Zanda Krūma: Vai mākslīgais intelekts prot brūvēt alu?

Annija Tauriņa | 2025.07.29

Alus darīšana mūsdienās vairs nav tikai stāsts par garšu un tradīcijām – gan ražotāji, gan patērētāji aizvien lielāku uzmanību pievērš dažādiem procesa posmiem un viens faktoriem, kas tiek īpaši novērtēts, ir ilgtspēja. Ūdens un enerģijas patēriņš, iepakojuma izvēle, izejvielu izcelsme un blakusproduktu pārstrāde – šie jautājumi vairs nav tikai stratēģiski, bet arī praktiski. Vienlaikus mainās arī patērētāju uzvedība, un pieaug interese par produktiem ar skaidru vides un sociālo atbildību. Tāpat nozari ietekmē arī mākslīgais intelekts – no resursu patēriņa un loģistikas līdz pat iepakojumam. Viedokli pauž Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore, vadošā pētniece, Dr. sc. ing. Zanda Krūma.
 
Gudrā alus darīšana - enerģija, ūdens un digitalizācija
 
Šobrīd alus darīšanas tehnoloģijās ir aktuāla ilgtspējas un energoefektivitātes integrēšana. Ražotājiem ir svarīgi domāt par atkārtotu siltumenerģijas izmantošanu, iekārtu efektivitātes uzlabošanu un ūdens attīrīšanas risinājumiem, lai alus darīšanas process kļūtu gan ekonomiski izdevīgāks, gan ilgtspējīgāks. Tāpat kā citās nozarēs, arī alus ražošanā šobrīd ir aktuāla digitalizācija. Dažādos alus darīšanas posmos iekārtās tiek izmantoti sensori, kas ar mākslīgo intelektu palīdz identificēt un analizēt problēmas, piemēram, ievērojamu enerģijas zudumu atsevišķos posmos vai pārmērīgu ūdens patēriņu, ļaujot pēc tam optimizēt resursu izmantošanu un pielāgot to padevi. Ražotāji ir atraduši dažādas iespējas, piemēram, “Mežpils alus” savāc un atkārtoti izmanto tvertņu skalošanai to ūdens tvaika kondensātu, kas rodas vārīšanas procesā.
 
No blakusproduktiem līdz ilgtspējīgiem risinājumiem
 
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē specializējamies tehnoloģiskajos risinājumos, veicam dažādus pētījumus par alus tehnoloģiju optimizēšanu un kopā ar ražotājiem strādājam arī pie jaunu produktu attīstības. Pašlaik norisinās projekts “GreenAgroRes - Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai” - tā ir valsts pētījumu programma, kurā tiek risinātas nozarei svarīgas problēmas. Kā viens no darba uzdevumiem šobrīd tiek pētīta iespēja izmantot alus ražošanas galveno blakusproduktu – drabiņas, iesaistot alus ražotājus un Latvijas Alus darītāju savienību. Drabiņas ir bagātas ar olbaltumvielām, tādēļ tiek meklēti risinājumi, kā šo masu izmantot vērtīgu pārtikas izejvielu  - proteīnu koncentrātu gatavošanai, kas tālāk var tikt izmantots dažādos produktos, piemēram, olbaltumvielu kokteiļos. Drabiņās esošās šķiedrvielas veicina gremošanu, palīdz uzturēt sāta sajūtu un uzlabo zarnu darbību, kā arī veicina labvēlīgo zarnu baktēriju, piemēram, Bifidobacterium un Lactobacillus, attīstību, kā arī varētu kalpot par izejvielu arī tehniskiem risinājumiem, tostarp biodegradējamu materiālu izgatavošanai. Protams, ir izaicinājumi - drabiņu sastāva variācija, ātra bojāšanās, kā arī nepieciešami ieguldījumi tehnoloģijās. Mērķis ir atrast pēc iespējas ilgtspējīgāku risinājumu.
 
Lai izejvielas audzētu Latvijā, jāpielāgo šķirnes
 
Ilgtspēja ir arī Latvijā audzētu izejvielu izmantošana alus ražošanas procesos un tā bieži ir atkarīga no ekonomiskās situācijas un ražošanas apjoma. Pie mums audzē alus miežus, un ir pieejams arī Latvijā ražots iesals. Apiņiem Latvijā nav tik piemēroti klimatiskie apstākļi, līdz ar to neveidojas pietiekami daudz rūgtvielas, mazāk izteikts aromāts, līdz ar to mazāks iznākums, kas nav ekonomiski izdevīgi. Šobrīd ir ļoti grūti konkurēt ar lieliem ražotājiem - ASV, Vācija, Čehija, arī Ķīnu,  kur ir gan piemērotie apstākļi, gan šķirnes, gan apjomi. Ja vēlamies Latvijā uzsākt ekonomiski pamatotu audzēšanu, ir jāpielāgo šķirnes. Bet tas ir ilgtermiņa jautājums, kas nav iekļauts aktualitāšu sarakstā.
 
Mākslīgā intelekta loma
 
Mākslīgais intelekts alus ražošanā tiek izmantots arvien vairāk - gan kvalitātes kontrolē, gan dažādu procesu optimizācijā, kā arī vērtējot ilgtspēju. Ilgtspējas aprēķini ir dažādi, uzsverot dažādus vidi ietekmējošus faktorus, bet, lai šo procesu optimizētu arī var palīdzēt mākslīgais intelekts. Pavisam nesen konferencē Francijā tika diskutēts, kā atrast piemērotāko metodi pārtikas ražošanas ilgtspējas aprēķināšanai un kā ietekmējošos faktorus kategorizēt. Tas ir smalks un laikietilpīgs pētniecības process. “Dzīves cikla novērtējuma” metodikā arī šobrīd izmanto dažādas mākslīgā intelekta aprēķināšanas sistēmas, lai varētu vieglāk prognozēt ilgtspēju. Būtiski ilgtspējas aspekti ir arī resursu izcelsme un transportēšanas attālums - jo tuvāk atrodas izejvielas, jo mazāks ekoloģiskais nospiedums tiek radīts.
 
Tendences patērētāju vidū un izpratne par kvalitāti
 
Tendenču ziņā Latvijas patērētājs ir klasiska produkta cienītājs, tādēļ līderu pozīcijas ieņem lager tipa alus. Protams, cilvēkiem patīk arī eksperimentēt un nogaršot nišas produktus, piemēram, skābu kviešu alu vai sajust netradicionālas apiņu notis (citruss, tropiskie augļi u.c.). Aizvien lielāka nozīme ir alus kvalitātei, kas ir arī nemainīgums starp partijām, tāpēc ražotnēs ir ieviestas kvalitātes kontrole sistēmas, kas seko līdzi visiem posmiem, un nodrošina patērētājus ar kvalitatīvu alu. Populāra tendence ir vegāni produkti, tas skar arī alus ražotājus. Brūvēšanas procesā izmantotie materiāli galvenokārt ir vegāniski, jo tipiski ražošanā netiek izmantots nekas no dzīvnieku valsts. Arvien vairāk dažādos pasākumos redzams, ka cilvēki izvēlas arī bezalkoholisko alu. Ja kādreiz šo produktu klāsts bija mazs, tagad gandrīz katram alus ražotājam ir savs bezalkoholiskā alus veids. Teju visi tiecas sekot šīm tendencēm, un tas ir labi, jo baudām alu atbildīgāk.  Pateicoties tam, ka pieejama dažāda informācija un ražotāji īsteno informatīvas akcijas, patērētāji kļūst izglītotāki.