Kad zinātne satiekas ar maģiju: izstāde «Mistērija un ilūzija» LU bibliotēkā

Foto: Pecolli.lv | Autors: Elīna Sprūde-Nesenberga | 2025.08.11

Latvijas Universitātes bibliotēkā no 2025. gada 12. augusta līdz 12. septembrim būs apskatāma izstāde “Mistērija un ilūzija Latvijā no 17. līdz 20. gadsimtam”. Izstāde ir iekļauta 10. Eiropas Iluzionisma vēstures kongresa programmā, kas šogad notiks Rīgā. Izstādē varēs apskatīt vēsturiskus materiālus un iepazīt personību stāstus, kas pirmo reizi tik vērienīgi un daudzveidīgi atklāj Latvijas kultūrtelpas maģisko un artistisko pusi – no alķīmiķiem, “filozofu akmens” meklētājiem un garu pasaules starpniekiem, avantūristiem un šarlatāniem, apdāvinātiem mehāniķiem un ķīmiķiem līdz pat viesmāksliniekiem – izcilākajiem Eiropas skatuves iluzionistiem.

Vai zinājāt, ka Rīga jau kopš 18. gadsimta bijusi burvju mākslinieku un iluzionistu nozīmīgs pieturas punkts? Rīgas publika baudīja tās izrādes, kas bija sajūsminājušas arī Parīzes, Berlīnes, Varšavas un Sanktpēterburgas skatītājus. Šarmantie skatuves mākslinieki – gan pasaulē slaveni vārdi, gan vietējie talanti – ir uzstājušies ne tikai greznās zālēs, teātros galmos un salonos, bet arī improvizētās estrādēs, cirka manēžās un speciāli celtās koka celtnēs parkos, tirgos un pilsētas laukumos.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Medumu parks un taka

Medumu parks ir populāra atpūtas vieta – šeit vari makšķerēt un atpūsties pie ezera, kur ir ierīkota pludmale.

TAKA

Izstāde atklāj noslēpumaino alķīmijas un iluzionisma pasauli, iepazīstinot ar Heinriha Kūnrāta 1609. gada gravīru ciklu “Mūžīgās gudrības amfiteātris”, kas simboliski ataino ceļu uz filosofu akmeni. Racionālisma laikmeta piemineklis ir izstādē apskatāmā “Lielā franču enciklopēdija” ar ilustrācijām par ķīmijas laboratoriju. Mistikas un okultisma noskaņu iemieso autentiski materiāli par Alesandro Kaljostro, kurš uzturējās Jelgavā, tostarp Elīzas fon der Rekes grāmata (1787).

18.- 19.gs. afišas rāda, cik bieži skatītāju pilnas zāles pulcēja fantasmagorijas – optiskas šausmu teātra ilūzijas, kas iespaidīgi un ticami rādīja iluzionista “izsauktos” ievērojamu personu (Voltērs, Frīdrihs II, Marats, Robespjērs) garus dabiskā lielumā, spokus un citas būtnes. Afišas liecina arī par iluzionisma pasaulē augstu novērtētiem burvju māksliniekiem, kas viesojušies Rīgā: nepārspējamais Pinetti, izcilais Bosco, marionešu teātra veidotājs Tschugmall, iluzionisti Döbler, Herrmann un brāļi Devenporti. Īpaša uzmanība veltīta Latvijas iluzionistiem, tostarp ķīmiķim Karlam Kaufertam un vēderrunātājam Johanam Štrausam.

"18. un 19. gadsimta Eiropa bija īsts zinātnes un iztēles sprādziens — laiks, kad burvju māksla saplūda ar tehniku un mistēriju. Magi, faķīri, mehāniskas lelles, orķestri neredzamās kastēs — tas bija laikmets, kurā brīnumi kļuva par ikdienu, un publika bija kāra pēc ilgu un noslēpumu piepildītām sajūtām. Izstāde ir iespēja ielūkoties tajā, kā cilvēka ziņkāre spēja apsteigt savu laiku," norāda viena no Latvijas cirka leģendām, mākslas vēstures maģistre un ilggadēja Rīgas cirka vadītāja Lolita Lipinska.

Izstāde būs apskatāma no 12. augusta līdz 12. septembrim, LU bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, 2. stāvā vestibilā darba dienās no plkst. 11.00 līdz 19.00. Ieeja bez maksas.

Izstādes atklāšana ar mistēriju noslēpumiem, nedzirdētiem stāstiem, kā arī iluzionistu Pecolli sarūpētiem seno burvju triku paraugdemonstrējumiem notiks 12. augustā plkst. 15.00.