Redakcijas sadaļu atbalsta

Latvieši Īrijā. Šoreiz ar velo

Ceļotāju stāsti

Jānis Aizpors | 2025.08.20

Īrija līdz šim mums vispirms asociējas ar valsti, uz kuru braukt strādāt, kā arī ar īru pub, nacionālo mūziku un viskiju, nevis tūrisma galamērķi. Gandrīz katram no mums ir kāds radinieks, kurš strādā šajā zemē. Tomēr šovasar ģeoveterānu velobrauciens apstiprināja, ka šī sala ir arī lielisks piedzīvojumu galamērķis. Mūsu maršruts veda 670 km gar Atlantijas okeāna piekrasti — gleznainu, bet skarbu, ar klintīm, vēju un nemitīgi mainīgiem laikapstākļiem.

Ģeogrāfu draugu kopa jau 35. reizi devās ceļā. Sākotnēji tika apbraukta Latvija un tuvējās valstis, tagad jau esam devušies tālākos ceļos.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dvietes senlejas informācijas centrs

Dabas parkā „Dvietes paliene” Bebrenes pagasta Putnu salā 2008. gada vasarā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Gar okeāna piekrasti iet veloceļš EURO 1, līdz ar to satikām ar vairākus velobraucējus. Pārsvarā brauc viens vai divi, 15 velobraucēju grupa ir liels izņēmums. Apceļojot valstis, velosipēds ir ideāls transportlīdzeklis. Ar velo tu esi tuvāk dabai un cilvēkiem nekā ar auto, bet vari veikt daudz lielākus attālumus nekā, ejot kājām.

Īrija paliks atmiņā ar:

• skarbu, bet skaistu dabu, okeāna piekrastē esošām daudzveidīgām klintīm, kas nav mazāk iespaidīgas par slavenajām Mohēras klintīm, bet ar mazākiem tūristu bariem (piemēram, Kilkee klintis, Bridges of Ross, Kerry Clifs, Dolin Cave ar pasaulē garāko stalaktītu u.c. objekti);

• mūžīgi mainīgiem laikapstākļiem un iespēju pavadīt vasaru bez tveices. Toties okeāna tuvums nodrošina, ka pat lietus laikā nebija auksti;

• šauriem, ziedošu krūmu ieskautiem ceļiem un pacietīgiem, laipniem autovadītājiem — pat autobusi brauca lēni aiz mums un pacietīgi gaidīja, kad varēs apdzīt. Tikai uz nedaudz platākiem ceļiem redzējām ātruma ierobežojuma zīmes “100”;

• skābsiena un liellopu smaržu;

• samērā askētiskām, bet vienmēr atvērtām baznīcām. No senajām, greznajām baznīcām palikušas tikai drupas. Tās angļi sagrāva iekarojumos ticības maiņas laikā;

• lielu vietējo patriotismu — klubu karogi plīvoja uz mājām, automašīnām un pat ekskavatoriem, kad visi sekoja līdzi nacionālo sporta veidu - hērlinga un gēlu futbola, fināliem;

• laipniem un atsaucīgiem cilvēkiem. Kā sākumā ieteica kāds īrs: “Ja ir problēmas, ejiet uz bāru, izdzeriet ar vietējiem Guinness, un viss atrisināsies.” Mēs šim padomam sekojām vairākkārt un ar vietējo palīdzību atradām naktsmājas, kad tuvumā nebija kempingu, un dabūjām velosipēda detaļas, kad mūsu velo saplīsa un tuvākais remonts bija 40 km attālumā.

Īrija ir lielisks galamērķis aktīvā tūrisma cienītājiem — te var doties velobraucienos vai izstaigāt kalnu takas. Tāpat ir vērts iepazīt arī Zaļās salas mazpilsētas ar tām raksturīgo šarmu un noteikti izbaudīt Irish pub atmosfēru.

Avots: Jānis Aizpors