Turcijas vēstures un arheoloģijas jaunumi

Foto: Related.dk | Autors: Ilze Ozola | 2025.08.07

Sievietes neolīta laikmeta sabiedrības centrā, nozagtais imperators atgriežas mājās un Līdijas (Lydia) kultūras mantojums iegūst UNESCO statusu – Turcija turpina ietekmēt pasaules arheoloģiskos naratīvus.

DNS pētījumi pārraksta vēsturi: sievietes Čatalhjujukas (Çatalhöyük) sabiedrības centrā

Raksts turpinās pēc reklāmas

"KABATA: Vietējais dizains, kas iedvesmo"

"KABATA" ir vieta, kur vietējie mākslinieki un dizaineri rada unikālus šedevrus, piedāvājot autentiskus produktus ar vēstījumu + kafija + dzērieni Tev!

Rēzeknes pilsētas TIC

Revolucionārs genomu pētījums ir radikāli mainījis mūsu izpratni par senās cilvēces civilizāciju neolīta laikmeta apmetnē Čatalhjujukā, kas atrodas Turcijas centrālajā daļā. Pretēji ilgstoši valdošajam viedoklim, ka agrīnajās lauksaimniecības kopienās dominēja vīrieši, jauni pierādījumi liecina, ka šajās kopienās dominēja sievietes. 12 gadu laikā starptautiska 47 pētnieku komanda analizēja zem 35 mājām apglabātu 131 indivīdu DNS, atklājot, ka sabiedrība bija strukturēta galvenokārt ap sieviešu dzimtas līnijām.

Pētījumā, kas publicēts “Science magazine”, uzsvērts, ka sievietes ne tikai bija mājsaimniecības centrālās figūras, bet arī ieņēma nozīmīgu vietu sabiedrībā. Par to liecina dārgākas piemiņas lietas, kas atrastas nepilngadīgo sieviešu apbedījumos. Šie atklājumi tieši apstrīd senus vēsturiskus pieņēmumus un liek pārvērtēt dzimumu lomas agrīnās pilsētu sabiedrībās.

Čatalhjujuka, kas atrodas Konjas (Konya) provincē un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bieži tiek pieminēta kā pasaules senākā pilsēta. Tā sniedz unikālu ieskatu dzīvē, kāda tā bija pirms 9000 gadiem. Tās kompaktā apbūve, simboliskie sienu gleznojumi un daudzās sieviešu figūriņas šobrīd ir arī pārliecinošs pierādījums tam, ka sievietēm bija izšķiroša loma, veidojot vienu no senākajām cilvēces kopienām.

Pēc 65 gadiem ārzemēs Turcijā atgriežas Marka Aurēlija (Marcus Aurelius) statuja

Pēc ievērojamas agrāko tiesību atjaunošanas Turcijā ir atgriezusies Romas imperatora Marka Aurēlija bronzas statuja, kas 65 gadus atradās ārzemēs. 1960. gados no Burduras (Burdur) reģionā esošās senās Bubonas (Boubon) pilsētas nolaupītā statuja bija izstādīta Klīvlendas Mākslas muzejā (Cleveland Museum of Art) ASV.

Pateicoties nebeidzamajiem Turcijas Kultūras un tūrisma ministrijas pūliņiem, sadarbojoties ar ASV varasiestādēm, tai skaitā Manhetenas apgabala prokuratūru (Manhattan District Attorney’s Office) un Iekšzemes drošības izmeklēšanas biroju (Homeland Security Investigations), statuja tika repatriēta. Tas notika pēc tam, kad tika iegūti pārliecinoši zinātniski pierādījumi par tās izcelsmi. Augsnes un izotopu analīzes liecina, ka statuja bija daļa no Bubonas ēkas “The Sebasteion”. Šī tiesību atjaunošana, kuras pamatā ir Turcijas pirmās sievietes arheoloģes, profesores Džeilas Inanas (Jale İnan), novatoriskais pētījums, iezīmē vēsturisku starptautiskas sadarbības kultūras jomā, diplomātijas un uz pierādījumiem balstīta tiesiskuma uzvaru.

Sarda (Sardis) un Bin Tepe oficiāli tiek atzīti par UNESCO Pasaules mantojuma objektiem

Turcijas bagātīgo vēsturisko mantojumu paplašina Sardas un Līdijas (Lydian) pilskalnu kapeņu Bin Tepe iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Tādējādi tas kļūst par 22. valsts objektu, kas iekļauts šajā sarakstā. Sarda, kas reiz bija Līdijas karalistes mirdzošā galvaspilsēta, ieviesa zelta un sudraba monētas, tādējādi spēlējot izšķirošu lomu monetārās sistēmas attīstībā. Tās karaļu nekropolē Bin Tepē ir vairāk nekā 119 apbedījumu uzkalniņu un tā ir viena no lielākajām senajām kapsētām pasaulē. Šī vieta, kas atzīta saskaņā ar UNESCO kritēriju (iii), atspoguļo līdiešu unikālo kultūru un arhitektūras mantojumu, kas ietekmējis persiešu, grieķu, romiešu un bizantiešu civilizācijas. Šī objekta iekļaušana sarakstā apstiprina Turcijas vadošo lomu kultūras mantojuma saglabāšanā un tās apņemšanos veicināt Anatolijas (Anatolia) neatkārtojamā mantojuma atpazīstamību pasaulē.

Senajā Sardas pilsētā un Līdijas pilskalnu kapenēs Bin Tepe turpinās arheoloģiskie izrakumi un starpdisciplinārās konservācijas darbi, kurus vada Sardas izrakumu direkcija (Sardis Excavation Directorate). Šie darbi ir daļa no plašākas Turcijas arheoloģiskās vīzijas, kas prioritāri pievēršas tās bagātā kultūras mantojuma saglabāšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai.

Pateicoties projektam “Nakts muzejā” (Night Museum Project), arī šovasar 27 vietas visā Turcijā, tostarp Sarda, būs atvērtas līdz vēlai naktij, aicinot apmeklētājus zem zvaigžņotām debesīm iepazīt valsts bagāto kultūras mantojumu.