (poligrāfiju) un konsultēties ar miega speciālistu.

Nobeigumā

Krākšana nav tikai skaņa — tā var būt signāls par nopietnu veselības traucējumu. Agrīna diagnostika un ārstēšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un novērst nopietnas komplikācijas. Ja tev vai tavam tuviniekam ir aizdomas par miega apnoju, neatliek — rīkojies.

Avots: Republikaslaukumaklinika.lv

Piedāvājumi 31.08.2025