Vai mums tiešām vajag tik lielus auto?

Foto: Velocita.lv | Autors: Velocita.lv | 2025.07.22

Palielinoties personīgo auto skaitam Baltijas valstu lielākajās pilsētās, kaitinošie sastrēgumi un nemitīgie stāvvietu meklējumi ir kļuvuši par neizbēgamu pilsētas dzīves sastāvdaļu. Lai gan iedzīvotāji tiek mudināti izmantot sabiedrisko transportu vai alternatīvus mobilitātes risinājumus, gan Rīgā, gan Viļņā galvenais transporta veids joprojām ir personīgais automobilis. Tādēļ rodas jautājums – vai kompaktākas automašīnas varētu kaut daļēji atrisināt piesārņojuma un autostāvvietu problēmas? Vai autovadītāji mūsu reģionā būtu gatavi pāriet uz kompaktākiem modeļiem. Un kas viņus motivētu to darīt?

Viens no populārākajiem segmentiem Eiropā

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ingemāras Treijas gleznu izstāde

1. augustā Liepājas muzejā atklās Ingemāras Treijas gleznu izstādi "Liepājas elpa mini portretos".

Liepājas reģiona TIB

Starp populārākajiem jaunajiem automobiļiem, kas pērn pārdoti Eiropas Savienībā, ir tādi mazie pilsētas hečbeki kā Dacia Sandero, Renault Clio, Peugeot 208 un Toyota Yaris. Turklāt eiropiešu paradums izvēlēties mazus automobiļus, kas ir draudzīgi naudas makam un vieglāk lietojami vēturisko pilsētu sastrēgumos, nav mainījies jau gadu desmitiem.

Tas rada jautājumu, vai mazie pilsētas hečbeki, piemēram, Hyundai i20, Škoda Fabia un Fiat Panda, spēj nodrošināt komfortu, drošību un tehnoloģiskās priekšrocības, kādas raksturīgas mūsu reģionā populāriem lielāka izmēra un bieži vien lietotiem auto.

Žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors Guntars Pulss norāda, ka tā dēvētie B segmenta automobiļi Latvijā nekad nav bijuši populāri, jo priekšroka mūsu tirgū tiek dota izmēros lielākiem modeļiem. Tiesa, viņš nenoliedz, ka liela daļa pircēju izvēlas arī mazākus automobiļus, jo tiem ir pievilcīgāka cena.

"Viņi salīdzina B segmenta hečbekus ar Volkswagen Golf, Peugeot 308 vai Honda Civic, izvērtē savas reālās vajadzības un saprot, ka pilnīgi pietiek ar nedaudz mazāku auto," komentē žurnālists.

Jūnija sākumā jaunā Golf cena Latvijā bija no 24 388 eiro, Peugeot 308 – no 28 400 eiro, bet Honda Civic – no 35 290 eiro. Savukārt B segmenta pārstāvji bija ievērojami lētāki: Peugeot 208 bija pieejams par 19 700 eiro, bet Hyundai i20 – jau par 16 990 eiro.

Tehnoloģiski moderns un ērts

Guntara Pulsa ieskatā mūsu pilsētas vēl nav tik pārslogotas, lai būtu kritiski svarīgi izvēlēties mazās klases transportlīdzekļus, taču ir virkne praktisku iemeslu, kāpēc tie spēj piesaistīt pircējus.

"Viens no argumentiem ir cena. Otrs – šie modeļi ir piemēroti ne tikai braukšanai pilsētā, bet arī lauku reģionos. Trešais – tiem bieži vien ir diezgan bagātīgs augsta līmeņa aprīkojums. Ja iepriekšminētajam pievieno arī degvielas ekonomiju, šī segmenta modeļi kļūst par racionālu izvēli tiem, kuri pārsvarā pārvietojas vienatnē vai divatā. Vēl labāk, ja pārsvarā braucat pilsētā, bet retāk garos ceļojumos," skaidro ilggadējais konkursa "Latvijas Gada auto" žūrijas eksperts.

Viens no uzmanības vērtiem B segmenta automobiļiem ir Hyundai i20. Tā 4,06 metrus garā virsbūve un 5,2 metru pagrieziena rādiuss nodrošina krietni vieglāku manevrēšanu pilsētas satiksmē nekā lielāki automobiļi. Turklāt tam jau bāzes versijā ir iespaidīgs, segmentam neraksturīgi dāsns aprīkojums – 10,25 collu centrālais skārienekrāns, reāllaika navigācijas sistēma, apsildāms stūres rats un apsildāmi priekšējie sēdekļi.

Tāpat Hyundai i20 bāzes komplektācijā ietilpst frontālās sadursmes novēršanas sistēma ar citu automašīnu, gājēju un velosipēdistu noteikšanu, joslas saglabāšanas palīgsistēma, vadītāja uzmanības monitorings un tālo gaismu asistents.

Tikām mazās klases Peugeot 208 ikvienam pircējam piedāvā vismaz automātisko klimata kontroli, 10 collu displeju un LED priekšējos lukturus, bet Škoda Fabia pēc izvēles var aprīkot ar sensoru sistēmu, kas atpazīst transportlīdzekļus, kuri tuvojas līdz pat 70 metru attālumā no aizmugures vai vadītāja neredzamajā zonā.

Domājams šis uzskaitījums skaidri parāda ražotāju spēju nodrošināt augstu komforta līmeni pat šādos automobiļos. Un arī drošības un palīgsistēmu ziņā minētie modeļi ir līdzvērtīgi lielākas klases automobiļiem.

Vai klasiskie mazās klases auto spēs izturēt elektromobiļu radīto spiedienu?

Runājot par B segmenta automobiļiem, svarīgs ir vēl viens jautājums – vai tradicionālie pilsētas automobiļi izturēs spiedienu no popularitāti gūstošajiem mazajiem elektroauto? Piemēram, Peugeot 208 ir elektriskā versija, kas maksā dārgāk nekā tās iekšdedzes ekvivalents, bet nodrošina bezemisiju mobilitāti. Un Renault ir laidis klajā pilnībā elektrisku Renault 5 E-Tech, kam drīzumā pievienosies Renault 4 E-Tech.

Arī Hyundai piedāvā līdzīgas izvēles iespējas. Dienvidkorejas zīmols savu modeļu klāstu nesen papildināja ar elektrisko Inster, kas paredzēts lietošanai pilsētās, bet i20 hečbekam saglabāja iekšdedzes dzinējus, piedziņas sistēmu klāstu papildinot ar 48 V vieglā hibrīda sistēmu. Tā ievērojami palielina veiktspēju, bet vienlaikus samazina CO₂ emisijas un degvielas patēriņu līdz pat 4%.

Viens no galvenajiem kritērijiem, kas pircējiem liek apsvērt elektroauto iegādi, ir lēta un ērti pieejama uzlāde. Tādēļ Pulss uzskata, ka autobraucēji iekšdedzes dzinējus izvēlēsies tik ilgi, kamēr dzīvojamās zonās netiks izbūvēta pietiekami plaša uzlādes infrastruktūra. Lai arī publisko uzlādes staciju kļūst aizvien vairāk, visizdevīgākais risinājums joprojām ir uzlāde mājās. Taču daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem šāda iespēja tiek nodrošināta ārkārtīgi reti.

"Piepilsētu iedzīvotāji parasti izvēlas nedaudz lielākus transportlīdzekļus. Mazie elektriskie auto būtu pievilcīgāka izvēle pilsētu iemītniekiem, taču būtiska loma šeit ir uzlādes infrastruktūrai," norāda Pulss.

Šie piemēri lieliski parāda, ka tradicionālo B segmenta hečbeku priekšrocības nav tikai nelieli izmēri un viegla manevrēšana pilsētā. Mūsdienās tie piedāvā arī daudzas ērtības un tehnoloģiskos jauninājumus, kas kādreiz bija raksturīgi tikai lielākiem transportlīdzekļiem. Tas nozīmē, ka šie modeļi var kļūt par optimālu izvēli gan pilsētās dzīvojošajiem, gan piepilsētu iemītniekiem, kuri prot novērtēt līdzsvaru starp cenu un ieguvumu.