Latvieši vasarā tērē maltītēm ārpus mājām, lietuvieši – mājoklim, igauņi – taupa

Elīna Šakirova | 2025.08.06

Baltijas valstu iedzīvotāji vasarā tērē naudu ļoti atšķirīgi – kamēr latvieši biežāk izvēlas ieturēt maltītes ārpus mājām, lietuvieši rosās ap mājokļa uzlabošanu, bet igauņi arī siltajā sezonā saglabā piesardzību naudas lietās. Tomēr visās trīs valstīs par populārāko tēriņu virzienu kļuvuši ceļojumi un izbraucieni, liecina bankas Citadele jaunākā aptauja, kas izgaismo būtiskas atšķirības gan starp valstīm, gan vecuma grupām.

Vasara Baltijas iedzīvotājiem paiet ceļojot – tā rāda bankas Citadele veiktā aptauja. Ceļojumi un izbraucieni ir biežākais tēriņu iemesls vasarā visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā tos kā galveno izdevumu iemeslu minējuši 37 % respondentu, Lietuvā – pat 40 %, bet Igaunijā nedaudz mazāk – 27 %.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ventspils gotiņas pastaigu aplikācijā

Ventspilnieki un pilsētas viesi tiek aicināti izstaigāt vai ar velosipēdu izbraukt plaukstošo Ventspili, izmantojot mobilo lietotni Walk15.

Ventspils TIC

Ceļošana dominē, taču katrā valstī ir arī citas izteiktas tēriņu prioritātes Latvijā cilvēki ir gatavi tērēt vairāk ēdienreizēm ārpus mājām nekā mūsu kaimiņvalstīs. Šo atbildi snieguši 15 % Latvijas respondentu, kamēr Igaunijā – 9 %, bet Lietuvā tikai 6 %. Vienlaikus Igaunijā katrs trešais norādījis, ka arī vasarā cenšas stingri kontrolēt savus izdevumus.

“Līdzsvars budžetā jāsaglabā neatkarīgi no gadalaika. Arī vasarā ir iespējams atrast vidusceļu starp lielākiem pirkumiem un budžeta disciplīnu. Tieši tad, kad viss šķiet vilinošs un ir vēlme tērēt vairāk, īpaši svarīgi ir izmantot dažādus pieejamos budžeta plānošanas rīkus,” uzsver bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale. Viņa iesaka izmantot gan specializētas lietotnes, gan vienkāršas tabulas, piemēram, Excel vai Google Sheets, lai vienkārši un pārskatāmi plānotu tēriņus un veidotu uzkrājumus.

Tāpat Latvijā populārs vasaras tēriņu virziens ir mājokļa labiekārtošana – dārza darbi, remonti un citi uzlabojumi. To par prioritāti norādījis katrs piektais (20 %) aptaujātais. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā (20 %) un Igaunijā (17 %).

Jaunieši Latvijā visbiežāk izvēlas ēst ārpus mājām, bet kultūrai tērē maz

Īpaši bieži ārpus mājām ēd jaunieši – katrs trešais (34 %) Latvijas respondents vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Arī vecumā no 30 līdz 39 gadiem šie tēriņi ir nozīmīgi – to norādījuši 26 %. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, kur jauno paaudžu pārstāvji labprātāk ļaujas gastronomiskai baudai ārpus mājām, tomēr šī izvēle kaimiņvalstīs nav tik izteikta kā Latvijā.

Savukārt festivāliem un pasākumiem latvieši tērē pavisam maz – tikai 5 %, un bērnu aktivitātēm vai nometnēm – 4 %. Arī citās Baltijas valstīs šie rādītāji ir līdzīgi.

“Salīdzinoši augstā Latvijas iedzīvotāju gatavība tērēt ēdināšanas pakalpojumiem ārpus mājas, īpaši jaunākajās vecuma grupās, liecina par patēriņa paradumu maiņu, kur lielāka nozīme tiek piešķirta ērtībai un sociālajam aspektam. Vienlaikus zemie tēriņi bērnu aktivitātēm un kultūras pasākumiem var norādīt gan uz ierobežotu piedāvājumu, gan zemāku pieprasījumu, iezīmējot attīstības potenciālu šajās jomās,” norāda Ginta Zemgale.

Igaunijas iedzīvotāji visdisciplinētākie izdevumu ierobežošanā

Aptaujas dati iezīmē būtisku tendenci attiecībā uz izdevumu ierobežošanu, īpaši Igaunijā. Tur aptuveni katrs trešais aptaujātais (30 %) ir norādījis, ka cenšas kontrolēt savus tēriņus neatkarīgi no sezonas. Salīdzinājumam Lietuvā šādi rīkojas 23 %, bet Latvijā – vien 16 %, kas liecina par būtiski atšķirīgu attieksmi pret finanšu plānošanu.

Taupības paradumi visā Baltijā ir izteikti raksturīgi vecākās paaudzes iedzīvotājiem, tomēr Igaunijā izdevumu ierobežošana ir izplatīta visās vecuma grupās, ne tikai starp senioriem. Latvijā taupība kļūst aktuālāka galvenokārt pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr jaunākajām paaudzēm raksturīga ievērojami brīvāka pieeja tēriņiem.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.