Septembrī Dobelē godinās Kurzemes dziesmu svētku 155. gadskārtu

Latvijas Nacionālais kultūras centrs | 2025.08.25

2025. gada 13. septembrī Dobelē pulcēsies vairāk nekā tūkstotis dziedātāju, lai turpinātu Kurzemes dziesmu svētku tradīciju, kurai šogad aprit 155 gadi. Svētku diena tradicionāli aizsāksies Dobeles Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ar Garīgās mūzikas koncertu, pēc kura Dobeles Pilī notiks koru diriģentu godināšanas pasākums. Dziesmu svētku kulminācijā lielkoncerts Dobeles Ķestermeža estrādē.

Plkst. 12.00 Dobeles Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisināsies Garīgās mūzikas koncerts, kurā pēc ilgāku gadu pārtraukuma atkal varēs dzirdēt ērģeļmūzikas skaņas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Piesakām «Gada Cilvēks Tūrismā 2025»

Veic tūrisma nozares profesionāļu aptauju līdz 24.01.2026, lai noskaidrotu pretendentus titulam GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2025 sešās kategorijās.

TurismaBizness.lv

Plkst. 13.00 Dobeles Pilī, kur pirms 155 gadiem dziesmas lielo dienu pieskandināja kori no Dobeles, Irlavas, Jaunpils, Struteles, Džūkstes, Bukaišiem, Bērzmuižas, Iecavas, Durbes un citām vietām, tiks godināti šī gada svētku virsdiriģenti un diriģenti (ieeja pasākumā ar ielūgumiem).

Plkst. 17.00 Ķestermeža estrādē notiks svētku kulminācijas lielkoncerts “MĒS TURPINĀSIMIES”, kurā izskanēs gan kormūzikas zelta fonds, gan dziesmas diriģenta Jāņa Zirņa (1944 – 2023) piemiņai.

Svētkos piedalīsies vairāk nekā 50 Latvijas kori un trīs pūtēju orķestri no visas Latvijas, kā arī tautas deju ansamblis “Drīziņš” (vadītāja Iveta Novika) no Dobeles. Koncerta mākslinieciskā vadītāja – Māra Marnauza, lielkoncerta režisors un dramaturģiskā satura idejas autors – Kristaps Kiršteins, pūtēju orķestru virsvadītājs – Dainis Vuškāns, scenogrāfe – Liene Laurinoviča.

Koncertos ieeja ir bez maksas. 
Plašāka informācija.

Kurzemes dziesmu svētkus, kas ir nozīmīgs Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku starplaika pasākums, rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Dobeles novada Kultūras pārvaldi. 
Svētku norisi atbalsta Dobeles novada pašvaldība un Zemgales plānošanas reģions. 
Projekts tapis pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda “Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas 2025” atbalstam.