Kalnaziedu pilskalns Aizkrauklē – valsts nozīmes kultūras piemineklis

Visitaizkraukle.lv | 2025.08.15

Atrašanās vieta

Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles pilsētas austrumu daļā, 500 m attālumā no Daugavas labā krasta. Tas atrodas pie bijušajām “Kalnaziedu” mājām, kur šobrīd darbojas Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs “Kalna Ziedi”.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Raiņa māja Berķenelē

Berķeneles pusmuižā ir pagājusi Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnība.

TAKA

Pilskalns atrodas uz 17 m augsta paugura un no trim pusēm to ieskauj dziļas gravas. Austrumu pusē pa gravu uz Daugavu tek neliels strautiņš. Pilskalna plakums ir apmēram 110 × 80 m garš, četrstūrveida formā. Ilgus gadsimtus pilskalna plakums un arī pārējā kalna līdzenā daļa tikusi arta, tāpēc sākotnējais reljefs un, iespējams, tur ierīkotie aizsardzības grāvji un valnis laika gaitā izzuduši.

Pilskalna 3D modeli video iespējams apskatīt šeit.

Vēsturiskie uzmērījumi

Slavenais latviešu kultūras un arheoloģijas entuziasts, kartogrāfs, folkloras pētnieks un Dievturības kustības izveidotājs Ernests Brastiņš (1892–1942) laika posmā no 1923.-1930. gadam apsekoja un uzmērīja aptuveni 282 pilskalnus visā Latvijā. Viņš izdeva četru grāmatu sēriju “Latvijas pilskalni”. Ceturtajā sējumā “Latvijas pilskalni. Vidzeme” Brastiņš par Kalnaziedu pilskalnu raksta: “Viņš atrodas gleznainā apkārtnē un no tā atveras uz Daugavu un tās plašo ieleju krāšņas izredzes.”

Brastiņš atzīmēja, ka pilskalna ziemeļu pusē, kur aizsardzība bijusi vājāka, domājams senatnē bijuši grāvji, taču tie jau sen izzuduši, jo “Arkls paspējis jau nogludināt varbūtējos zemju rakumus”. Ernests Brastiņš norāda, ka arāji neko sevišķu nekad neesot pilskalnā atraduši. Pēc viņa domām šis pilskalns pieskaitāms vēlākam mūsu pilskanu laikmetam un ticis steigā uzcelts nedrošos laikos.

(Piezīme – Ernestam Brastiņam un viņa ģimenei Skrīveru Jaunajos kapos izveidota piemiņas vieta. Vietas izvēle skaidrojama ar to, ka Skrīveros dzīvojusi Ernesta Brastiņa māsa ar ģimeni, kas finansiāli atbalstījusi brāļa ekspedīcijas. Ernests Brastiņš 1940. gadā izsūtīts uz Sibīriju, kur gājis bojā, taču Latvijā viņam izveidotas piemiņas vietas Skrīveros, Aizkraukles novadā, un Straupē, Cēsu novadā, kā arī piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā.)

Arheoloģiskā izpēte

Pilskalnā vairākkārt notikuši arheoloģiskie izrakumi. 1963. - 1964. gadā Vladislava Urtāna vadībā un 1981. - 1982. gadā Adolfa Stubava un Nadeždas Jefimovas vadībā.

Izrakumos secināts, ka Kalnaziedu pilskalns bijis apdzīvots jau ļoti senos laikos - no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. beigām līdz aptuveni 9.–10. gadsimtam m.ē.

Arheoloģisko izrakumu laikā iegūts samērā maz senlietu un keramikas materiāla. Tomēr pamatojoties uz iegūto, rasts atzinums par pilskalna pamatapdzīvotību agro metālu laikmetā, par ko droši liecina atrastie krami, akmens cirvja fragments, slīpējamie akmeņi un švīkātās keramikas lauskas.

Pilskalnā nav konstatētas intensīvas saimnieciskās darbības vai tirdzniecības sakaru pēdas, kas raksturīgas citiem Daugavas krastos esošajiem pilskalniem. Tas vedina domāt, ka Kalnaziedu pilskalns drīzāk kalpojis kā patvēruma vieta, kur briesmu brīžos slēpušies ļaudis, nevis pastāvīga apmetne.

Akmens zīme “Kalnaziedu pilskalns”

1995. gadā pie pilskalna uzstādīta akmens zīme ar uzrakstu “Kalnaziedu pilskalns”. Tās autors ir viens no nozīmīgākajiem kultūrzīmju veidotājiem Latvijā - tēlnieks Vilnis Titāns.

Kā grāmatā “Vilnis Titāns" raksta Anda Treija, pēc Latvijas Kultūras fonda pirmā priekšsēža Imanta Ziedoņa ierosmes, šādas kultūrzīmes visā Latvijā tika veidotas, lai saglabātu senās vietas atmiņā un ļautu cilvēkiem tās atpazīt.

Nostāsti un leģendas

Vietējie iedzīvotāji par pilskalnu zinājuši stāstīt, ka senos laikos, kad meži bija biezāki un Daugava vēl runāja ar cilvēkiem, Kalnaziedu pilskalnā dzīvojis kāds zintnieks, kurš audzējis ziedus ar īpašu spēku. Šie ziedi uzziedējuši tikai vienu nakti gadā – vasaras saulgriežos – un to smarža dziedējusi slimības un aizdzinusi ļaunos garus. Cilvēki nākuši no tālām malām, lai ziedus atrastu, bet tikai tiem, kam skaidra sirds un domas, tie atklājušies - kā gaismas zibsnis agrā rītā virs kalna.

Informāciju apkopoja Aizkraukles TIP. Raksts tapis, izmantojot informāciju no vietnēm www.latvijas-pilskalni.lv, www.mantojums.lv , www.zudusilatvija.lv, sadarbojoties ar Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi” darbiniekiem un Dainas Vancānes atbalstu un sniegto informāciju.